Šuplers? Beļavskis? Bet ne amerikānis...

Dažs, kurš pēdējā trijgadē sekojis līdzi mūsu izlases spēles stilam, ir uzmācīgs kā Grigule savās reklāmās - tikai treneri no Amerikas! Jo, redz, tikai Nolans ar savu darba ētiku ir spējis iedvest latvju zēniem, ka uzvarams ir jebkurš pretinieks. Nolana noliedzēji tūdaļ pretī: a, ko to tad tas indiānis tādu izdarīja? Triju gadu laikā nevienu reizi neizpildīja federācijas uzdevumu! Triju gadu laikā nevienu reizi tā arī netika 1/4 finālā! Soči? Nu tas jau Ozo nopelns...

Neesmu Nolana talanta kaislīgs apjūsmotājs, tāpat kā neesmu viņa pilnīgs noliedzējs, taču jau Lindstrēma trigade Latvijas hokejā parādīja, ka ārzemnieks mūsu ripā sāk orientēties tikai trešajā pavasarī. Tikai trešajā pavasarī Kurrem bija no acīm nokritušas rozā brilles un viņš kļuva par īsto noteicēju 2004. gada PČ Prāgā. Jā, jā, arī pasakot vienam no izlases to gadu līderiem Žoltokam: ja viņu kaut kas neapmierina, tad var braukt mājās...

Nolans 2012. gada februārī uz turnīru Oslo neieradās gluži kā balta lapa, šāda tāda informācija par Latvijas hokeju viņam bija, taču parādi toreiz komandēja abi no "Dinamo" piekomandētie jefreitori Ābols un Ignatjevs. Teds iepazinās ar komandu, mēģinot izrunāt mūsu hokejistu vārdus un no malas vērojot, ko kurš prot. Sastāvu, kā tas mēdz būtu importa ģenerāļa gadījumos, kopā vāca Baldonieks, savas korekcijas izdarot dinamiešu palīgiem. Tāda pati treneru kompānija bija arī Nolana pirmajā PČ Stokholmā, klāt nākot vārtsargu trenerim Naumovam un videotrenerim Zirnim. Nekāda ideālā sadarbība Stokholmā ar "Dinamo" treneriem Tedam neiznāca, viņš ar šaubām skatījās uz Arti un Viktoru, kuri satiksmē ar hokejistiem nebija tikai Nolana ideju tulki vien. Nolanam dikti neesot paticis, ka abi dinamieši spēlētājiem latviski/krieviski saka vairāk, nekā viņš angliski teicis. Pēc Stokholmas publiski nekāda darba analīze netika veikta, taču visi trīs dinamieši tika atzīti par sliktajiem puikām.

2013. gada sezonas galvenais turnīrs bija kvalifikācija Soču spēlēm. 2012. gada 30. oktobrī beidzot Nolanam bija palīgi - Cipruss un kāds Kūlens (1953.), kurš par treneri nebija strādājis pēdējos četrus gadus un faktiski bija Nolana aģents un draugs. Ja galvenais tā grib... OK! Divas spēles ar Krieviju un turnīrs Lionā bija pēdējie Ciprusam, kurš pieņēma Viļņas "Baltika" piedāvājumu - ar otrā/trešā trenera algu ģimeni neuzturēsi. Soču kvalifikāciju oficiāli izvilka Nolans un Kūlens, turpat bija arī Irbe, kurš ārstēšanās laikā oficiāli ar izlasi nedrīkstēja būt.

2013. gadā Helsinkos Nolanam jau bija viņam uzticīgu treneru brigāde - Kūlens, Irbe un Zirnis. Sočos bija jāiztiek bez Irbes, bet nupat maijā Minskā - Kūlens, Zirnis un Klodāns. Pirms PČ Kirovs Lipmans vārījās par to, ka Nolans solījies būt uz spēlēm ar Krieviju, pat lidmašīnas biļetes nopirktas, bet Teds šurp nelidoja. Bet ne jau tikai tāpēc, ka aizkavējusies bija 12 000 eiro mēnešalgas saņemšana. Nolans ir tipisks treneris motivētājs, un viņam priekšlaikus nebija ko darīt izlasē - tur visu melno darbu darīja divi Sančo Pansas - Toms un Kārlis, kā arī vārtsargu treneris Juris. Kad bija pienācis laiks, no Losandželosas ieradās motivētājs Teds...

Eh! Tāds pagarš ievads iznācis. Ko grib un kas patīk vai nepatīk LHF prezidentam Lipmanam? Prezidents uzskata, ka galvenajam trenerim jāstrādā arī treniņos, nu apmēram tā, kā to savulaik darīja vecais Tihonovs. Bet Nolans tikai slidinās ar nūju rokā... Šķiet, tas bija pirms Stokholmas (vai Helsinkiem), nav būtiski, kad kāds pašmāju treneris jautājis Nolanam: pag! Vai tad vairākumu un mazākumu mēs nemaz netrenēsim? Negribu nostāties pret Nolanu (vai Lipmanu), taču no malas LHF prezidenta vēlme, ka izlases galvenajam trenerim par 12 000 eiro mēnesī jādara arī reāls darbs, var likties gana loģiska. Gribot negribot, bet Nolans uz kādu laiku ir apslāpējis Raunas ielas ļaužu vēlmi Latvijas izlases galvenā trenera amatā redzēt speciālistu no Ziemeļamerikas. Jo viņus taču interesē tikai nauda, pašu karjera un nevis Latvijas hokejs. Šķiet Nolana līgumā bija kaut kas par U-20 izlasēm un jauno spēlētāju audzināšanu.

Ja esmu pareizi sapratis vēsmas LHF, tad šobrīd reāli ir divi kandidāti - Jūliuss Šuplers un Aleksandrs Beļavskis. Trešais - piedāvātais Fjodors Kanareikins neder ideoloģisku motīvu dēļ: nu, kā tad mēs šajā skarbajā laikā savu izlasi uzticēsim krievam... No Krievijas!

Šuplera plusi.
1) labi pārzina Latvijas hokeju;
2) ļoti pieredzējis treneris;
3) nav darba attiecībās ne ar vienu klubu (LHF prasība);
4) ir ļoti lielas ambīcijas pieradīt, ka viņš 63 gadu vecumā pāragri norakstīts rezervistos;
5) nākamais čempionāts notiks Čehijā.
Ja šis būtu viena čempionāta projekts, tad varbūt priekšroka būtu Jūlim. Kurš varētu pat aicināt sev Ābolu kā palīgu...

Beļavska plusi.
1) ir Latvijas hokeja audzēknis;
2) labi pārzina Latvijas hokeju un bijis izlases otrais treneris 2004. gada PČ;
3) labi orientējas Eiropas hokejā, runā vismaz četrās valodās (arī latviski);
4) ir 13 gadus jaunāks par Šupleru, kā treneris un spēlētājs allaž bijis ar ambīcijām;
5) visā normālajā pasaulē savējiem vienmēr ir priekšroka.
Ja Latvijas izlasei galvenais treneris vajadzīgs vairākus gadus (arī 2018. gada OS), tad Beļavskis ir labāka kandidatūra. Pēc neoficiālas informācijas, turpināt darbu izlasē gatavs arī Zirnis.

P. S. Lai gan jūnija priekšpēdējā diena ir lietaina, jūliju hokeja sinoptiķi sola karstu.