Krekli un Terijs

Izsprucis cauri sveikā?

Terija rasisma skandāls uz visiem laikiem būs iegājis futbola vēsturē. Futbola sabiedrība ļoti, ļoti – brīžiem pat neadekvāti – cīnās pret tādu problēmu kā rasisms. Ik pa laikam melnādainie futbolisti vaino baltos par rasistisku attieksmi pret viņiem. Piemēri mēdz būt dažādi – kāds nav paspiedis roku, cits kaut ko ne tā pateicis vai šķībi paskatījies, vēl kāds, pie viena pusdienu galda sēžot, ir ēdis banānu. Un šo uzskaitījumu, kura diapazons var būt teju bezgalīgs, var turpināt un turpināt. Vai rasisms ir problēma futbolā? Jā, bet – tā ir ne tikai problēma futbolā, bet arī basketbolā, politikā, hip-hop mūzikā, ķīniešu restorānos, sabiedriskajā transportā un citur. Vienā vārdā – sabiedrībā.

Džona Terija skandāls uzvirmoja pēc spēles aizvadītajā sezonā pret „Queens Park Rangers”, kad Antons Ferdinands, Rio Ferdinanda brālis un QPR aizsargs, apsūdzēja Teriju rasistiskos izteikumos. Un tā sākās vesela sāga. Notikumu virpulis bija pamatīgs, turklāt jau iepriekš gana daudz aprakstīts, tāpēc šoreiz vien dažas mezgla vietas: 1) „Chelsea” treniņu laukumā ieradās policijas izmeklētāji, kuri nopratināja Terija komandas biedrus (Terijs liecības bija sniedzis jau pirms tam). Britu mediji tolaik ziņoja, ka dažu partneru liecības Terijam nav bijušas sevišķi glaimojošas. Vēlāk gan šīs baumas neapstiprinājās, runas par šķelšanos komandā un Terija statusu tajā noplaka. 2) Procesam ritot savu gaitu, Anglijas Futbola asociācija atņēma Terijam Anglijas izlases kapteiņa apsēju, izprovocējot uz publisku sirds izkratīšanu galveno treneri Fabio Kapello, kurš tādā veidā no izlases atvadījās. Tas viss notika nepilnu gadu pirms Eiropas čempionāta. Terijs uz to devās, spēlēja pamatsastāvā un darīja to ļoti sekmīgi. Kapteinis bija Stīvens Džerards, bet Anglija no turnīra izstājās savā stilā – pēcspēles sitienu sērijā. 3) Gala spriedums tiesā – 4 spēļu diskvalifikācija un 220 tūkstošu mārciņu naudas sods. Terijs piespriesto soda mēru pieņem, paziņo, ka pārsūdzēt netaisās. 4) Pavisam nesen Džons Terijs paziņoja par karjeras beigām izlasē.

Taču ne visi bija mierā ar piespriesto soda mēru. Netrūka cilvēku, kas uzskatīja, ka „Chelsea” kapteinis faktiski ir izsprucis cauri sveikā. Pavisam svaigs vēl bija Suaresa un Evrā skandāls, kad urugvajietis krita līdzīgā rasisma grēkā, par ko saņēma 8 spēļu diskvalifikāciju un 40 tūkstošu mārciņu naudas sodu. Jautājums, kas tiek cilāts vēl aizvien – ar ko šie gadījumi atšķiras? Ja var ticēt Evrā, tad viņš vienas spēles ietvaros toreiz ir ticis aizvainots ar vārdu „negro” veselas septiņas reizes, bet Terija gadījumā it kā ir stāsts par šo vienu epizodi, kura, protams, ir iemūžināta, palēlinājumā demonstrēta līdz apnikumam. Nav jābūt lielam speciālistam lasīšanā no lūpām, lai saprastu, par ko ir visa šūmēšanās...Tiesa, visbiežāk šie abi spēlētāji tomēr tiek likti vienā maisā, sakot, ka abi ir sodīti pārāk maigi. Iemesls – spēcīgi juristi un FA pārāk mīkstā sirds jeb neizlēmība, uzskata pieķerto rasistu kaismīgākie pretinieki. Un tomēr – kāpēc tikai četras spēles, nevis kaut vai astoņas?

Krekli - cīņa pret rasismu vai Teriju?

Viņnedēļ premjerlīgā bija gadskārtēja „Kick it Out!” kampaņa, kas vēršas pret rasismu futbolā. Zem vārda „it” slēpjas vārds „racism”. Šāda veida kampaņas premjerlīgā notiek katru gadu. Taču šogad viss nebija tik gludi, kā citus gadus, jo ne visi spēlētāji uzvilka sagatavotos T- kreklus ar augstāk minēto saukli. Starp protestantiem bija arī Rio Ferdinands, Antona Ferdinanda brālis. Šāda attieksme pamatīgi nokaitināja seru Aleksu Fergusonu, „Manchester United” galveno treneri, kurš uzreiz pēc spēles solīja sankcijas un tās arī sagādāja – Rio Ferdinands saņēma tikpat lielu naudas sodu, cik Džons Terijs – 220 tūkstošus. Kā vēlāk skaidroja Fergusons, viņš bija dusmīgs par to, ka Ferdinands ir ignorējis komandas uzstādījumu, tāpēc arī saņēmis sodu.

Cits spēlētājs, kurš bija karotājs pirmajā rindā, ir „Wigan” spēlētājs Džeisons Robertss, kurš arī spēlei pret „Liverpool” iesildījās bez jau bēdīgi slavenā krekla. Pats viņš ir izteicies, ka Terijam roku noteikti paspiedīs, kad nāksies abiem tikties laukumā, bet viņš tomēr boikotē kampaņu nevis lai vērstos pret Teriju, bet gan pret FA, kuri esot vāji cīņā pret rasismu. Zīmīgi, ka viens no galvenajiem runasvīriem visā šajā „kreklu sāgā” ir Sirils Redžiss, kurš ir bijušais Anglijas izlases spēlētājs un jau pieminētā Robertsa onkulis. Viņš ar sausu muti medijiem skaidroja, ka melnādainie spēlētāji savu viedokli rasisma jautājumā ir pauduši vienmēr, bet nekad iepriekš nav sadzirdēti.

Lai arī publiski tiek klāstīts, ka kreklu nevilkšana – tā ir vēršanās pret rasismu kā tādu un FA, kas (ne)pieņem mērus - nav vērsta konkrēti pret Džonu Teriju, tomēr spiediens uz viņu neglābjami tiek izdarīts, turklāt tieši viņam piespriestais sods piemeta pagales gruzdošajai krāsnij. Kas zīmīgi – arī „Kick it Out!” priekšsēdētājs lords Ouslijs ir pamanījies izteikt neapmierinātību ar Džonu Teriju, kurš „Chelsea” rindās turpinot valkāt kapteiņa apsēju, kurš viņam vairs nepienākoties. Tikmēr pats Terijs tagad ir kļuvis par lielāko cīnītāju pret rasismu. Nekā jauna šai pasaulē – narkomāni cīnās pret narkotikām, pedofili – pret pedofiliju, rasisti – pret rasismu. Labi tas ir tad, ja cilvēki patiešām mainās un atbalsta ideju, nevis tikai uzspodrina savu publisko tēlu. Cerēsim, ka Terija gadījumā šis nav tikai PR triks.

Gads pagājis. Kas mainījies?

Skaidrs, ka Džona Terija nevainojamā reputācija tika iedragāta vēl pirms rasisma skandāla. Šoks bija afēra ar Veina Bridža dzīvesbiedri, kas nu galīgi nepiestāvēja 2009. gada „Labākajam tētim”. Tas bija pirmais nopietnais trieciens reputācijai, taču, to ātri vien pārvarēt palīdzēja citi futbolisti – piemēram, Veins Rūnijs un Raiens Gigss -, kas izcēlās ar identiskiem pārkāpumiem. Kāda bija Džona Terija dzīve pirms skandāla, bet kāda – ir tagad?

Pirms gada Džons Terijs bija ne tikai „Chelsea” kluba, bet arī Anglijas izlases kapteinis. Sezonu gan viņš, gan klubs iesāka pagalam neveiksmīgi. Vecums – norādīja skeptiķi. Neapdomīga frāze Ferdinanda virzienā, un pēkšņi uzradās cilvēki, kas teicās pazīstot „īsto Teriju”, kas jau brīdī, kad viņš no Deivida Bekhema pārņēma kapteiņa apsēju, esot teju vai paredzējuši, ka pienāks diena, kad teicami atspoguļotais visa pasaules sporta varonis kritīs nežēlestībā. Lai nu kā, tā arī patiešām notika. Lai arī Terija spēle stabilizējās, viņš uz brīdi izkrita pat no kandidātu saraksta pirms divām ļoti būtiskām pārbaudes spēlēm – ar Spāniju un Zviedriju. Savainojumu dēļ viņam tomēr izdevība radās, taču pozīcijas izlasē sašķobījās.

Ar laiku tās kļuva stabilākas, tāpat kā spēle, bet ažiotāža – norima. Tikmēr klubs turpināja buksēt, un daudzi pie tā vainoja kapteini. Ja problēmas neradīja kapteiņa sniegums, tad vainīga bija...viņa karma. „Chelsea” veiksmīgais skrējiens Čempionu līgā, ko stiprināja treneru maiņa, di Mateo izrādot uzticību vecajo padomei, ļāva arī Terijam izskatīties labāk. Negaidīti sasnieguši pusfinālu, kur jātiekas ar „Barcelona”, atbildes spēlē „Chelsea” mazākumā notur uzvaru divu spēļu summā. Mazākumā, jo neticami muļķīgu sarkano kartīti nopelna Džons Terijs, kas nozīmē – fināls bez kapteiņa. Un ķengāšana sākās ar jaunu sparu! „Chelsea” uzvarēja, turklāt Terijam atļāva virs galvas pacelt kausu.

Anglijas izlases sastāvā Eiropas čempionātam Terijam vieta atradās. Tā neatradās Rio Ferdinandam, kad Keihila savainojuma dēļ parādījās vakanta vieta aizsardzības centrā, bet tā aizpildīšanai tika uzaicināts Martins Kellijs, kuram spēļu bagāža izlasē bija ļoti minimāla – 1 spēle. Terijs aizvadīja ļoti stabilu čempionātu, turklāt bija iniciators vēl vienam skandālam – tiesāšanas. Proti, pret Ukrainu viņš no vārtu līnijas izsita bumbu, kas jau bija šķērsojusi vārtu līniju, bet tiesneši vārtu guvumu nefiksēja. Anglijai turnīrs kārtējo reizi beidzās ceturtdaļfinālā, kārtējo reizi – pēcspēles sitienos. Dažus mēnešus vēlāk, finiša taisnē ieejot Terija tiesvedībai, viņš paziņo par karjeras beigām izlasē. Nesen viņš izteicās, ka atkārtota rasisma skandāla gadījumā viņš pametīs arī „Chelsea”. Kapteinis, līderis, leģenda...rasists, laulības pārkāpējs. Terija sniegums būtiski pēdējā gada laikā nav mainījies, „Chelsea” faniem viņš vēl joprojām ir elks, spēlētājiem – kapteinis. Tāpat arī futbola ekspertiem, kas visi kā viens žēlojas par to, ka Terijs vairs nespēlēs izlasē. Un tomēr – ir arī daudz tādu, kas uzskata, ka Džons Terijs ir kauna traips visam Anglijas futbolam, tāpēc labi vien ir, ka pagājis vismaz malā no izlases.

Banāni turpina lidot

Rasisms futbolā – tā ir problēma, pret kuru it kā cenšas cīnīties. Ir visādas kampaņas, akcijas, bet – ko tās ir devušas? Neko daudz. Lai arī oficiāli tiek pausts, ka pēdējo 20 gadu laikā ir sperti vairāki soļi uz priekšu, ļoti maz ir tādu spēlētāju, kas šai tēzei piekrīt. Viens no spēlētājiem, kas ir cietis visvairāk, ir Karloss Kameni, Kamerūnas izlases vārtsargs, kurš ir spēlējis dažādos spēcīgos spāņu klubos, bet šobrīd spēlē „Malaga” sastāvā. Slaveni kadri, kurus vēlāk arī izmantoja dokumentālajā filmā par rasismu, tika fiksēti, kad Kameni spēlēja Barselonas „Espanyol” sastāvā. Kluba fani savu vārtsargu sauca par mēslu un dzina prom. Tāpat viņam regulāri meta ar banāniem. Banānu savā virzienā saņēma arī Roberto Karloss, kad spēlēja Mahačkalas „Anzhi”. Roberto Karloss nekavējoties atstāja laukumu, bet klubā strādā vēl aizvien.

Itālijas A sērijā smagi savulaik cieta kotdivuārietis Marko Zoro, „Messina” kluba spēlētājs, kuru fani ķengāja veselas trīs sezonas no vietas, teju katru spēli, līdz kādā jaukā dienā viņam piegriezās – viņš spēlē pret „Inter” paņēma bumbu un ar to devās pamest laukumu. Šādu pašu metodi savulaik izmantoja arī Samuels Eto’o, kad pirmo reizi sastapās ar „Zaragoza” faniem, kuri tiek uzskatīti par, iespējams, rasistiskākajiem visā Eiropā. Zīmīgi, ka Eto’o tagad spēlē Krievijā...

Grēko arī treneri. Viens no skaļākajiem gadījumiem bija Luisa Aragonesa divi skaistie teikumi par Tjerī Anrī, pirms 2006. gada Pasaules kausa. Aragoness, kā jau īstam trenerim pienākas, centās treniņā motivēt savus spēlētājus, Anrī saucot par „melno sūda gabalu”. Par nelaimi Aragonesam, šādu atklāsmi fiksēja kameras. Spānijas futbola federācija piešķīra 5 tūkstošu dolāru naudas sodu. Maz ir tādu melnādaino futbolistu – pat visaugstākā līmeņa -, kuri nebūtu kādu reizi saklausījuši rasistiskus izteicienus savā virzienā. Un arī spēlētāji – ne tikai funkcionāri – ir nākuši klajā ar dažādām aktivitātēm pret rasismu. Tā, piemēram, Tjerī Anrī bija iniciators slavenajai „Nike” reklāmas kampaņai „Stand Up, Speak Up!”. Šīs akcijas laikā izdevās pārdot 5 miljonus aproču, kas bija rotātas ar šo saukli.

Par spīti visam, viss futbolā rit savu gaitu un nemainās. Pieminētie gadījumi ir tikai mazs ieskats. Arī rasisms, tāpat kā kļūdaini tiesnešu lēmumi, ir futbola klasika. Džons Terijs, Luiss Aragoness un citi – visi ir pieķerti grēkos. Vai problēmai ir risinājums? Nav. Vienīgi vari izlikties, ka nedzirdi un – dzīvot un spēlēt mierīgi tālāk. Vai tas ir izdarāms? Nezinu, nav nācies.