Karaļi un velni

Parasti mēdz uzskaitīt spēlētājus, kas jau agrāk izcīnījuši Stenlija kausu un tad attiecīga mērlente nosaka, kāda ir komandas ambīciju kvalitāte. Losandželosas un Ņūdžersijas gadījumā vajadzētu paskaitīt citus putnus – tos, kas bijuši kausam ļoti tuvu, bet to tomēr nav ieguvusi. Stenlija kausa finālsērijas mieles zaudētājiem ir stiprs dzinulis apstākļos, kad vēlreiz jāiekāpj tajās pašās kurpēs. Tad vēsturiskā zemapziņa liek ar sviedriem un asinīm cīnīties par gandarījumu, ko dod tikai un vienīgi kausa izcīnīšana. Starp citu, tiek lēsts un aprēķināts, ka Stenlija kauss profesionālajā sportā ir fiziski un morāli visgrūtāk iegūstāmā balva. Zaudētāju ģērbtuvē pēc pēdējās spēles valda kapa klusums... Maiks Ričards un Džefs Karters pirms diviem gadiem tā sēdēja Filadelfijas ģērbtuvē, Džarets Stolls un Mets Grīnijs pirms sešiem līdzīgu tukšumu saskatīja Edmontonas gaiteņos. Zīmīgi, ka 2006. gadā „Oilers” kā konferences astotā komanda arī aizcīnījās līdz finālam, kur zaudēja Karolīnai... Tagad ar Losandželosu Stolls un Grīnijs arī ielekuši godos no astotā plaukta, tikai šoreiz viņi nedomā klonēt vilšanos. „Tās patiešām nav labākās sajūtas”, saka Stolls. „Puišiem, kas te ir nokļuvuši pirmoreiz, tas varbūt kaut kādā mērā atgādina neticamu piedzīvojumu, taču mums veterāniem tā ir kauja – līdz pēdējam elpas vilcienam. Mēs patiešām saprotam, ka tā var būt pēdējā iespēja, tāpēc nepadosimies...” Losandželosas treneris Derilam Sateram arī ir ko atcerēties – 1992. gadā viņš bija trenera palīgs Čikāgā, kas līdz finālam nokļuva ar iespaidīgu 11 (vienpadsmit!) pēc kārtas izcīnītu uzvaru sēriju. Cīņā par kausu viņus bez variantiem izslēdza Pitsburga... Savukārt, jau kā galvenais treneris, 2004. gadā finālā viņš kopā ar Kalgarī „Flames” noskatījās Tampabejas triumfā. „Esmu parēķinājis, ka apmēram pieci procenti no spēlētājiem parasti karjeras laikā tiek līdz Stenlija kausa finālam – vēl mazāk šo kausu iegūst. Maniem diviem brāļiem kopā ir seši čempionu gredzeni, man pašam – tikai atmiņas par spēlēm, kurās vēlējos to sasniegt... Tagad, nonākot finālā – man saviem hokejistiem nav jāmeklē vārdi, lai viņus motivētu vai noskaņotu. Šādas iespējas vienkārši ir jāizmanto”. Vai Ņūdžersijā to nesaprot? Saprot. Arī viņu sastāvā ir spēlētāju, kas spēlējuši kausa izcīņas finālā un palikuši gribot - Volčenkovs, Zubrus...

Kā parēķinājuši statistiķi, Ņūdžersijas „Devils” vārtsargs Brodērs ir savas karjeras laikā bijis labs, taču ar vienu vienkāršu atkāpi – viņš allaž spējis noturēt savus rādītājus virs līgas vidējā. Nekur debesīs un zvaigznēs, bet vienmēr mazliet, mazliet labāk par līmeni, ko rāda NHL vidējie skaitļi. Šāda stabilitāte arī nosaka Brodēra karjeras piepildījumu. Kopā ar Ņūdžersiju viņš trīs reizes izcīnījis Stenlija kausu un vienu reizi spēlējis finālā. Četrdesmit gadu vecumā viņam atliek labot tikai paša sasniegtos līgas rekordus. Un tomēr – laukuma pretējā galā nav parastais puika. Džonatans Kviks ir četrpadsmit gadus jaunāks un šobrīd stabili ir NHL labākais vārtsargs. Brodērs ir labs, bet Kviks – pārliecinoši labākais. Tas nav noticis vai sagadījies tikai pavasara pusē, kad Losandželosa raksta Pelnrušķītes pasakai jaunu versiju – „Kings” mūris kopš sezonas sākuma rāda hokeju, kas lielā mērā sniedz atbildi uz jautājumu, kāpēc Stenlija kausa finālā no Rietumu gala ir „Kings” un nevis tās citas septiņas komandas, kas objektīvi pēc regulārā čempionāta tabulas kotējās augstāk. Kvika izslēgšanas spēļu statistika ir vienkārši graujoši pozitīva – 12 uzvaras, 2 zaudējumi. Vidēji spēlē ielaistas 1,54 ripas ar vidējo atvairīto procentu 94,5... Brodērs var likt pretī pieredzi, Kviks – sportisko formu. Brodērs uzvarot finālā, tikai nostiprinās karjeras lielo vezumu, Kviks ar savu panākumu simboliski pārņems stafeti no pieredzes bagātā kolēģa. Nav mazsvarīgi, ka par Losandželosas „Kings” vārtsargu treneri strādā Bils Renfords – viņam savulaik pašam NHL karjerā nācās sēdēt gan aiz grandu muguras, gan veidot savu veiksmes stāstu. Kā tas notika 1990. gadā, kad savainotā Granta Fīra vietā Edmontona vārtos iemeta Renfordu, kurš kļuva par Stenlija kausa finālsērijas vērtīgāko spēlētāju ar attiecīgajiem lauriem...

Kas vēl var izšķirt sēriju? Abu komandu taktika ir kā vienšūnas dvīņi. Agresīvs presings būs dominējošais fons, tostarp Losandželosa ir parādījusi, ka viņi pretinieku uzbrukumu vienkārši apcērt saknē. Starp citu, tā tas izskatījās laikā, kad Ņūdžersija pasaules hokejam atrādīja savu deviņdesmito gadu otrās puses slaveno slazdu – tiesa, šobrīd šie velni nav tik melni... Šī Ņūdžersijas sastāva versija neatkāpjas uz savas zilās līnijas. Mazākums abām komandām ir solīds, vairākumā mazliet vairāk talanta izstaro austrumu puse. Tostarp vienādos sastāvos stabili labāki ir kalifornieši, kuru sadarbību cementē pirmo trīs maiņu centri – Kopitars, Stolls un Ričards... Ja saka, ka šādas sērijas izšķir ceturtās maiņas, tad te atkal jāliek pluss Ņūdžersijai – Džionta, Karters un Bernjē noteikti ir smagāki savā pienesumā kā Losandželosas pastarīši Freizers, Ričardsons un Nolans. Ahā – bet, kas pietrūkst velniem un šai sērijai kopumā – izteikts uzbrūkošo aizsargu pienesums. „Kings” tāds noteikti ir Drū Dautijs, tostarp „Devils” var tikai dzīvot atmiņās par laiku, kad spēlēja Nīdermaijers, Rafalskis... Tāda kalibra vīri ar atbilstošām iemaņām viņiem šoreiz nav. Spēlē no aizsardzības tieši pretuzbrukumu otrais vilnis, ko rada pussargu iniciatīvas, bieži vien izrādās liktenīgas. Mājas laukuma priekšrocības? Formāli tās pieder Ņūdžersijai, kur arī sāksies sērija, tiesa – cik komandām šogad tas nesa veiksmi? Losandželosa izbraukumā šogad nav zaudējusi nevienu play off spēli... Tādā garā vēl varam turpināt, bakstot ar pierēm kopā abu komandu sastāvus. Tostarp tiem, kas aizspriedumos vai māņos tomēr meklē lielāku jēgu, noliekam uz galda šādu faktu – pēdējās trīs komandas, kas izcīnījušas Stenlija kausu, visas kā viena sezonu sāka ar paraugspēlēm Eiropā.
2011. gada rudenī Eiropā spēlēja Losandželosas „Kings”...

P.S. Abās komandās kopskaitā spēlē 16 hokejistu, kas gājuši caur Amerikas augstskolu (NCCA) sietu – deviņi Losandželosai, septiņi Ņūdžersijai. Tas nozīmē, ka šī hokeja un izglītības programma strādā. Tas nozīmē, ka jāmācās, puikas – jāmācās...