Krāniņu un lineālu līga

Kalendārs ar mākslīgām grupām

Nule kā paziņots KHL jaunās sezonas kalendārs – kā jau varēja gaidīt, atkal ir veiktas izmaiņas un tā kļūst jau par līgas ironisku vizītkarti. Nav bijis neviens gads, kad turnīra organizatori spētu palikt pie kārtības, ko paši izdomājuši. Šogad spēlēs 26 komandas, kas sadalītas divās konferencēs. Konferences sadalās divīzijās – pa divām katrā konferencē. Austrumos divīzijās ir pa sešiem klubiem, Rietumos – pa septiņiem. Tiktāl – struktūra. Vienības ir izmētātas pa plauktiem, ievērojot vismaz kaut kādus ģeogrāfisko pamatu – šajā ziņā uz KHL jau var sākt skatīties ar aizdomām... Aizdomīgi pareizi, kas kopumā šim pasākumam nav tipiski un tāpēc – dīvaini. Tomēr, šādas sajūtas jūs pakavē tikai mirkli, jo brīdī, kad iepazīstaties ar spēļu kalendāru, nākas uzdot jautājumu – kāda jēga komandas dalīt konferencēs un divīzijās? Visi klubi savā starpā aizvadīs pa divām spēlēm – viena mājās, viena izbraukumā. Kopā piecdesmit mači. Tad nāk klāt atvasinājums – vēl divas spēles klubiem ir jāizvada ar vienu pretinieku, ko nosaka čempionāta organizatori. Tos tā kā sauksim par derbijiem, jo visai loģiski jau izskatās, ka Rīgai izaicinātājs ir Minska, bet, piemēram, slovākiem tie būs čehi. CSKA sitīsies lieku reizīti ar Spartak, bet AK Bars ar Salavat Julajev. Tajā pašā laikā, kāpēc Amur tās divas ekstra spēles noteikti būtu jāspēlē ar Atlant – par to varētu kādam pavaicāt... Tātad – regulārajā čempionātā būs jāizvada 52 spēles. Kas uzjautrina – kad līga sāka, tad sezonā bija 56 mači, otrajā sezonā – tāpat. Tad divus gadus palika pie formāta – 54 spēles. Tagad – 52... Komandu paliek vairāk – spēļu mazāk. Rīgas Dinamo līdzjutējs aplūko Bobrova divīziju un berzē rokas – vispār, viegla grupa. Pretiniekos – Maskavas Dinamo, SKA, Prāga, Bratislava, Donbass, Čehova... Atliek vien uzdot jautājumu – nu, un? Kāda starpība, kādā grupā spēlējam, ja visas komandas aizvada vienādu spēļu skaitu? Saprastu, ja ar savas divīzijas komandām būtu pa spēlei vai divām vairāk – tad jā, varētu kalkulēt grupu spēku. Bet šobrīd – struktūra izveidota, lai būtu kā NHL, bet jēga un loģika gan - kā Vasjukos... Vismaz tās divas papildus spēles būtu likuši no divīzijas pretiniekiem, bet, kur nu – tā pati mūsu konkurente Minska spēlē citā grupā, savukārt jau pieminētais Atlant dabūja Habarovsku pat no citas konferences. Vai piemaskavas klubs ar šādu izvēli tiek par kaut ko sodīts? Ja šo kalendāru kārtojis dators, tad jāsaka kā ir – sūdīga programma. Ja tas ir cilvēka roku darbs, tad – mazāk vajag dzert...

Cirks brauc uz Ņujorku...

Vēl iepriekšējā sezona nebija beigusies, kad līgas vadība kategoriski vēlējās atgriezties pie pirmo divu sezonu kārtības – play off pirmajā kārtā uzvarētājs pārī tiks noskaidrots līdz trīs uzvarām. Nevis četrām, kā spēlēts pēdējos divos gados. Vēl šī gada 10. aprīlī KHL viceprezidents Šalajevs saka, ka izslēgšanas spēļu pirmās kārtas cīņas turpmāk noritēs līdz kādas komandas trim uzvarām, kā paredzot jaunās izmaiņas nolikumā. Tagad sanāk, ka nekādas izmaiņas nav jeb – izmaiņām mēneša laikā veiktas vēl vienas izmaiņas. Tagad tas pats Šalajevs saka, ka play off visās kārtās būs jāspēlē līdz četrām uzvarām. Nu, labi – nebija izgulējies. Bet – ko lai saka par tādu pieteikumu, ka divas regulārā čempionāta spēles divi KHL klubi aizvadīs Ņujorkā? 19. un 20. janvārī. SKA pret Maskavas Dinamo. Līgas popularizēšanai? Nu, labi – pieņemsim, ka tas atkal ir krāniņu un lineāla jautājums. Redz, ja NHL var rīkot tādas spēles, tad KHL dod pretī... Kāpēc Ņujorkas, bet, piemēram – nevis Monreāla vai Losandželosa? Vai – Stokholma un Londona? Līdz šim krievi ir meklējuši noieta tirgu savai precei Eiropā, kur ar mainīgām sekmēm, bet - pārsvarā dabūjuši kurvīti. Čehu un slovāku eksperiments turpinās, ukraiņi pielīmējās, itāļi mirkšķina acis... Bet – kāpēc tomēr Ņujorka? Kam viņi to hokeju grib rādīt? Emigrācijai vai trimdas jaunatnei? NHL skautiem vai hokejistiem? Prohorovs būs uzcēlis savu NBA halli un tagad meklē atrakcijas? Nē, tajā laikā šajā arēnā plānotas boksa sacīkstes... NHL hokeja klubi (izņemot Ņujorkas „Islanders”) šajās dienās patiešām nebūs pilsētā, bet tas gan vairāk nozīmē, ka citās arēnās tajā brīdī visticamāk saimniekos NBA... Katrā ziņā, lielās arēnas, kas pelna ievērību, pagaidām KHL plānus nav pieteikušas. Tad brauks un spēlēs kaut kādās universitāšu pilsētiņās? Vai KHL ar tādu soli vēlas uzrunāt amerikāņu investorus vai potenciālos hokejistus? Pats brauciens ir skaļš – nav šaubu – bet jēga vai pievienotā vērtība pagaidām tur nav. Tātad – laikam tomēr krāniņi...

Bankrotu imitācija kā dzīvesveids

Uz visa šī fona, kas atgādina ķīseli, ļoti labi iederas Novokuzņeckas Metalurga kluba problēmas. Nule kā šī KHL komanda paziņojusi, ka tai nav naudas. Problēma vienkārša – pirmkārt, līga esot izmainījusi apmaksas kārtību spēlētājiem, proti – pērnsezon visiem klubiem esot bijis obligāti jāmaksā algas saviem hokejistiem līdz pat Gagarina kausa pēdējai spēlei. Tātad – kamēr kauss nav pasniegts, visi pārējie, kas par šo trofeju necīnās, piķo saviem padotajiem uz nebēdu. Protams, KHL reglamentā nekas tāds nav, tomēr Novokuzņeckas kluba vadība savas finansiālās nelaimes skaidro tieši ar tādu argumentu. Dīvaini, ka KHL vadība uz šādu apmelojumu (savādāk to nosaukt nevar) vispār nereaģē. Nākamais no Kuzņas ir vēl iespaidīgāks alibi – naudas vairs neesot tāpēc, ka galvenā sponsora dotais finansējums tomēr bija jāapliek ar nodokļiem un tas nozīmē, ka tagad Metalurgs vispirms ir parādā valstij un tikai pēc tam – hokejistiem... Viņi neesot par sponsorējumu nomaksājuši pievienotās vērtības nodokli. Cik tur atkal pasaka, cik murgi – skaidrības maz, bet to, ka šādi gadījumi neko labu vai vismaz nopietnu par līgas organizatorisko pusi neliecina, skaidrs ir jebkuram Novokuzņeckas papagailim. Turklāt, nodokļi nav gadalaiki, kas pēkšņi mainās – ja kluba vadība izdomāja, ka šoreiz viņiem par to nekas nebūs, tad slikti domāja. Protams, ka varētu klubam un līgai pavaicāt, kas noticis ar obligāto depozītu vai drošības naudu, ko katra komanda, iestājoties KHL samaksāja kā zināmas garantijas, ka tā ir maksātspējīga – kā paredz KHL nolikums. Šajā situācijā kā reiz varētu komandu izglābt, nomaksājot nodokļus no šī depozīta. Tomēr, vai kāds vispār tic, ka šāda nauda tika kaut kur iemaksāta, reģistrēta un vēl mazāk – rezervēta? Tas ir tāpat kā ar obligāto prasību ievērot klubu arēnu standartu – uz papīra ir vieni likumi, dabā - klusā daba ar siļķi... Starp citu, ik pa brīdim kāds no KHL klubiem uzvedās kā senais skolas draugs, kas trešajā dienā pēc algas, atnācis aizņemties piecīti. It kā problēma, tajā pašā laikā, kaut kā viņi no nakts skapīša ik pa brīdim izņem to trūkstošo rubli vai dolāru un – dzīvo nost...

Bet citādi – KHL kā pasākums ar sireālu pievienoto vērtību ir pieņemams. Būtu vismaz viens uzsāktais darbs, kas paveikts līdz galam – sanāktu pavisam jauki! To arī gaidām...