Sprādziens

Kopumā ģeogrāfija šim pasākumam bija plaša – sākot no Baltijas valstu pārstāvjiem, tostarp piedalījās Valdis Voins un Edgars Šneps, beidzot ar Sebijas un Slovēnijas basketbola funkcionāriem. Turklāt starp daudzajiem basketbola ļaudīm bija arī spiegi no citiem sporta veidiem. Viens no tiem – Māris Šmits – pirms sēdes sākuma šo rindu autoram ātrumā izstāstīja savu vēsturi basketbolā (spēlējis ar Žvīguru un pret Belovu), kā arī atklāja, ka vēlas līgas analogu izveidot regbijā. Tāpat arī tenisa federāciju pārstāvēja Genādijs Kartuzovs, kurš gan, šķiet, bija formāls viesis, kas ieradies aiz pieklājības – pieraksti bija diezgan tukši, uzrunu sāka ar vārdiem, ka federācijai ir pamaz naudas...Runājot par idejas kopētājiem, pirmos soļus divu bijušo Latvijas izlases spīdekļu – Bleideļa un Laizāna – vadībā sper arī futbols. Sak, jauns divritenis taču nav jāizgudro.

EYBL, kas sākās kā entuziastu pasākums, idejai nobriestot neformālā gaisotnē pie galda, ir izaudzis līdz komandām no 11 valstīm, kas sadalītas 5 dažādās vecuma grupās. Tāpat jaunums ir Austrumeiropas meiteņu basketbola līgas pievienošanās. Kā vēlāk savā uzrunā šo lēmumu pamatoja līgas prezidents (nianse – neoficiālais...) Guntis Šēnhofs, tad viņam, pirms 5 – 6 gadiem sākot kontaktēties ar FIBA pārstāvjiem, uzreiz nācās atbildēt uz jautājumu: kur jums meitenes?

Līgai augot, vēlmi piedalīties ir paudusi komanda no Spānijas, tāpat arī attālākie Krievijas nostūri labprāt ņemtu dalību, piemēram – Vladivostoka...Par šo jautājumu tika gari un plaši diskutēts, līdz nonāca līdz kompromisam – proti, ja šo attālo nostūru komandas, rīkojot sabraukumus, ir gatavas darīt kā savulaik Perma, apmaksājot visām komandām čārterreisus turp un atpakaļ, tad varētu sabraukumus rīkot arī tur. Izstieptā ģeogrāfija pamazām kļūst par nopietnu jautājumu dienas kārtībā, ņemot vērā to, ka piedalīties gatavojas 1997. gadā dzimušie spāņu basketbolisti. Tāpat tika cilāts jautājums par Balkānu divīzijas izveidi, bet – tas viss ar skatu par aiznākamo sezonu. Tomēr fakts, ka spēcīgās bijušās Dienvidslāvijas republikas apsver domu iesaistīties, noteikti ilgtermiņā var nākt par labu tieši Latvijas basketbolam, tāpat kā visām pārējām dalībvalstīm.

Paralēli EYBL attīstījusies ir arī Austrumeiropas meiteņu basketbola līga, kas arī nu būs pārstāvēta ar komandām no 11 valstīm. Arī tur arvien vairākas valstis izrāda interesi par dalību, tostarp, kā norādīja līgas izveidotājs Igo Zanders, arī Slovākija. Ja vīriešu basketbolā tradīciju nav, tad sieviešu – ļoti solīdas. Turklāt pat Izraēla ir sākusi izrādīt interesi. Jā, komforts atvirzās otrajā plānā, kad sāk domāt par iespēju spēlēt spēcīgā turnīrā.

Tika prezentēta arī līgas jaunā mājaslapa. Ekstru daudz – būs ne tikai tehniskais protokols un katra spēlētāja un komandas statistika, bet arī iespēja sekot līdzi visām spēlēm on-line režīmā, kas būs mats matā tāds pats kā BBL mājas lapā. Pēc prezentācijas sākās arī pirmās nopietnās debates, aizskarot arī nacionālo kārti. Viens no Lietuvas pārstāvjiem dalījās pieredzē: „Mēs Lietuvā jau trīs gadus izmantojam šo pakalpojumu. Pats grūtākais būs apmācīt cilvēkus strādāt ar šo on-line programmu. Cilvēki, kas sēdēs pie datoriem un strādās ar šo programmu, būs, bet viss tik vienkārši un precīzi nenotiks,” uz paredzamām problēmām norādīja Dainiuss Čuprinskas. Pēc tam sekoja vaicājums: „Man tāds neliels jautājums: kāpēc līgas mājas lapas domēns ir reģistrēts kā www. eybl.lv, nevis – „eu” vai „com”?” Lietuviešu pašlepnums manāmi bija aizskarts, tāpat viņiem pievienojās arī krievi, poļi...Tāds sīks piemērs, bet pasvītro to, ka katram ir ambīcijas, pašlepnums.

Līgai nekad nav bijis sponsoru, bet tagad, sakarā ar visiem jauninājumiem, tika pirmo reizi nopietni cilāts jautājums par ģenerālsponsora piesaisti. Proti, katrai komandai ik pa laikam pie sevis ir jāuzņem sabraukums 6 komandām, sedzot visus izdevumus. Latviešiem viens šāds trīs dienu pasākums parasti izmaksā 6000 latus, citām valstīm, it sevišķi, ja runājam par tām, kas ir maksājušais vai nākotnē taisās maksāt par lidmašīnu biļetēm, prieks ir vēl sālītāks. Oļegs Ibragimovs, līgas valdes loceklis, savā uzrunā pieskārās tam, ka šis jautājums vismaz Krievijā ir diezgan sensitīvs, jo pats savulaik ir vēlējies uzrunāt kādu sponsoru, lai palīdz līgai, bet saņēmis rūcienu no jau sponsorētā kluba – nelien! Visi klātesošie tika uzrunāti, lai katrs iztaustītu biznesa vidi savā valstī un varbūt pa visiem līgas kasē beidzot ieplūdīs nauda, jo beidzot bez tās vairs pastāvēt nevarēs.

Pirmo reizi līgas vēsturē tiks piemērotas kvotas tām valstīm, kas ir pārstāvētas ar daudzām komandām. Jaunais piedāvājums: Lietuvai un Krievijai – sešas, Latvijai un Igaunijai – četras, tika akceptēts, Čuprinskam, vaicātam izvērtēt jauno priekšlikumu, pār lūpām dabūnot ļoti samocītu: normāli...Arī šeit nākotnē ir paredzama rīvēšanās.

Bija vēl vairāki svarīgāki un mazāk svarīgi jautājumi, tika plaši iztirzāta Zviedrijas likumdošana, bija daudz laipnību, laba vēlējumu, arī smieklu, komplimentu. Varēja spilgti novērot un novērtēt dažādās mentalitātes (krieviem varēja arī nebūt šiltītes, uzvedība tāpat nodeva...). Tā tas viss līdz šim ir noticis un notiks, tikai – jau jaunā kvalitātē. Līgu ir atzinusi FIBA un jaunatnes basketbolā tas ir neticams panākums. Arī visi Latvijas izlases, tāpat kā citu Austrumeiropas valstu spēlētāji un spēlētājas, ir gājuši cauri abām šīm līgām, kas tagad saplūdīs kopā. Process norit un teju pirmo reizi tika aicināti arī preses pārstāvji, jo līdz šim viss ir noticis diezgan klusi – no mutes mutē. Jauns vēriens, jauna kārtība. Cerams, pieaugošo basketbolam spēlētāji tiks sagatavoti vēl kvalitatīvāki, tiesa – EYBL devums ir salīdzinoši minimāls, īstais darbs tāpat rit nacionālajos čempionātos, bet starptautiskā pieredze liek padomāt, kur tad īsti hierarhijā mēs esam. To uzsvēra arī Polijas basketbola federācijas viceprezidents Kržistofs Bilaks – Polijā daudzi pašpasludinātie groza bumbas karaļi ir aplauzuši spārnus.

P.S. Oficiālā daļa noslēdzās ar klusuma brīdi par godu šogad mūžībā aizgājušajam Aldim Neimanim – līgas un BS „Rīga” motoram jau no pirmās dienas. Es, ja reiz ir radusies iespēja, vēlētos publiski pateikties Aldim Neimanim par mūža ieguldījumu basketbola attīstībā. Klāt katrā spēlē, ar fotoaparātu uz rokām, lai ķertu mirkļus, kas dzīvos mūžīgi...