Čempions ar zilu aci

Pēdējā laikā Bertāns pa laukumu burtiski lido – latvietis bijis “Partizan” rezultatīvākais spēlētājs nu jau piecās spēlēs pēc kārtas, tostarp abos “Final Four” mačos Laktāšos. Sestdienas fināls sanāca īpaši emocionāls – kā nekā, “Crvena Zvezda” ir “Partizan” niknākais ienaidnieks, ar ko rēķini tiek kārtoti jebkurā saskarsmē – vienalga, laukumā vai ārpus tā. Iepriekšējā abu komandu tikšanās aprīļa sākumā beidzās ar to, ka visa pretinieku komanda dzinās pakaļ Dāvim, kurš tikko ar mērķētu elkoņa sitienu bija izrakstījis nokdaunu savam sedzējam. Kad sestdien latvietis iznāca laukumā ar pamatīgu zilumu zem labās acs, varēja padomāt, ka beidzot noķēruši... “Varētu jau tagad sastāstīt, ka pirms mača noguldīju vairākus “Zvezda” spēlētājus,” uzjautrinās spēlētājs, taču patiesība esot prozaiskāka – pusfināla mačā pret vietējo “Igokea” saskrējies galvām ar pretinieku aizsargu. “Pirmajā brīdī šķita, ka būs jāiet šūt, jo bija tiešām pamatīgi, taču par laimi brūce neatvērās vaļā – tiku sveikā tikai ar zilu aci.”

Bertāns atzīst, ka uzvara bijusi ārkārtīgi emocionāla – uzvarēt sīvākos konkurentus šādā mačā, kad no sākuma neiet no rokas, bet beigās tomēr izdodas salauzt spēli, bijusi īpaša sajūta. Arī pats ar savu spēli palicis gandarīts – smagais darbs treniņos sezonas izskaņā sācis nest redzamus augļus. “Pēdējā laikā ļoti labi jūtos, pārliecība ir ļoti augsta. Treneris to redz, dod man iespējas un cenšos tās izmantot. Arī komandas biedri uzticas. Neesmu sācis spēlēt individuālāk kā sezonas sākumā, vienkārši drošāk izmantoju iespējas, kas man rodas. Pagaidām viss iet no rokas,” priecīgs 20 gadus vecais uzbrucējs. “Patlaban lielākoties spēlēju trešā numura pozīcijā – atšķirībā no sezonas pirmās puses, kad pārsvarā darbojos kā ceturtais. Tagad tajā pozīcijā labi iejuties francūzis Laverņjē, un man patīk spēlēt kopā ar viņu – īsts cīnītājs! Pa laikam gan tāpat nākas parādīt, ka varu uzspēlēt tuvāk grozam, lai pretinieks saprot, ka nevar atļauties tik viegli mainīties. Taču būtību tas nemaina. Trešais vai ceturtais – tāpat lielāku daļu laika atrodos uz trīspunktu līnijas...”

Kaut gan daudzpusības un stabilitātes ziņā latvietis šosezon spēris platu soli uz priekšu, izpelnoties speciālistu uzslavas, viņa bīstamākais ierocis joprojām ir paša piesauktais trīspunktnieks – ar 44,6% precizitāti (58/130) “Partizan” 44. numurs bija visas Adrijas līgas labākais snaiperis. Roka Bertānam ir karsta jau no dabas, taču kļūdās tie, kas uzskata – uz to arī viss balstās. Patiesībā visam pamatā ir drakonisks ikdienas darbs treniņos. “Parasti pēc komandas rīta treniņa palieku gandrīz stundu ilgāk. Neizlaižu arī nevienu no izvēles treniņiem, kad apmeklējums nav obligāts un lielākā daļa parasti atpūšas – tad zālē esam kādi 3-4 spēlētāji,” Dāvis apliecina, ka ne brīdi nav iedomājies atlaisties uz lauriem. “Pārsvarā mēs strādājam pie metiena. Metodes, ko izmanto treneris Vujoševičs, daudziem varbūt šķitīs smieklīgas, taču – tās strādā. Piemēram, ir tāda lieta, ka katram cilvēkam viena acs ir dominējošā – man, piemēram, tāda ir labā. Tad treneris liek komandas dokam to aizteipot ciet – tā, lai redzu tikai ar kreiso aci. Tad vēl jāuzvelk rokās dārza cimdi un tad šādā paskatā jāiemet desmit trīspunktnieki pēc kārtas,” treniņdarba aizkulises nedaudz pavērt atļaujas Dāvis. Vujoševičs pagatavojis arī īpašu izmēros lielāku bumbu, kas knapi lien cauri stīpai - lūdzu, trāpi... “Treniņos metieni ir tik grūti, ka spēles laikā, kad aizsargs lec kājās, es par to pat nedomāju – metu tā, it kā būtu pilnīgi brīvs.”

Plašaka saruna ar Dāvi par pagājušajā nedēļas nogalē piedzīvoto, šosezon sasniegto un gaidāmajā vasarā iecerēto būs lasāma šīs nedēļas drukātajā “Sporta Avīzē”, taču, ņemot vērā šodien Latvijas interneta vidē piešķiltās spekulācijas par to, ka uzbrucējs šogad nepalīdzēs Latvijas izlasei, īpaša papildus replika par šo tēmu. “Atkal jābrauc uz Ameriku, trenēties Sanantonio, bet pēc tam jāpievienojas izlasei,” - tik konkrēti savus vasaras plānus redz pats spēlētājs, un tie neatšķiras no arī pagājušajā gadā realizētajiem. Vai tas nozīmē, ka Bertāns plāno būt izlasē “no zvana līdz zvanam”? “Noteikti!”