Deformētie. Pie hokeja...

Fabula ir ārkārtīgi vienkārša. Vispirms Lipmans pateica, ka Rīgas „Dinamo” vadībā strādā amatieri, kas neko nesaprot no hokeja. "Tā notiek, kad kluba vadība ir nezinoša un nekompetenta. Tur atrodas nejauši cilvēki, pēc būtības – amatieri, kuri neko nesaprot no hokeja." Par „tā notiek” Latvijas hokeja federācijas prezidents bija domājis pašreizējo „Dinamo” kulšanos pa KHL turnīra lejasgalu. Kirovs domā, kas tas varot ietekmēt arī izlases startu olimpiskajā kvalifikācijas turnīrā. Ko viņš pateica nepareizi? „Dinamo” vadībā strādā amatieri - tas nav jaunums. Tas, ka viņi sevi nosaukuši par akcionāriem, dibinātājiem utml. un salikuši sev apkārt krustu šķērsu padomes un valdes, tas jau nenozīmē, ka prāta apgaismība par konkrēto sporta veidu nāca komplektā. Turklāt, Lipmans neteica, ka „Dinamo” vadība ir muļķi, kas būtu daudz atbilstošāks apzīmējums – viņš teica, ka viņi ir amatieri. Vai tas ir kaut kas slikts? Laikam jau vīri tā to uztvēra, jo - ja viens no kluba vadības ir bijis valsts prezidents, otrs premjers, bet viņiem blakus stāv čekists, kas abos pirmajos slauka vienkārši kājas, tad viņu pašapziņa noteikti ir aizskarta. Kas attiecas uz Lipmana pārdomām, ka „Dinamo” sezonas nespēja var ietekmēt izlases startu, par to šaubos, bet – šīs pārdomas vairs neattiecas uz šo rindu būtību.
Tālākā intriga slepās „Dinamo” atbildē.

Būtu dīvaini, ja pašreizējais „Dinamo” personālsastāvs, kas sevi sauc par vadību, nereaģētu uz Lipmana izteikumiem. Normāli cilvēki Kirova nesaturēšanai nepievērstu uzmanību, darīt vienkārši savu darbu un, labākajā gadījumā – pasniegt viņam tualetes papīru... Bet kā jau minēju – šie kungi to nespēj. Un seko atbilde, ka „Dinamo” vienmēr ir strādājis Latvijas hokeja interesēs, ka ir izveidota kluba infrastruktūra, ka tiek tērēta nauda hokejam, ka Lipmans savu neizdarību grib novelt uz citiem... Tas arī nebija melots. Atbildes noslēgumā „Dinamo” valde paziņoja, ka - „Izvērtējot Lipmana rīcību, valde arī atzina par neiespējamu turpmāku sadarbību ar Latvijas Hokeja federāciju Kirova Lipmana vadībā.” Te jau abām pusēm bikses bija pusmastā. Lipmans atbildēja ar teikumu:
„Starptautiskās Hokeja federācijas noteiktajos datumos, kad spēlē valstu izlases, kluba vadībai ir jāatbrīvo spēlētāji valstsvienības vajadzībām, tas būtu kaut kāds nonsenss! Kā var kaut ko tādu vispār iedomāties? Es neticu, ka tas varētu notikt, taču, ja kas tāds tomēr notiktu, tas būtu noziegums pret valsti.” Tomēr, visticamāk, eļļu uz „Dinamo” rokām uzlēja ne jau abu pušu juridiskā statusa novērtēšana, kas nenoliedzami ir Lipmana pusē, bet gan LHF prezidenta pašpārliecinātība, ka klubam nāksies sadarboties, lai ko viņi tur runātu... Šādu mājienu saprastu jebkura normāla organizācija, jo, kam gan nav zināma Kirova uts, ko viņš ir gadiem dresējis – tomēr, ja pretējā pusē savu mājdzīvnieku pieskata tāds iedomības skolas direktors kā Savickis, nebija brīnums, ka „Dinamo” atkal atbildēja. Valdē lemtais ar preses sekretāra starpniecību nonāca uz galdiem, ar šādu ietvaru - Klubs nevar likt šķēršļus uz izlasi izsauktajiem spēlētājiem pievienoties valstsvienībai, taču citos sadarbības jautājumos Dinamo pozīcijas ir noraidošas. Klubam pieder visu komandas spēlētāju ekipējuma sastāvdaļas, ieskaitot aizsargus un slidas, kurus spēlētājiem nebūs atļauts ņemt līdzi izlases spēļu vajadzībām. Tāpat "Dinamo" vairs nesadarbosies ar izlasi apkalpojošā personāla jautājumos. Līdz šim vienlaicīgi gan klubā, gan izlasē pienākumus veica ekipējuma menedžeris, masieri un fizioterapeiti, taču tagad viņi izlases rīcībā vairs nenonāks, tāpēc LHF nāksies viņu vietā meklēt citus speciālistus...
Šie pēdējie izteikumi pagrieza konfliktu pavisam uz citu pusi – lieki piebilst, ka te veselais saprāts bija nokavējis sesto tramvaju... Tātad – vēršanās pret Latvijas izlasi, pēc Savicka, Ulmaņa un Kalvīša domām, ir vēršanās pret Lipmanu, kuru laikam visi trīs minētie kungi vēlas pāraudzināt, nokaunināt, iedzīt stūrī, pieprasīt atvainoties... Jo, tāpat vien iegriezt valstsvienībai – tas laikam ir valstsvīru cienīgi (uz Savicki vārds „valstsvīrs” neattiecas).

Ko Rīgas „Dinamo” visā šajā epopejā ir palaiduši garām? Lipmans nekad nav bijis un nebūs Latvijas izlase. Viņš var vadīt organizāciju, kura atbild par izlasi, bet – Kirovs nekad pat sevi nav cēlis augstāk par valsts karogu. Pirmajos valdīšanas gados šajā ziņā viņam bija nieze, bet – tā pārgāja... Tikai viens piemērs: vārtsargs Artūrs Irbe allaž bija kritisks pret Lipmana darbībām, taču lai kā zobi netika griezti, Kirovs šo krupi norija hokejista meistarības priekšā. Vēl pirms nedēļas „Dinamo” vadība atgādināja visai Latvijai, ka „kopš dibināšanas 2008. gadā, vienmēr par pamatu kluba hokeja attīstības filozofijai ir likusi sekojošus pamatprincipus:
1. spēlējot starptautiskajās sacensībās rūpēties par Latvijas hokeja attīstītību iesaistot savās komandās pēc iespējas vairāk Latvijas hokejistus;
2. atbalstīt visa vecuma Latvijas hokeja izlases - gan ar spēlētājiem, gan treneriem, gan apkalpojošo personālu (tajā skaitā maksājot algas), gan inventāru un citām izlasēm nepieciešamām tehniskajām lietām;
3. spēlējot starptautiskajās sacensības (KHL un MHL) veidot Latvijas hokeja lielvalsts statusu un veicināt hokeja attīstību Latvijā sākot no bērnu un jauniešu komandām līdz pat profesionālām pieaugušo komandām.
Savu ieguldījuma un attieksmes pārstāstu „Dinamo” valde nobeidz ar teikumu: „Vislielāko gandarījumu mūsos raisa Latvijas iedzīvotāju attieksme pret mūsu komandu, kurai līdzjutēji tic, ar kuru viņi vēlas lepoties un ar kuru viņi ir kopā ne tikai priecīgos, bet arī sarežģītos brīžos.” Vīri, piedodiet, bet – pēc pēdējā paziņojuma, tas viss ir mainījies. Ja Lipmans ir cirvis, āmurs vai slotas kāts, kur jums bija doma sacensties strupumā ar šo cilvēku? Vēl jo vairāk, padarot par situācijas ķīlniekiem kluba hokejistus. Vai tā jūs izprotat Latvijas izlases lomu un misiju? Vienreiz taču mēģiniet saprast, ka hokeju šajā valstī nespēlē tikai pēdējos četrus gadus, ka klubs, kas patiešām šīs spēles attīstībā ir devis daudz, nekad netiks nolikts uz tā augstākā plaukta, kur vieta tikai vienai komandai – valsts izlasei! Ja tas nav skaidrs, varbūt nevajag mocīties šajā kompānijā. „Dinamo” projekts ar šo demaršu zaudēs ne tikai līdzjutējus, bet arī sponsorus, tātad – arī naudu, ko mēģiniet nopelnīt. Ja tas ir kluba mārketinga plāns vai sabiedrisko attiecību stratēģija, tad noticiet – tas ir ļoti slikts piemērs. Mēs mīlam šo zemi, bet ienīstam valsti! Kaut kur dzirdēts kalambūrs... Vai Kalvīša un Ulmaņa kungi vēlas, lai „Dinamo” sakarā teiktu – mēs mīlam „Dinamo” spēlēto hokeju, bet ienīstam klubu, kas šo hokeju piedāvā? Vai jūs patiešām esat iedomājušies, ka esat lielāki un varenāki par šo spēli? Tādā gadījumā ir jāsecina – „Dinamo” nav izlases bāzes komanda, jo Latvijas izlasei šādu garīgi nelīdzsvarotu bāzi nevajag... Tas ir vienkārši apbrīnojami, kā daži cilvēki ar savām runām un darbiem pāris dienu laikā pat Kirovam Lipmanam uz Latvijas hokeja fona jau liek izskatīties kā varonim.

Ko darīt hokejistiem? Protams, ka šis ir ārkārtas gadījums pasaules hokeja vēsturē, kad viens klubs mēģina riebt valsts izlasei, liedzot spēlētājiem izmantot inventāru – nu, piemēram, slidas... Lai tā būtu. Tā viņi („Dinamo” vadība) redz savu misiju un lomu, tā viņi izprot dzīvi. Tostarp puišiem nevajadzētu palikt par lupatām šajā kontekstā un tam ir pamats. Pirmkārt, runa ir par izlasi. Otrkārt, par šo gadījumu noteikti ir jāinformē KHL Spēlētāju asociācija, jo tas, kas notiek šobrīd – tā ir pazemošana... Tiek pazemots nevis Lipmans, bet gan Latvijas izlases hokejisti. Treškārt, neaizmirstiet par savu juridisko statusu klubā – jūs neesat darba ņēmēji, jūs sniedzat pakalpojumu. Tā arī saucas jūsu līgums – Līgums par pakalpojumu sniegšanu. Tātad – tās ir attiecības starp pašnodarbināto un uzņēmumu. Tas ir uzņēmuma līgums, kas ļauj komandai, izmantojot Latvijas Republikas likumdošanu, optimizēt izmaksas jeb – nodokļu slogu. Normāli, ja likums to ļauj, tad nekā nosodāma... Nu, vienīgi šobrīd „Dinamo” paši ir visu salaiduši ūkstē, jo pateikuši, ka viņiem pieder hokejistu inventārs. Jāatceras, ka uzņēmuma līguma slēgšanas gadījumā nevar runāt par darba ņēmēju, bet gan par uzņēmēju (šajā gadījumā – konkrētu hokejistu), kurš ar saviem līdzekļiem neatkarīgi no darba devēja veic līgumā noteikto pasūtījumu. Tātad – pašnodarbinātais pie „Dinamo” ierodas ar savām slidām un nūjām. Nu, vismaz, slidām... Zinu, ka tā nav, bet – formēts uz papīra tas ir tieši tā, jo pretējā gadījumā neviens no hokejistiem nav pašnodarbinātais un nevar saņemt tās nodokļu laides, kas viņiem pienākas kā uzņēmējam. Tādā gadījumā klubs slēdz darbinieka līgumu un sāk skaitīt Latvijas valstij citus nodokļus... Nepatīk šī atklāsme? Bet – kurš uzprasījās? Ne jau par velti šajos līgumos ir rakstīts, ka „Sniedzot pakalpojumus klubam,” spēlētājs apņemas, „lietot Kluba noteikto hokeja ekipējumu”. Ievērojiet – nevis nopirkto, bet gan noteikto. Tāpat līgumā ir norādīts, ka Klubs var kompensēt hokejistam visus tēriņus, kas saistīts ar viņa pakalpojumu, tai skaitā – inventāra iegādi... Saprotu, ka šobrīd cilāt šādus jautājumus izskatās mazliet divdomīgi, kādu ideju nokaujoši, tomēr – kāpēc Rīgas „Dinamo” vadība domā, ka viņi ir Latvijas izlases gods, prāts un zemapziņa? Kāpēc, mēroties ar dzimumorgāniem, pie sienas tiek likti spēlētāji, kas būtībā veido gan izlases, gan tā paša kluba pamatu? Tātad – Lipmanam izrādās ir taisnība, kad viņš teica, ka „Dinamo” vadība vēlas kaitēt valstsvienībai. Jo šī ir kaitniecība. Metiet nost Kirovu no federācijas krēsla, veidojiet klubus vai sporta skolas, organizējiet revolūciju šajā sporta veidā, bet – izlasi tomēr paturiet savā priekšā kā acuraugu, nevis kā savu deformēto rakstura īpašību eksperimentālo poligonu.