Ja tas nebūs krievs...

Nav jau nekas slikts, ka komandas vadība ir iesaistījusies operatīvajā darbībā ar kodēto nosaukumu „Treneris un mēs!”. Viens otru pārkliegdami, viņi dod publiskus mājienus – kas notiks tālāk ar kluba posteni Nr.1. Kopējais no dzirdētā – treneris nav. Tālāk seko prognoze – kad būs? Piemēram, lielākais no Dinamo Juriem – tas, kurš Savickis – uzskata, ka jautājumu par treneri jāatrisina pēc iespējas ātrāk, bet viņa padotie – menedžeris Sējējs un valdes loceklis Priede ir citās domās. Normunds saka, ka laika vēl ir pietiekami, bet Zigmārs ir vēl tiešāks – nevēlamies steigties. Nu, labi, laika atskaite katram sava – tāpēc uzskatīsim, ka aprīlis būs tas mēnesis, kad trenera kandidatūra tiks nosaukta. 2011. gada 18. martā Savickis teica - "Nekādā gadījumā nevajag treneri mainīt mainīšanas pēc, lai neiestātos rutīna, bet pagaidām no piedāvātajiem variantiem neredzu, ka būtu kāds labāks variants par Šupleru." Ahā, tātad pēdējo divu nedēļu laikā ir parādījies kāds, kas ir labāks par Jūli, vai vienkārši – tas bija citāts no akcionāru iestudētās lugas, kura jau pašā sākumā bija tikai opijs tautai un ne vairāk. Šķiet, pēdējais variants...

Tālāk par procesu un precībām. „Mums ir trīs kandidāti uz galvenā trenera amatu”, saka Savickis. „Mums ir vismaz seši kandidāti”, citā vietā runā Sējējs. Abi atklājas vienā un tajā pašā dienā, tā kā nav pamata aizdomām, ka viens no viņiem neķer peles vai sen nav bijis darbā, tāpēc nezina pēdējās novitātes. Akcionārs Juris ir kategorisks – treneris nebūs no Latvijas. Valdes loceklis Zigmārs – vēl neesam diskutējuši, vai treneris būs ārzemnieks vai vietējais...Menedžeris Normunds - nav uzstādījums no kuras valsts jābūt jaunajam trenerim, tomēr uzskatu, ka viņam jānāk no Eiropas vai vismaz jābūt ar Eiropas hokeja pieredzi. Tātad – pieņemsim, ka vairākums ņems virsroku – treneri Latvijā nemeklēs. „Vietējiem vēl ir jāpastrādā par otrajiem treneriem un asistentiem”, saka Savickis ar pārliecību.

Kādam vajadzētu būt galvenajam trenerim? Savickis grib tikt skaidrībā ar jaunā trenera mentalitāti un darba metodiku. Priede mazliet peld, jo virzienu, kādā ar trenera jautājumu dosimies, viņš sola skaidrot klubā tikai šajā nedēļā. Sējējs ir pārliecināts, ka galvenajam trenerim ir jābūt ar lielāku pieredzi. Proti – pieredzējušajam. Tomēr spēcīgāko akcentu šajā sakarā pasvītro akcionārs – intervijā televīzijas kolēģiem viņš saka: „Jābūt tuvu latviski rietumnieciskai mentalitātei – krievu treneris neskatoties uz profesionalitāti un panākumiem, diez vai iederas mūsu komandā.” Lūk, tas jau ir solis uz priekšu. Tātad – krievs nebūs. Vai vēl skaidrāk – nebūs tāds krievs, kurš nebūs ar latviski/rietumniecisku mentalitāti. Tas pārsvītro lielu kandidātu loku. Ja atceramies, ka Sējējs vienu rindkopu augstāk bilda, ka trenerim jābūt no Eiropas vai vismaz ar Eiropas hokeja pieredzi, tad izskatāmo kandidātu teritoriālā pārstāvniecība pavisam sašaurinās. Tā kā Nomunds apzinās, cik naudas viņš var tērēt komandas komplektācijā, viņš par atskaites punktu trenera vilināšanai ņems Šuplera atalgojumu – vairāk maksāt nevajadzētu, tā viņš domā. Jūlim cipars vienā mēnesī bija ap 20 000 eiro, kas, piemēram, priekš laba zviedra speciālista varētu arī nebūt ēsma, bet – somam vai čeham tas jau ir putukrējums. Tāpat Sējējs ir pārliecināts, ka Dinamo piedāvājums trenerim būtu labs atspēriena punkts, lai ienāktu KHL apritē. Pēc šī visa var nojaust, ka jaunais kandidāts nav krievs, viņam ir pieredze, viņš nav strādājis KHL, bet ir no Eiropas vai ar Eiropas hokeja pieredzi. Tas pēdējais varētu attiekties uz kādu kanādieti vai amerikāni, kas ilgāku laiku ganās pa veco kontinentu.

Kad Rīgas Dinamo pirmoreiz meklēja trenerus, tas bija pirms trīs gadiem. 2008. gada aprīlī mums bija pieci kandidāti un viņi visi tika likti uz paplātes kā skaistumkonkursā: bijušais Zviedrijas valstsvienības treneris Konijs Evansons, bijušais NHL kluba Ņūdžersijas «Devils» galvenais treneris Robijs Ftoreks, Slovākijas izlases galvenais treneris Jūliuss Šuplers, bijušais Slovākijas izlases vadītājs Františeks Hossa un bijušais Kanādas izlases galvenā trenera asistents Lerijs Hurass, kurš joprojām strādā Šveicē. Šos ļaudis nosaucu, lai atgādinātu domu gājienu, jo Dinamo kluba menedžeris jau bija tas pats. No astotā gada pavasara pretendentiem, izņemot Ftoreku un Šupleru – pārējie trīs teorētiski varētu atbilst pašreizējam Rīgas Dinamo vadības priekšstatam par komandas galveno treneri. Tiesa, nez vai kanādietis Hurass saredz Rīgu kā līdzvērtīgu maiņu Bernei, taču 54 gadu vecumā, pavadot Eiropā teju divdesmit gadu, visādas domas var galvā ienākt. Turklāt, neaizmirsīsim, ka mēs viņu jau reiz esam uzrunājuši, tāpat paturam prātā Normunda tekstus par Rīgu kā atspēriena punktu pēc KHL lielās naudas. Un nevajadzētu gar ausīm laist menedžera teikumu, ka „no Kanādas treneriem vienīgi Deivs Kings pierādījis sevi Eiropā”. Sējējs pa šiem gadiem ir iemācījies staigāt maskēšanās tērpā (Normund, smaidam kopā, nekā personīga!)... Tiesa, patiešām grūti iztēloties, kas piespiestu šo treneri braukt uz Eiropas tālajiem austrumiem. Jo naudā un slavā viņš jau tagad peldas. Ja atgriežamies pie budžeta iespējām, tad Somija ir vēl viens punkts, kur varētu meklēt galveno treneri, vienīgi, somu speciālistu līdzšinējā pieredze un veiksme KHL apritē nav viennozīmīgi vērtējama. Citādi – var rakt arī tajā virzienā. Un, protams, čehu-slovāku taciņa, ko esam jau iestaigājuši.