Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:459, Did:0, useCase: 3

Atcerēties par ģerboni uz krekla

Anatolijs Kreipāns
Anatolijs Kreipāns

Savulaik - PSRS laikā - valsts izlases spēlētājiem uz viņu klubu krekliem šuva ģerboni. Lai visi PSRS čempionāta spēlēs redz un zina, ka šis spēlētājs ir izlasē vai izlases kandidātu sarakstā un jau uzvilcis kaut reizi izlases kreklu. Doma bija laba - skatītājam, kas, piemēram, handbolā, basketbolā vai volejbolā nav tik ļoti iedziļinājies, uzreiz bija skaidrs, kas kurā pusē stāv un kam jāpievērš uzmanība vispirms. Vai slikta ideja bija?

Protams, ka ģerbonim uz spēļu krekla ir arī ideoloģiska un patriotiska nasta, bet tās taču izlases kontekstā nav ne tikai peļamas, bet gan visādā veidā atbalstāmas lietas. Lai kāds būtu laiks, bet patriotisma jēdziens vienmēr ir aktuāls, tas tikai dažādā laikā iegūst spilgtāku vai blāvāku nokrāsu. Spēlēšana valsts izlasē - tas arī ir patriotisms, tā ir attieksme pret savu valsti un tikšana izlasē - tas ir stimuls. Dabūt valsts - šajā gadījumā Latvijas - ģerboni uz sava kluba spēļu krekla var kļūt arī par papildus stimulu - lai visi redz un zina, ka arī es esmu izlasē. Ja kādam tas nav nekāds stimuls, tad laikam kaut kas nav kārtībā ar domāšanu.

Iziet, piemēram, futbola spēlē laukumā FK "Jelgava" un Daugavpils "Daugava", skatītāji redz, ka, piemēram, Lazdiņam un Redjko mājinieku rindās, bet Afanasjevam un Kovaļovam (tie ir tikai un vienīgi piemēri, tie nav nekādi mājieni) uz spēļu krekliem uzšūts Latvijas ģerbonis. Skaidrs - šie vīri savās komandās laikam ir labākie vai vismaz vieni no labākajiem, jo viņi, raug, jau ir izlasē vai vismaz tās tuvāko un jau izmēģināto kandidātu lokā. Vai, piemēram, BK "Ventspils" ierodas uz spēli Valmierā un tā rindās iziet laukumā četri spēlētāji ar Valsts ģerboni uz krekliem - skaidrs, ar ko mums darīšana vēl arī bez viņu ārzemniekiem. Aizbraucot uz Eiropas kausa spēli ārzemēs, viņu līdzjutējiem arī uzreiz ir redzams vai vismaz nojaušams, ka tie vīri (vai tās dāmas) ar Valsts ģerboni uz krekliem laikam ir īpaši spēlētāji komandā.

Skaidrs arī tas, ka katras sporta spēles cienītājiem tāpat vairāk vai mazāk, bet zināms, kuri ir izlasē un kuru tajā nav, kurus izlasē tuvākajā laikā var uzaicināt, bet kurus sliktais izlases treneris nezin kāpēc neņem, taču Latvijas ģerbonis uz tava spēļu kerkla klubā, šāda ģerboņa nopelnīšana - tas ir stimuls un gods, tam var būt arī audzinoša loma. Tajā skaitā arī patriotisma audzināšanā. Redz, mūsu Jānim (Pēterim, Jurim, Mārim, Sergejam, Ivanam vai Vladimiram) uz krekla Latvijas ģerbonis, tātad viņš ir uzaicināts spēlēt izlasē un mums ir lepnums par viņu, lepnums, ka no mūsu pilsētas, ciema vai novada nāk šis pusis. Savas zemes un valsts patriotisms taču sākas no savas dzimtās mājas, savas sētas, sava ciema un pilsētas patriotisma. Vismaz tā tam vajadzētu būt un tāpēc arī ienāca prātā šī piemirstā lieta par Valsts ģerboni uz spēļu krekla (tehniskā ziņā šāds spēļu krekla papildinājums arī nebūtu sarežģīts un tāpēc jauns formas komplekts nebūtu jāpasūta).

Varbūt par to patiešām ir vērts padomāt?

Slēpts komentārs: belluschi

  +5 [+] [-]

, 2010-12-29 10:32, pirms 14 gadiem
belluschi rakstīja: Kāds ģērbonis, Tolli, tas bija padomju laiks, kad Tu tālāk par Krimu un Poliju nekur tikt nevarēji, tad tas bija aktuāli, toreiz visi sportoja, lai varētu tikt uz ārzemēm un dolārus dabūt. Mūsdienās, vismaz Latvijā spoprtam ar ģērboni nav nekā kopīga. Patrioti mēs esam vārdos ne darbos, pie kam tagad visiem ir pilīgi pie vienas vietas vai tu esi patriots vai idiots, tagad galvenais nav ģerbonis, bet ieraut normālu piķi, lai Tu vari vecumdienas kā cilvēks sagaidīt, nevis kā lodes grūdējs Juris Bojārs, kam nav par ko ēst un ir spiests iztirgot savas medaļas ss.lv
idiots
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja

  -2 [+] [-]

, 2010-12-29 10:40, pirms 14 gadiem
Neliels precizējums autoram un citiem. Latviešiem nekad nav bijis un nebūs nekāds ģērbonis. Mums ir tikai ģerbonis. Labi, ņemu savus vārdus atpakaļ, varbūt kādreiz puisi vai meitu,kura profesija ir apģērbt savu kungu, kādreiz sauks par ģērboni.

 +15 [+] [-]

, 2010-12-29 10:43, pirms 14 gadiem
Piekrītu Anatolijam jo patriotisms ir jāieaudzina jau no mazām dienām kas tādā mazā un ekonomiski atpalikušā valstī kā mūsējā nav nemaz tik viegli izdarāms.
Slēpts komentārs: belluschi

 +11 [+] [-]

, 2010-12-29 10:51, pirms 14 gadiem
belluschi rakstīja: Visi tie auseklīši, kas 18.novembrī un 16.martā tusējās pie Mildas un staigā ar sarkan balt sarkanajiem rokās, padzirdot, ka no Maskavas nāk pirmais tanks laukā, būtu pirmie, kas kāptu gumijas laivās un pūstu pāri dīķim uz Zviedriju
1) nejauc kopā 16.martu un 18.novembri
2) pirms rēc - apdomājies vismaz mazliet!!!
Slēpts komentārs: belluschi

 +12 [+] [-]

, 2010-12-29 11:11, pirms 14 gadiem
belluschi rakstīja: Es ierēcu par to, ka Tollis manuprāt, joprojām dzīvo vēl Padomju laika filozofijā. Un runājot par patriotismu un ģērboni tā ir katra individuāla lieta, kā katrs sportists ciena savu valsti, karogu un himnu.
Ja necieni savas valsts karogu, ģerboni un himnu, tad izlase ir pēdējā vieta, kurai vajadzētu tuvoties (tas par sportistiem)!!!

Un visiem pārējiem tamlīdzīgajiem par šiem simboliem izteikties vajadzētu vēl mazāk..

  +6 [+] [-]

, 2010-12-29 11:22, pirms 14 gadiem
Laikam šis raksts nedaudz sasaucas ar Anatolija interviju ar bijušo futbolistu Aleksandru Isakovu, kas tagad koordinē sporta dzīvi Daugavpilī.
Daugavpils izjūt lokālatriotisku lepnumu ja kāds viņējas sportists ir ticis izlasē.

     [+] [-]

, 2010-12-29 13:01, pirms 14 gadiem
Skudrinieks rakstīja: cittautieši nemaz nav tik lojāli Latvijai, lai tos ģērboņus vilktu.
Cittautiešiem vai nu nebūtu ģērboņi, vai būtu viņu valsts gērbonis, ja šis spēlētu izlasē.

     [+] [-]

, 2010-12-29 13:57, pirms 14 gadiem
ĢERBONIS, nevis ĢĒRBONIS!

  +4 [+] [-]

, 2010-12-29 14:36, pirms 14 gadiem
Labs raksts

  +3 [+] [-]

, 2010-12-29 17:04, pirms 14 gadiem
PSRS laikos bija milzīga valsts un izlasē spēlējošos tiešām varēja saukt par izredzētajiem.Ģērbonis pie krekla izcēla tā valkātāja statusu,patriotisms palika otrajā plānā.Pārceļoties uz mūsdienām,jāteic doma jau nav slikta .Tikai starpība starp PSRS un LV ir tā ,ka mums visi kas daudz maz profesionāli ar kaut ko nodarbojās gandrīz automātiski ir izlasē.Par piemēru paņemsim hokeju.Visi (lielākā daļa) spēlētāji kuri hokejā ir noturējušies lidz 22-25 gadu vecumam , ir kaut reizi uzspēlējuši LV izlasē (pārbaudes spēles,dažādi turnīri)Anatolijam 100% taisnība ir par to,ka patriotiskā audzināšana IR jāveic.