"Vācu Pistoriuss" Markuss Rēms - jauns strīda ābols

Labajai kājai zem ceļa Markusam Rēmam ir protēze, ar ko viņš arī atsperas. Daudzi uzskata, ka protēze rada atsperes efektu, kas arī ļauj Markusam veikt tik tālus lēcienus (Rēms nav īpaši ātrs, jo, piemēram, viņa personiskais rekords 100 m distancē ir 11,69 s , bet 60 metros - 7,55 s, taču vai viņš ar protēzi var būt daudz ātrāks?). Markusam ilgi nācās apgūt tāllēkšanu ar atsperīgo protēzi, jo vēl pirms trim gadiem viņš lēca tikai 7,09 m, bet 2012. gada paralimiskajās spēlēs Londonā uzvarēja ar rezultātu 7,35 m un tas bija jauns pasaules rekords viņa grupā. Nekas īpašs, lai uztrauktos veselie tāllēcēji. Tā tas ir bijis un laikam arī būs - kamēr kāds, kurš startē ar protēzi, nesasniedz augstas klases rezultātus, tikmēr viņš nevienam "netraucē", bet tiklīdz viņš jau sāk apdraudēt veselos sportistus... Ap austrālieti Oskaru Pistoriusu saceltā brēka nebija īsti tā vērta, jo viņš tomēr 400 m distancē nebija tik ātrs, lai tiktu olimpisko spēļu vai pasaules čempionātu finālos, toties Markuss Rēms... 8,24 m tāllēkšanā - tas jau ir nopietni, tas jau ir rezultāts, ar kuru var iegūt medaļu vai varbūt pat uzvarēt jebkura ranga sacensībās. Kļuvis par Vācijas čempionu, Markuss Rēms ieguva tiesības piedalīties Eiropas čempionātā, kas 12. augustā sāksies Cīrihē, taču viss nav tik vienkārši un Rēmu mēs Cīrihē tomēr neredzēsim...
Markusam bija 14 gadi, kas viņš cieta nelaimes gadījumā. Viņš aizrāvās ar veikbordu, neveiksmīgi veica lēcienu un palika ūdenī. Garām brauca cits kuteris, kura vadītājs nepamanīja Markusu, un viņa labā kāja pakļuva zem dzenskrūves... Markusu ļoti ātri nogādāja slimnīcā, viņam veica operāciju, taču pēc trim dienām labo kāju zem ceļa tomēr nācās amputēt. Pēc izveseļošanās Markuss sāka apgūt protēzi (ikdienā nemaz nevar pateikt, ka šim jauneklim zem ceļa nav labās kājas un tās vietā ir protēze), taču tikai 20 gadu vecumā viņš pievērsās vieglatlētikai Leverkūzenes sporta klubā "Bayer 04". Pēc četriem gadiem Londonā Markurss Rēms kļuva par paralimpisko spēļu čempionu tāllēkšanā. Viņa trenere ir savulaik viena no labākajām šķēpa metējām pasaulē Štefija Neriusa (2004. gada olimpiskā vicečempione, 2006. gada Eiropas un 2009. gada pasaules čempione, personiskais rekords - 68,34 m un tālāk par viņu šķēpu ir metušas tikai sešas sportistes). Bez vieglatlētikas Markuss nodarbojas arī ar veikbordu un snovbordu, taču vieglatlētikā tagad ir viņa galvenais sporta veids. Rēms skrien arī sprintu un paralimpiskajās spēlēs Londonā viņš Vācijas kvarteta sastāvā ieguva bronzas medaļu 4x100 m stafetē.
To, ka Markuss Rēms protēzi izmanto kā atsperi, var pamanīt ar neapbruņotu aci. Cik daudz laika un pūļu un laika viņam prasīja, lai iemācītos to izdarīt, tas ir cits jautājums un tas tikai palielina apbrīnu par uzņēmīgo vācieti, taču tieši atsperīgā protēze arī kļuva par iemeslu, kāpēc Vācijas vieglatlētikas savienība tomēr neiekļāva Rēmu izlases sastāvā startam Eiropas čempionātā - izmantojamā protēze var būt pretrunā ar noteikumiem (palīglīdzekļu izmantošana) un radīt nevēlamus protestus no konkurentiem (Vācijas čempionātā uzvarētajam Reifam nebija nekādu iebildumu pret Rēma piedalīšanoas Eiropas čempionātā). Lieki teikt, ka Markuss bija sarūgtināts par šādu lēmumu (viņa rezultāts ir atrodams starp sezonas labākajiem rezultātiem pasaulē un IAAF pagaidām nekā nav reaģējusi uz Rēma rezultātiem, kā arī nav devusi oficiālu slēdzienu par viņa protēzi - pēc noteikumiem, pirms pielaist vai nepielaist sportistu sacensībām, ir jātestē viņa protēze). Savukārt Vācijas sportistu-invalīdu asociācija pieņemto lēmumu nosauca par "soli atpakaļ cīņā par vienlīdzību starp vesalajiem sportistiem un sportistiem invalīdiem." Tiesa, grūti saprast, kā šāda vienlīdzība vispār ir iespējama (un ne tāpēc, ka veselajiem sportistiem taču pat prātā nenāk piedalīties invalīdu sacensībās).
Jautājums ir kutelīgs un diezin vai tamlīdzīgās situācijās vispār iespējams viens un līdz ar to neapstrīdams viedoklis. Piemēram, Vācijas izlases galvenais treneris lēkšanu disciplīnās Ūve Floršaks uzskata, ka tas, ko dara Markuss Rēms, vispār ir cits sporta veids: "Visi redz, kādu enerģiju viņš atspēriena brīdī ieliek protēzē un kāds ir tās kā atsperes efekts - tā burtiski kā katapulta met Rēmu uz augšu un uz priekšu." Nav vienprātības par Markusa Rēma pielaišanu lielākajām sacensīnām arī starp tāllēcējiem - visi sajūsminās ar to, ko viņš ir paveicis, visi apbrīno Markusa uzņēmību, taču tajā pašā laikā piemin arī pretēzes īpašo materiālu, kas padara to par spēcīgu atsperi.
Rēma protēze maksā apmēram 10 tūkstošus eiro. Markuss ikdienā pelna iztiku, būdams medicīnas speciālists protezēšanā un viņš pats izstrādāja to savas protēzes daļu, ar kuru tā stiprinās pie kājas. Protēze padara labo kāju par 3-4 centimetriem garāku, jo pretējā gadījumā Markuss ieskrējiena laikā stipri klibotu.
Ja tiks nolemts, ka protēze dod Markusam priekšrocību citu tāllēcēju priekšā, tad viņš ir ar mieru atdot savu Vācijas čempiona medaļu - tātad, tā nebija iegūta taisnīgi. "Mēs visi ieskrienamies un piezemājamiem smilšu bedrē," saka Markuss Rēms. "Man tas ir tāds pats sports, kā pārējiem, protēze nekad nebūs pielāgota tā, lai pilnībā aizstātu veselu kāju un savienotu to ar pēdu tā, kā tas ir veselai kājai. Man nav pēdas un man to vajag kompensēt. Žēl, ka man nākas taisnoties par labiem lēcieniem..."
"Rēma lietai" noteikti būs turpinājums, jo neskaidrība nevar turpināties mūžīgi, taču no skatītāju viedokļa - žēl, ka neredzēsim Markusa lēcienus Eiropas čempionātā Cīrihē.
Pašreiz sezonas līderis pasaulē ir Londonas olimpisko spēļu čempions brits Gregs Ruterfords - 8,51 m. Viņam seko vācietis Kristians Reifs - 8,49 m, ķīnietis Li Jinze - 8,47 m un amerikānis Džefs Hendersons - 8,43 m. Tālāk par 8,40 m neviens cits nav lēcis. Starp Eiropas tāllēcējiem Markuss Rēms pašreiz ir piektais labākais pasaulē, bez Ruterforda un Reifa viņam priekšā vēl ir tikai Salims Sdiri (Francija; 8,35 m) un Luiss Catums (Grieķija; 8,25 m). Lai kāds būs IAAF lēmums attiecībā uz Markusu Rēmu, viņš ir apņēmības pilns turpināt lēkt.