Izjūti atšķirību!

Abas komandas laukumā devās ar sastāviem, kur lielākā daļa spēlētāju vēl tikai cer sevi pierādīt un izcīnīt vietu dalībai savas valsts izlasē Pasaules čempionātā. Šāda spēle dod labu iespēju novērtēt Latvijas izlases tuvākās rezerves uz Zviedrijas izlases rezervistu fona. Protams, veicot šādu salīdzinājumu, jāpatur prātā, ka šis ir sagatavošanās posms un abas komandas var atrasties atšķirīgā sagatavošanās posmā stadijā. Tomēr, lai kā arī būtu, šajā konkrētajā spēlē salīdzinājums ir pārliecinoši par labu zviedriem un rezultāts 1:4 pat pilnībā neataino notikumus laukumā.

Zviedrijas izlase pierādīja, ka arī šādā sastāvā tā spēj spēlēt ātru, kombinācijām bagātu hokeju, kur tiek pārliecinoši izmantota hokeja aksioma, ka „ripa kustās ātrāk par jebkuru spēlētāju”. Latvijas izlase šādai spēlei nespēja rast pretargumentus un zviedri regulāri ar ātrām izspēlēm spēja izvirzīt partnerus lieliskās metienu pozīcijās no tieša vārtu tuvuma. Pretinieks sagādāja ļoti daudz darba Latvijas izlases pamata vārtsargam un no vēl pārliecinošāka zaudējuma paglāba veiksme vairākās epizodēs un Edgara Masaļska meistarība. Savukārt, viss ko iespēja Latvijas izlase, bija cīņasspars un aktīva, azartiska spēle pa visu laukumu, kas pirmajai spēlei un sagatavošanās posma ievadam, iespējams, nebūt nav tik maz kā izklausās. Tomēr tas bija nepietiekoši, lai šajā spēlē spētu izrādīt nopietnu pretestību Zviedrijas izlasei.

Pierasts, ka arī Latvijas izlases spēle tiek raksturota ar tā saukto krievu hokeja apzīmējumu, kas cita starpā sevī ietver, ātras, daudzpakāpju izspēlēs, ledus plašuma izmantošanu, ieiešanu zonā ar piespēlēm, kombinācijas, pretinieka vārtsarga izraustīšanu, bet šajā spēlē sarkanbaltsarkanie drīzāk darbojās Ziemeļamerikas hokeja stilā, uzsvaru liekot uz ripas iemešanu zonā, divcīņām, metieniem un individuālām darbībām. Iespējams, šāds risinājums pat nebija apzināts, bet spēles gaitas diktēts, jo komandā tomēr lielākoties spēlē spēlētāji, kuriem vēl jākrāj pieredze starptautiskajā arēnā un tāpēc laukumā pietrūkst pārliecības un aukstasinības, lai spēles epizodēs nevis izvēlētos vienkāršākos risinājumus, bet censtos veidot izspēles un uzspiestu savus noteikumus pretiniekam.

Latvijas izlasē, šķiet tikai viena maiņa – Džeriņa maiņa, spēles laikā iespēlējās un centās demonstrēt tās kvalitātes, pie kurām Latvijas izlase ir pieradinājusi savus līdzjutējus. Puišiem izdevās vairākas labas izspēlēs un, šķiet, katrs no uzbrucējiem vismaz pa reizei nonāca labā vārtu gūšanas pozīcijā, tomēr pietrūka precīza noslēdzošā metiena, kas atalgotu maiņas kopējās pūles. Tāpat, Latvijas izlases sastāvā ļoti pamanāms bija Kaspars Saulietis, kurš gan spēles ievadā par sevi atgādināja jau ierastā manierē, proti, nopelnot noraidījumu pretinieku zonā, bet spēles turpinājumā spēja reabilitēties, darbojās ļoti aktīvi, par ko arī tika atalgots ar mērķtiecīgu un, jāatzīst, arī veiksmīgu, vārtu guvumu.

Neierastie apstākļi un spēles līmenis noteikti nav arguments pieredzējušajiem spēlētājiem - Mārtiņam Cipulim un Georgijam Pujacam, no kuriem pamatoti varēja gaidīt līderu cienīgu sniegumu, tomēr abi, diemžēl, vairāk bija pamanāmi ar kļūdām savā zonā, kas maksāja komandai zaudētus vārtus, vai arī ar noraidījumiem, nevis aktīvām un mērķtiecīgām darbībām pie pretinieka vārtiem.

Pēc vienas atpūtas dienas komandas atkal tiksies savā starpā un atliek cerēt, ka ar vienu spēli būs bijis pietiekami, lai puiši nomierinātos, izrunātos un otrajā spēlē, papildus azartiskai skriešanai pa visu laukumu, spētu parādīt kaut ko vairāk arī no Latvijas hokejam raksturīgās spēle manieres. Jebkurā gadījumā, šādā zaudējumā var saskatīt pozitīvo, proti, zviedru hokeja jaunā paaudze sniedza labu mācību, ka Latvijas izlases rezervistiem ir vēl jākrāj pieredze un daudz un smagi jāstrādā, lai arī šādā līmenī spētu pārliecinoši ietekmēt notikumus laukumā. Un sagatavošanās posma ievadā, tas var kalpot kā ļoti labs pamats, no kura atsperties nākotnes panākumiem. Lai izdodas!