Unikālie Forlani

Finālspēlē Urugvajas izlase bez lielām problēmām tika galā ar Paragvajas valstsvienību (3:0), bet Madrides "Atletico" kluba uzbrucējs Forlans izšķirošajā cīņā guva divus vārtus.

Djego "Copa America" kļuva par Urugvajas izlases rekordistu gan gūto vārtu, gan aizvadīto maču skaita ziņā. Tagad Forlana jaunākā rēķinā ir 31 gūti vārti valstsvienības rindās (šajā rangā viņš noķēris Ektoru Skaroni), kā arī 82 spēles. Forlanam esot laukumā, Urugvaja spēlējusi veiksmīgi - 33 uzvaras, 27 neizšķirti un 22 zaudējumi. 73 reizes šajos 82 mačos Djego gājis laukumā pamatsastāvā, bet deviņās spēlēs uz maiņu.

Pēc "Copa America" finālspēles Forlans žurnālistiem vēlreiz atgādināja, ka savulaik līdzīgu panākumu guvuši gan viņa vectēvs (turklāt divas reizes), gan tēvs.

"Šo balvu savulaik ieguva mans vectēvs pa mātes līniju Huans Karloss Koraso un mans tēvs Pablo Forlans. Tagad to paveicu arī es. Bet tas nozīmē, ka mūsu ģimene ieies šī turnīra vēsturē. Jāatzīst, ka šis panākums ne ar ko nav salīdzināms. Tas ir smaga darba un spējas pašuzupurēties rezultāts," izteicās pēdējā pasaules čempionāta labākais futbolists Forlans jaunākais.

Urugvaja Amerikas kausu izcīnīja 15. reizi un kļuva par rekordisti (tagad viena uzvara turnīrā mazāk ir Argentīnai), bet Forlanu dinastijas pārstāvji bija tieši līdzdalībnieki trīs panākumos.

Djego Forlana (pilnā vārdā Djego Forlans Koraso) vectēvs Huans Karloss Koraso galvenā trenera postenī aizvadīja Urugvajas izlasi līdz uzvarai 1959. un 1967. gada turnīros (viņa vadībā urugvajieši spēlēja arī 1962. gada Pasaules kausa izcīņā Čīlē, kur tālāk par grupas turnīru netika, piekāpjoties PSRS un Dienvidslāvijas izlasēm), bet tēvs Pablo Forlans spēlēja valstsvienības rindās 1967. gadā.

Pablo Forlans Urugvajas izlasē (kopumā 17 spēles aizsarga postenī) piedalījās divos pasaules čempionātos - 1966. gadā Anglijā un 1974. gadā VFR.

Ņemot vērā ģimenes tradīcijas, Djego bērnībā arī pieklātos sapņot par futbolista karjeru, taču viņš izvēlējās tenisu, turklāt spēlēja visnotaļ daudzsološi. Taču ģimenes traģēdija lika jaunajam Djego tomēr izdarīt izvēli par labu futbolam.

1991. gadā, kad Djego bija 12 vasaras aiz muguras, viņa māsa Alehandra, braucot mājās no ballītes, iekļuva autoavārijā - mašīna ietriecās palmā, un kurā bojā gāja viņas draugs, bet pati meitene kopš tā laika spiesta pārvietoties ratiņkrēslā. Toreiz līdzekļus meitas ārstēšanai Pablo Forlanam palīdzēja savākt vārdabrālis Djego Maradona, ar kuru savulaik abi bija tikušies laukumā. Toreiz Alehandras ārstēšanai bija nepieciešami 250 000 USD, ko arī izdevās savākt.

Satriekts par notikušo, Djego ģimenes konsīlijā apsolīja kļūt par profesionālu futbolistu, lai spētu apmaksāt Alehandras turpmāko ārstēšanos. "Pirmais, ko Djego man pateica, kad nonācu slimnīcā, bija tas, ka viņš nolēmis kļūt par slavenu futbolistu, lai savāktu naudu un nodrošinātu man pasaules labāko mediķu aprūpi," atceras Alehandra.

Tieši Maradona, kad jaunais Forlans vēl spēlēja "Independiente", parūpējās, lai par viņa talantu kļūtu zināms Eiropā, un drīz vien nāca līguma piedāvājums no "Manchester United", kas uz visiem laikiem darīja galu ģimenes finansiālajām grūtībām.

Djego un Alehandra tagad ir nodibinājuši labdarības fondu, kura mērķis ir propagandēt drošu braukšanu pa autoceļiem.

Gan vectēva, gan jaunākā no Forlaniem Djego karjera bija saistīta ar slaveno Argentīnas klubu "Independiente". Vectēvs pirms trenera karjeras sākšanas tajā spēlēja pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados, tostarp tēvs Pablo, ja neskaita Urugvajā pavadītos gadus, sekmīgi pārstāvēja Brazīlijas klubus "Sao Paulo" un "Cruzeiro" (1970 - 1977).

Djego Forlans kā pirmais no ģimenes (atcerieties solījumu) pārcēlās uz Eiropu (2001. gadā - "Manchester United"), kur spēlē joprojām, nu jau "Atletico". Madrides klubā tāpat kā valstsvienībā Forlans ir līderis, un arī pelna atbilstoši - 4,5 miljonus eiro sezonā. Daļa no šīs naudas aiziet paša kopā ar māsu izveidotajam labdarības fondam. Djego savu solījumu un pienākumu ģimenes priekšā pilda joprojām, lai gan 19. maijā nosvinēja savu 32. dzimšanas dienu.