Ja resno gals nesāks raustīt valodu...

Rīgas Dinamo turpina vākt sastāvu jaunajai sezonai. Pašķīdušās ieceres leģionāru pirmajos meklējumos, likušas klubam vairāk uzmanību pievērst savējo mēteļiem. Savā ziņā situācija ir amizanta – vēl pirms mēneša Dinamo sistēmas augšējos stāvos daudzi dzīvoja ar pārliecību, ka tirgus ir pilns ar norvēģu lašiem. Līdz ar to bija loģiska poza – savējie lai iet nārstot... Tagad izrādās, ka tos svešos ir citi savos tīklos iedabūjuši un vietējiem Dinamo Oskariem nekas cits neatliek kā meklēt mazos murdus – tos, kuros varētu tomēr iemānīt pašmāju asarīšu, karpas un reņģītes... Bada laikā izmisums dzen kokā pat ezi, bet Dinamo gadījumā vārdam izmisums ir vēl cita pieskaņa – apkārt līgojas priežu meži, bet mēs te pa pļaviņu valstāmies. Alegorija tulkojumā stāsta par KHL spēlētāju tirgu un komandu bruņošanos. Uz lielajiem nav vērts ne skatīties, ne līdzināties – ne mums tāda nauda ir bijusi, ne būs. Kas attiecas uz savu līmeni – piemērām,
Ņižņijnovgorodu, Kijevu vai Minsku – tur puikas dauzās ne pa jokam. Lai gan, ja, piemēram, tā racionālāk un ar vēsu prātu novērtējam tos pašus baltkrievus, tad jāatzīst – viņi varbūt mācās no citu kļūdām, bet savējās gan neatzīst. Jo minskieši hokejā vispirms iet ar maku un tikai pēc tam atļaujas blakus nolikt galvu. Nu, lai viņiem veicas – var arī tā...

Kā var Rīgas Dinamo? Par ko varam būt droši? Ozoliņš, Reķis, Jēkabs Rēdlihs, Laviņš, Andersons, Cibuļskis... Tie no aizsargu gala esot pie vietas. Galviņš arī it kā turpat, vienīgi Sējējs mazliet iepauzē, kad noprasu skaidri – ir vai nav. Nūūū – ja nav neko mainījis savās domās... Tātad – labāk draudzīgi paklusēt. Par Krišu gan viņš samulst, jo pēc pēdējās reizes, kad Normunds ar viņu runājis, Rēdlihs vecākais esot bijis tāds nenoteikts – cipari patīk, komanda arī... Nu, nu, nu – saku, nu? - ... bet esot mazliet tā kā ieskatījies atpakaļskata spogulī. Tas laikam nozīmē, ka uz papīra vēl neliekam. Uzbrucēji: burtiski šajās stundās savu piekrišanu devis Ņiživijs. Par citu brāli, ko sauc Miķelis, kluba vadībai ir dažādi stāsti – Zigmārs Priede saka, ka ar šo uzbrucēju viss esot kārtībā, savukārt Normunds Sējējs šajā sakarā vairāk runā par spēlētāja aģentu... Saprotu, ka Pols Teofanus nav nekāds Kinder Bueno, ko mīl visi un bez vecumam ierobežojumiem. Šim aģentam ir krampis, kas loģiski nepatīk tiem, kam no komandas puses jāvienojas ar darbiniekiem par jauno darba cēlienu. Piezvanu Miķelim un viņš pasaka skaidri:
- Nekāda vienošanās vēl nav panākta, līgums arī nav.
Sējējs atklāj, ka pēc cipariem Rīga esot Rēdliham jaunākajam pielikusi vairāk kā pieklājīgi – taču pagaidām hokejists nav mierā ar šo maizes riecienu un sviesta kārtu. Prasās speķītis, karbonādīte. Rīga nedod, lai gan... Ja Priede saka, ka viss ir kārtībā, varbūt šie jau ir iedevuši, tikai aizmirsuši pateikt Sējējam un pašam hokejistam? Ja tā ir, tad gan vajag steidzami šo lietu labot, bet ticamāk – Teofanus tagad šo komandas vadības neveiklību vai nesaskaņoto verbālo caureju, izmantos pēc pilnas grāmatas. Gan jau viņš ir informēts, ka Dinamo mazo Miķelīti ierakstījuši savos iedomu vai fantāziju algu sarakstos pirms abu pušu vienošanās, tāpēc izspiedīs tagad no šī tējas maisiņa arī...kafiju. Nav ko muldēt apkārt, ja grib spēlēt hokeja klubus.

Iepriekš rakstīju par Herberta Vasiļjeva iespējamo spēlēšanu Rīgā, kam ir vairāki nosacījumi. Latvijas izlases kapteinis patiešām interesējies, vai Saška Ņiživijs būs komandā. Taču galvenais tomēr esot naudas lielums, ko uzbrucējam varot Dinamo iedot. Sējējs noplāta rokas, kas nozīmē – mēs to nevaram... Tagad viss tiek nodots tā sauktajam resno galam – ja Savickis&Co ieraudzījis Vasiļjeva ciparu nesāks raustīt valodu, tad esot cerības, ka notikšot kā gadījumā ar Ozoliņu. Vīrs un vārds – kur par vīru strādā hokejists, bet par vārda valkātāju komandas galvenais akcionārs. Tāda teorētiska iespēja jāpieļauj. Tostarp neoficiāla informācija liecina, ka iespējamais trešais šīs iedomātās maiņas posms – Mārtiņš Cipulis (ar Vasiļjevu un Ņiživiju bija izlases pirmā maiņa), šobrīd tuvāk ir Habarovskai, nekā Rīgai. Var viņu saprast, jo Rīgā katrs nākamais tūkstotis pie algas šajās dienās jāizspiež ar seju, kas atgādina nepateicīgo tēva dēlu, kamēr Krievijā par Cipuļa kvalitātēm dod vairāk. Daudz vairāk... Šajā vecumā Mārtiņš ir pelnījis arī kaut ko makam, ne tikai sirdij. Turklāt, kurš viņam var kaut ko pārmest? Sāksies sezona un Šuplers ķersies pie sastāva kulšanas - pērn Cipulis visbiežāk bija iedalīts pie olu baltumiem jeb spēlētājiem ar nenoteiktu pierakstu. Tas jau paliek atmiņā... Pie jebkura iznākuma – lai cēsiniekam veicas!

Tagad par vārtiem. Ievadā uz jautājumu – Kas tad būs otrais? – Sējējs pēc galantas stostīšanās nosauca vārdu un uzvārdu: - Edgars Masaļskis... Par pirmo numuru viņš šobrīd vēl nezinot, taču visas pazīmes liecinot, ka Masaļskis panerros, panerros Dinamo vadību, bet beigās tepat vien uz lāviņas blakus visiem noliksies. Apmēram tāda izskatās situācija no akcionāru un viņu pilnvaroto personu puses. Normunds apgalvo, ka šobrīd viņa blociņā esot ierakstīti četri vārtsargi plus Edgars. Tas laikam bija mājiens, ka Rīgas Dinamo vismaz šajā postenī jūtas bez kompleksiem. Tātad – droši par saviem vārdiem. Ja pavaicā to pašu Masaļskim, viņš pasmaida:
- Nezinu, nezinu...
Mēs arī nezinām, bet noteikti uzzināsim.
Visbeidzot, aizvadītā nedēļa devusi menedžerim Sējējam arī daudz maz drošu pārliecību par leģionāru skaitu komandā:
- Esam tuvāk skaitlim četri, nekā pieci...
Ja pieņemam, ka vismaz viens būs vārtsargs (bet iekavās varam pieņemt, ka varbūt vajadzēs meklēt divus) un aizsardzībā jau visas vietas aizsistas, tad divi trīs tiks nolūkoti priekš uzbrukuma:
- Neko vairāk atļauties nevaram. Nav naudas...
Tas gan nenozīmē, ka naudas nav vispār. Droši vien, sāksies sezona, paskatīsies, kā tie rati ripo, bet – varbūt tās būs ragavas – un tad, atkarībā no turnīra tabulas un Šuplera nervozitātes termometra, Dinamo atgriezīsies hokeja lielveikalā. Tā tas notika arī pērn...