Duelis: Vai Karašausku jāaicina uz izlasi?

Askolds Uldriķis

Šis jautājums patlaban nav aktuāls, jo Latvijas izlases nākamā spēle paredzēta vienīgi 5. jūnijā. Kad tuvosies šis datums un treneris Starkovs veidos kandidātu sarakstu, arī žurnālisti un līdzjutēji varēs izklāstīt savas vēlmes un ieteikumus. Ja Latvijas izlases spēle notiktu rīt, saprotams, ka Karašausks ar savu rezultatīvo sniegumu čempionāta ievadā būtu pelnījis vietu mūsu valstsvienībā. Septiņi vārtu guvumi trīs spēlēs pret "LMT virslīgas" vidusmēra komandām ir nopietns pieteikums uz izlases kandidātu sarakstu.

Tomēr no otras puses - tās ir tikai trīs spēles, un no Karašauska vēl tiek gaidīta stabilitāte, kas jauniem futbolistiem nav tā raksturīgākā īpašība. Ja 18 gadu vecais talants maijā turpinās tikpat nesaudzīgi izrīkoties ar pretinieku vārtsargiem, kā to darīja aprīlī, tad viņš noteikti tiks izsaukts uz Latvijas izlases spēlēm jūnijā. Tiesa, neaizmirsīsim, ka "Skonto" uzbrukuma līnijā ir arī Kristaps Blanks, kurš drīzumā pēc mikrotraumas izārstēšanas gribēs atgūt no Karašauska vietu "Skonto" pamatsastāvā, ko jau bija nopelnījis starpsezonu periodā. Ja Karašausks zaudēs iekšējā konkurencē, viņa izredzes nokļūt Latvijas "lielajā" izlasē krasi samazināsies.

Runājot par mūsu valstsvienības paredzētajiem mačiem jūnijā - pret Ganu un pret diviem kaimiņiem Baltijas kausa izcīņā, jāņem vērā tas, ka tobrīd daudziem ārzemju klubos spēlējošajiem futbolistiem būs starpsezonu atvaļinājums. Ja atpūtīsies Māris Verpakovskis, Ģirts Karlsons un Artjoms Rudņevs, tad izredzes uzspēlēt pret igauņiem un lietuviešiem būs vairākiem pašmāju klubu futbolistiem, tostarp arī Karašauskam un liepājnieku uzbrucējam Denisam Rakelam. Starkovs, kā to pierāda viņa pašreizējais darbs ar "Skonto" komandu, ir gatavs uzticēties jaunajiem futbolistiem, tāpēc Karašauska izsaukšana uz izlasi nevarētu būt pārsteigums. Uz Latvijas izlases pēdējiem diviem pārbaudes mačiem Starkovs ir uzaicinājis tādus "Skonto" jaunos spēlētājus kā Rodi, Smirnovu, Ikstenu, Fertovu un Tarasovu. Loģiski, ja Latvijas izlasē parādītos arī rezultatīvi spēlējošais Karašausks.

Anatolijs Kreipāns

Latvijas futbola LMT virslīgas čempionātā ir aizvadītas tikai trīs spēļu kārtas, vēl par agru izdarīt secinājumus gan par komandām, gan par spēlētājiem un treneriem, tomēr divi jaunekļi jau paspējuši izcelties tā, ka nepamanīt viņus nebija iespējams – 18 gadus vecais FC “Skonto” uzbrucējs Artūrs Karašausks un 17 gadus vecais (18 paliks šogad) Liepājas “Metalurga” uzbrucējs Deniss Rakels. Īpaši jau Karašausks, kurš pirmajās trijās spēlēs ir guvis 7 vārtus. Tā laikam vēl nav sācis neviens uzbrucējs kopš Latvijas čempionāts futbolā atkal notiek zem sarkanbaltsarkanā karoga.

Abiem vēl jāspēlē U19 izlasē, abi vēl nemaz netiek aicināti U21 izlasē (varbūt tagad paaicinās?), abi vēl nemaz netiek minēti starp nacionālās izlases kandidātiem, kaut gan tās galvenais treneris Aleksandrs Starkovs abus jau ir paslavējis un abiem seko. Pat bijis ļoti labs uzbrucējs, Starkovs labāk par jebkuru citu prot novērtēt šā ampluā spēlētāju, dot tam vērtīgu padomu un – arī uzaicināt izlasē jau 18 vai nepilnu 18 gadu vecumā? Par agru? Varbūt. Bet… Kāpēc par agru un kāpēc nepamēģināt? Ne jau gadu skaits, bet gan laukumā paveiktais nosaka trenera izvēli. Nu, nav taču Rakels vai Karašausks vainīgi, ka viņu pieredzējušākie kolēģi neizceļas. Ak, vēl jau trīs kārtas tikai aizvadītas? Labi, līdz izlases paredzētajai spēlei 22. maijā (vēl gan nav zināms, kur un ar ko) būs vēl trīs spēļu kārtas, bet līdz paredzētajam mačam Anglijā pret Ganu tiks aizvadītas piecas spēļu kārtas, tā ka šodien neviens nemaz vēl nav arī jāaicina. Var nedaudz pagaidīt. Ak, vēl jau tikai Latvijas čempionātā tie vārti gūti? Bet nav jau arī, kur citur tos viņiem gūt, jo sava vecuma izlase tik bieži nemaz nespēlē. Un vai tad Latvijas čempionāta virslīgā gūtie vārti, turklāt septiņi trijās spēlēs, nav kritērijs? Tad jau iznāk, ka mēs ļoti zemu vērtējam savu čempionātu, kaut gan paši uzsveram, ka šeit izauguši visi nesen bijušie un pašreizējie izlases līderi. Galu galā – tie pieredzējušākie, kas pagaidām ar vārtu gūšanu īpaši neizceļas, arī taču spēlē šajā pašā turnīrā. Ja tamlīdzīgs gadījums būtu jebkuras pat ne futbola lielvalsts, bet vienkārši stipras futbola valsts čempionātā, tad par tādiem jaunekļiem arī runātu un daudz vairāk nekā pie mums tieši izlases kontekstā. Kāpēc mēs baidāmies atzīt kāda talantu un gribam, lai obligāti tiktu izietas visu izlašu pakāpes, it kā tā būtu kaut kāda dogma? Ir taču arī izņēmumi. Savulaik, starp citu, daudzi brīnījās, bet daži pat smējās par Revazu Dzodzuašvili, kad viņš uzaicināja izlasē nepilnus 20 gadus veco Māri Verpakovski un iekļāva viņu sastāvā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē Atēnās pret Grieķiju. Situācija bija diezgan līdzīga (arī attiecībā uz U21 izlasi, kurai Māra dosjē ir tikai fragmentāra loma).

Aicināt vai neaicināt kādu izlasē – tā ir tikai galvenā trenera darīšana. Bet pamēģināt gan Rakeli, gan Karašausku gan vajadzētu kaut vai treniņnometnē, kaut vai, piemēram, Baltijas kausa izcīņa vai kādā pārbaudes spēlē. Tas nāks par labu konkurencei, tas liks vēl vairāk sasparoties izlases it kā tuvākajai rezervei uzbrukuma līnijā – Artjoms Rudņevs, Ivans Lukjanovs, tad vēl Edgars Gauračs un Eduards Višņakovs…Un ja nu izrādās, ka ne jau viņi ir tā tuvākā maiņa? Jāpamēģina. Par sliktu tas nenāks, tās būs tikai kā svaigas asinis izlases dzīslās. Un nevajag baidīties, ka tāpēc kāds pēkšņi kaut ko sadomāsies, ka tas tikai sabojās jauno spēlētāju utt. Jāiziet arī caur to un jo ātrāk tas notiks (ja vispār kau kas tamlīdzīgs ar abiem notiks, protams), jo labāk. Neuzticēšanās galarezultātā var sabojāt vēl vairāk.