NBA likumsakarības

Čikāgas „Bulls” atkal uzvarēja regulārajā čempionātā, kas viņiem atkal nedeva gandrīz neko. Šis nebija tas gadījums, kad komandas, kas zaudēja konferences 8. vietai, nebija noskaņojusies cīņai. Vienkārši – pretinieki šoreiz patiešām bija labāki. Zaudējot Rouzu un Noā, nebija jau vairs īsti starpības, kurā kārtā izkrist, jo lieliem darbiem „buļļi” vairs nebija gatavi. Savu galveno trumpi – spēli aizsardzībā – pielietoja gana sekmīgi, bet - ko dod lieliska aizsardzība, ja uzbrukumā nekas nenotiek? Kā jau tas sezonas laikā bija pierādījies, Rouza dublieri, pareizi neitralizēti, komandas spēlei uzbrukumā nespēj palīdzēt it nemaz. Vienmēr jau paliek nākamais gads...

Filadelfijas „76ers” šopavasar pārsteidza, taču ne ar savu iekļūšanu konferences pusfinālā, bet gan spēles kvalitāti tieši izslēgšanas spēlēs, kas bija ļoti augusi, ja salīdzinām ar regulārajā sezonā redzēto. Pirmkārt, bumba uzbrukumā kustējās krietni vairāk, radot labas uzbrukuma iespējas. Otrkārt, centrs Spensers Hāvss tā pa īstam tika ievērots tikai izslēgšanas spēlēs, kad pēc aizsegiem nevis ierāvās, bet gan atbrīvojās uz metienu no distances. Jocīgi, ka katrā spēlē pretinieku aizsardzība neskaitāmas reizes uz šādu manevru iekrita. Tomēr palika arī vecās iezīmes, kuru dēļ tad arī neizdevās pārspēt „Celtics”. Proti, kad „76ers” uzbrukums aizgāja pašplūsmā, atkal bija visas sezonas garumā pieredzētie stiķi – aizsegs spēlētājam bez bumbas, tam sekojošais ierāviens, parasti bumbu nesaņemot, spēle 1 uz 1, kamēr Brends „postā” plāta rokas... Materiāls ir, tikai jāprot izmantot.

Pavisam žēlīgi šajā pavasarī izskatījās Orlando „Magic”. Komandā ir sākusies pārbūve, un tas ir tikai loģiski, jo ko gan citu lai dara, ja no vēl nesen tik solīdās komandas pāri ir palikušas vienīgi drupas. Dažas interesantas tendences gan varīja pamanīt. Viena no tām – Glens Deiviss līdera lomā. Vēl spēlējot Hovardam, bieži bija pat kuriozas situācijas, kad saspēles vadītājam Nelsonam aizsegu nāk likt Deiviss, taču Nelsons to neizmanto, aizdzen Deivisu prom, lai pasauktu Hovardu – sak, es spēlēju ar viņu...Izslēgšanas spēlēs nebija izvēles, kas Deivisam nāca par labu. Pārāk daudz harismas bija pulcēts šajā komandā. Tagad laiks tīrīšanai, turklāt izskatās, ka nepopulārie lēmumi varētu būt tie efektīvākie, vienīgi – vai pietiks dūšas?

Atlantas „Hawks” lika Bostonai pasvīst un padomāt. Pirmajā spēlē izgāzās Bostonas taktiskie risinājumi aizsardzībā. Precīzāk, tādu tikpat kā nebija. Piemēram, Gārnets centās skrieties ar Džošu Smitu. Nav pat jāsaka, kurš bija pārāks. Kopumā komandas spēle bija balstīta uz ātrajiem un pusātrajiem uzbrukumiem, bet, kā nonāca līdz pozicionālai spēlei, sekmes bija mainīgas. Bija savas odziņas, bet, piemēram, Treisija Makgreidija individuālā spēle bija absolūti kaitnieciska. Spēles laiks nebija liels, taču pietiekams, lai šo to sabojātu, izmestu, nenosegtu. Tikmēr komandas attieksme vismaz ārēji bija liberāla – dod pieci, T – Mac, gan jau nākamie iekritīs! Autoritāti tik viegli nevar pazaudēt...Atlanta katru gadu spēlē teju vienādi, sezona beidzas arī jau tradicionāli – sērijā pret „Celtics”, jūtot, ka varēja uzvarēt. Tā tas var turpināties katru gadu šādā sastāvā, bet lai spertu soli uz priekšu, vajag kaut ko vairāk par Makgreidiju ar veterāna minimumu.

Ja kāda no pusfinālā nespēlojošajām komandām bija pelnījusi tur vietu, tad tie bija Indianas „Pacers” basketbolisti. Komanda, kas ir komplektēta ar jēgu, savu basketbola redzējumu apliecinot ģenerālmenedžerim Larijam Bērdam. Komanda, kas spēlēja kā komanda, līdz ar to – arī zaudēja kā komanda. Jau sezonas laikā bija pārdomas par to, vai sastāvs izslēgšanas spēlēm nav par zaļu. Bija! Brīdī, kad šķita, ka Maiami ir salauzti, tāpēc ir jāpiebeidz, viņi piecēlās, lai vairs nekristu. „Pacers” lieliski uzbruka no pustālās distances, labi prata izmantot ātrumu, it kā prata notušēt savus mīnusus (Barbosa laukumā nāca tad, kad Veids to pameta), taču – ne līdz galam. Jau regulārā sezona parādīja, ka spriedzes apstākļos komanda sadeg, jo nav neviena līdera. Sastāvs ir labs, tas ir jācenšas saglabāt, jo spēlētāji jauni, progresēs. Vienīgi – kas uzņemsies spēlēt pirmo vijoli?

Ņujorkas „Knicks” potenciāls kā vienmēr bija lielāks, taču – viss pa vecam. Regulārajā sezonā bija veiksmīgi cīnījušies pret „Heat”, taču tad ierindā bija burvju nūjiņa Lins. Komandā netrūkst meistarīgu spēlētāju, taču, izņemot Čandleru, nav karotāju, nav kārtīgu izslēgšanas spēļu spēlētāju. Karmello Entonijs un Amare Stadamairs visas savas karjeras laikā ir parādījuši, ka viņiem harismas un atbildības pietrūkst, lai gan meistarības netrūkst. „Knicks” ir komanda, no kuras gaida un gaidīs, tāpēc arī nākamsezon viņi būs interesantā un ambiciozā veidolā, bet šosezon, būsim godīgi, tika izdarīts vairāk nekā bija pelnīts.

Žēl ir Jūtas „Jazz”, kuriem nācās gulties zem „Spurs” ceļa ruļļa. Komanda ar jauniem akcentiem, izpildītājiem, brīžiem liekot pasvīst arī „Spurs” aizsardzībai, it sevišķi garajam galam. Komanda ir kļuvusi monolītāka un daudzpusīgāka, ja salīdzinām ar iepriekšējiem modeļiem (Slouna faktors), taču panākumus gaidīt vēl ir stipri par agru. Ir ļoti savdabīgs duets zem groza (Džefersons un Milsaps), kuru vajadzētu apaudzēt ar sūnām un ķērpjiem. Šosezon panākums bija jau iekļūšana izslēgšanas spēlēs.

Memfisas „Grizzlies” ir savāda komanda. Kontrasts sastāvā ir milzīgs (Arenass un Rendolfs kopā ar Marku Gasolu), taču, iespējams, tas ir viņu bīstamākais ierocis. Tiesa, Arenasa bīstamākais ir ierocis ir tas, ko viņš vicina ģērbtuvēs, nevis tālmetiens vai piespēle, kā tas bija agrāk. Memfisai bija jāuzvar sērija pret „Clippers”, bet komandas nestabilais sniegums visas sērijas garumā, visu spēlētāju izpildījumā, darīja savu. Brīžiem labi spēlēja aizsardzībā, basketbola gudrības pamācot arī Grifinam, radīja spiedienu groza apakšā, taču bija brīži, kad viss notika pilnīgi otrādi. Septītās spēles beigas bija zīmīgas – pretinieki met soda metienus, bet neviens no „Grizzlies” vairs neiet cīnīties. Baidos, ka tas simbolizēja arī pārmaiņu vējus, kas starpsezonā skars komandu. Būs grūti, jo loģikai šī komanda nepakļaujas. Ko lai tādā vidē dara ģenerālmenedžeris?

Par Dalasas „Mavericks” jau rakstījām, tāpēc īss atskats – „Thunder” bija ņemami, daļēji patraucēja tiesneši, daļēji – Novicka sportiskā forma. Sastāvs ir pārāk pieredzējis, prasās pēc svaigām asinīm. Neredz nevienu jauno spēlētāju, kas varētu ienest dzīvību šajā komandā, jo tie, kas veidoja rezultātu, nevar vairs mierīgi atvērt pasi. „Thunder” spēle uzbrukumā bija paredzama, bet neitralizēt neizdevās. Jautājums – kāpēc?

Losandželosas „Clippers” atkal sajuta izslēgšanas spēļu garšu, lieliskā stilā pārvarot pirmo kārtu. Otrajā uzdūrās uz „Spurs”, pamanoties vienā no spēlēm izsēt pat 22 punktu pārsvaru. Kas zina, kā būtu gājis, ja vesels būtu Bilapss, taču Pols un Viljamss vezumu vilka, Batlers bija tuvu savām labākajām spēlēm. Bleiks Grifins ir džokers, kas jāmāk pareizi izspēlēt, bet pašam spēlētājam vēl ir nopietni jāattīsta basketbola elementi. Metiens ļoti nestabils, apspēlēšanas kustības vājas, dzīvo tikai uz savu lēcienu un partneru piespēlēm. Ja attīstīsies vispusīgi, „Clippers” būs baiss spēks nākotnē.

Tikmēr „Lakers” tā arī nespēja izrādīt zobus „Thunder”. Filmā „Likteņa ironija” Ipolits, lai arī jau kunga prātā, izteica gudru atziņu par to, ka sagraut esošo var ātri un viegli, bet uzcelt kaut ko jaunu ir ļoti grūti. „Lakers” jaunais galvenais treneris Brauns varonīgi izkāpa no Džeksona čībām, tā arī visu sezonu nostaigājot ar basām kājām. „Lakers” spēle bija draņķīga, uzvaras gūstot ar brutālu spēka un meistarības pārsvaru. Denveru viņi vienkārši nospieda, nevis uzvarēja, bet pret „Thunder” ātrajām kājām nelīdzēja vairs arī izslavētie aizsardzības speciālisti Braients un miera sludinātājs. Sastāvs nebija slikts, taču komplektācija varēja būt pārdomātāka. Par Odomu jau ir rakstīts, bet vēl pēdējo reizi ir jāpasmīn par viņa zaudēšanu un Gudloka un Mērfija prezentēšanu kā viņa aizstājējus. Proti, šie divi par lētāku naudu ir tas pats, kas viņš viens, - tika skaidrots. Var jau būt tas nostrādātu, ja varētu spēlēt 6 cilvēki. Tāpat arī Sešonss, lai arī meistarīgs spēlētājs, komandai īsti nepiestāv, taču varētu būt labs instruments maiņu tirgū. Klubam ir jāatrod savs rokraksts, kura šosezon nebija.

Denveras „Nuggets” ir komanda, kuru izprast grūti. Pret „Lakers” komanda bija pārāk nestabila, ko var skaidrot ar jaunību. Ir eiropeiski akcenti, ir pieredze, ir jaunie spēlētāji un ir arī viens talantīgs, taču alternatīvi apdāvināts spēlētājs prātā, ja lietojām Šadurska terminoloģiju. Proti, Makgī ir mežonīgi dotumi, bet...Septītajā spēlē pret „Lakers” izgāzās visas lamatas, kas aizsardzībā bija sagatavotas „Lakers”. Turklāt to, ka šovakar tas cauri neies, varēja un vajadzēja saprast jau pirmajā puslaikā, taču pieredzējušais Karls, iespējams, dzimšanas dienas skurbumā to nesaprata vai vienkārši – nepieņēma. Saliekot pareizos akcentus komplektācijā, nākotnē var pakāpties pakāpienu augstāk, taču – ne vairāk.

Tikmēr 4 labākās turpina, bet par tām – kādu citu reizi!