Pērkons dārd arvien skaļāk...

Veiksmīgais drafts

Sākums šim līgas veiksmes stāstam ir meklējams 2007. gadā, kad Sietlas „Supersonics” ar 2. numuru NBA draftā izvēlējās 19 gadus veco Kevinu Durantu. Par spīti vājajai fiziskajai sagatavotībai, Sietla noticēja puiša NBA superzvaigznes potenciālam. Sietla tobrīd nīkuļoja, bet punkts tam tika pielikts, pārceļot komandu uz Oklahomsitiju. Tā nu 2008. gadā pasaule iepazina Oklahomsitijas „Thunder”. 2008. gadā, vēl zem „Supersonics” karoga, ar 4. numuru draftēts tika saspēles vadītājs Rasels Vestbrūks, bet vēl pēc gada, ar kopējo 3. numuru – Džeimss Hārdens, Riharda Kuksika bijušais komandas biedrs.

Par šīm izvēlēm, tāpat kā par risinājumiem sastāva nostiprināšanā ap šiem jaunekļiem, daudz uzslavu ir saņēmis un turpina saņemt ģenerālmenedžeris Sems Presti, kurš grožus pārņēma brīdī, kad pēdējos akordus spēlēja „Supersonics”. Tobrīd tikai 30 gadus vecais Presti uzņēmās grūtu, taču izaicinājumu pārpilnu misiju, ar kuru būtībā ir ticis galā, taču viens darbiņš – NBA čempionu tituls – vēl nav izsvītrots no bloknota zem darāmo darbu uzskaitījuma.

Turpinot progresēt nosauktajai trijotnei, kuriem ir ļoti solīdi palīgi, šosezon komanda ir gatava triumfam, ja ne visā NBA, tad Rietumos noteikti. Tiesa, kā jau vienmēr – ir savi plusi un savi mīnusi, taču 25. marta spēle pret Maiami „Heat”, citiem nopietniem titula tīkotājiem, parādīja, ka, ja „Thunder” spēlē prātīgi un pragmatiski, tad viņus apturēt tikpat kā nav iespējams...

Visas ģeniālās lietas ir vienkāršas

Kas tad īsti ir Oklahomsitijas „Thunder”? Pamatsastāvs ir stabils un, ja visi ir veseli, nemainīgs: Rasels Vestbrūks, Tabo Sefološa, Kevins Durants, Seržs Ibaka un Kendriks Pērkins, kurus papildina NBA rezultatīvākais rezervists Hārdens, pieckārtējs NBA čempions Fišers, melnā darbiņa darītājs Kolisons, kā arī pārējie, tiesa, jau ar epizodiskākām lomām.

Uzbrukuma potenciāls šai komandai ir ļoti labs, jo tādi spēlētāji kā Vestbrūks, Durants un Hārdens ir individuāli ļoti meistarīgi. Katrs savā veidā ir unikāls. Vestbrūks ir ļoti atlētisks saspēles vadītājs, kurš ir fiziski pārāks par gandrīz visiem saviem pretspēlētājiem. Tikmēr Durants ir spēlētājs, kurš, pateicoties savam augumam un metienam liecoties atpakaļ, spēj sev izkārtot uzbrukuma iespējas vienmēr – par to ir pārliecinājušies visi viņa sedzēji, ar Lebronu Džeimsu priekšgalā. Savdabīgs spēlētājs ir arī Džeimss Hārdens, kuram ir savdabīgs, ļoti ritmisks caurgājiens, kuru atšifrēt tā īsti nemaz nav iespējams.

„Thunder” spēle uzbrukumā ir ļoti vienkārša, taču – iedarbīga. Viss sākas ar Raselu Vestbrūku jeb viņa noskaņojumu konkrētā spēlē. Daudz uzbrūkot viņam, pilnībā pajūk komandas spēle uzbrukumā, kā tas bija uzskatāmi redzams pavisam nesen, spēlējot pret Minesotu. Kronis visam ir uzbrukumi, kuros viņš pārdriblē pāri visam laukumam, lai beigās veiktu apspēlēšanu ar muguru pret grozu, izpildot sarežģītu pustālo metienu – saspēles vadītājam tas nav labais tonis. Taču, ja spēlē komandas interesēs, kā tas bija pret „Heat”, tad milzīgi ieguvēji ir komanda, bet cietēji – pretinieki un personīgā statistika. Šķiet, ka tieši Vestbrūks, nevis Durants, būs tas spēlētājs, no kura visvairāk būs atkarīgs sezonas iznākums. Vestbrūku nevar nosaukt par klasisku saspēles vadītāju, tāpēc loģiskas un biežas ir situācijas, kad komandas uzbrukumus organizē Hārdens vai tagad arī Fišers.

Tomēr, par spīti visam, komanda uzbrukumā darbojas saskaņoti. Nezinu, cik uzmanīgi „Thunder” videoierakstus analizē pretinieki, taču viens uzbrukuma modelis iet cauri teju visu sezonu. Proti, Durants no gala līnijas sāk ceļu tālmetienu līnijas virzienā, pa ceļam saņemot aizsegu no Pērkinsa (visbiežāk) vai Ibakas (retāk). Bumba brīvam metienam tiek saņemta vienmēr, bet šādas dāvanas Durants garām nelaiž. Tāpat labi, apzinoties savas stiprākās puses, uzbrukumā darbojas abi garie spēlētāji – Ibaka un Pērkinss, kuri prot labi „atvērties”, kad varenajai ārējai līnijai tiek uzstādītas lamatas. Problēmu nav – ir ieraušanās, seko piespēle. Kā pretēju piemēru var minēt Maiami „Heat”, kur garie spēlētāji ir kā sālsstabi, brīdī, kad savus individuālos centienus sāk Veids vai Džeimss, bieži vien stāvot viens otram blakus pie gala līnijas. Dīvaini, bet arī Bošs par tādu sāk pārvērsties, taču par „Heat” – atsevišķs stāsts, kuram pieskarsimies citreiz.

Aizsardzībā „Thunder” var nospēlēt labi, ja darbojas kā komanda, bet var arī izgāzties, ja nav sagatavoti palīdzības mehānismi. Izcils aizsardzībā ir vienīgi Tabo Sefološa, par ko pārliecinājušies ir teju visi līgas varenie aizsargi. Lielisks metienu bloķētājs ir Ibaka, tāpat arī kopā ar kolēģi Pērkinsu ir labs tandēms cīņā zem groziem. Neērtības pretiniekiem sagādā „Thunder” rotācija aizsardzībā, proti, ārējā līnija mainās pie visiem aizsegiem. Tāpat arī metienus nereti traucē uzreiz divi spēlētāji – sedzējs un tuvākais, kurš, pamanījis, ka spēlētājs tikai gatavojas izdarīt metienu, ātri dodas to traucēt, bet vēl ātrāk – atgriezties pie sava sedzamā. Tiesa, ar otro plāna punktu iet pašvakāk. Tomēr izcils aizsargs, kurš vienatnē spēj noturēt labākos pretspēlētājus, ir tikai Sefološa, kurš nesen kā atgriezies pēc vairāk nekā 20 spēļu izlaišanas.

Vai šosezon?

To, ka šī komanda ar laiku kļūs par galvenajiem titula pretendentiem, varēja secināt jau slavenajā 2009. gada izslēgšanas spēļu 1. kārtā, kad lika panervozēt „Lakers”, kuri tikai uz pieredzes un „play – off” nekaunības rēķina guva pārākumu tajā sērijā. Nesen „Thunder” papildināja savu sastāvu ar Dereku Fišeru, kurš pagaidām tikai sevi meklē jaunajā komandā. Daudz met pa grozu, maz – iekšā. Tomēr tāds snaiperis sevi atradīs, sagādājot priecīgus brīžus jaunajai komandai.

„Thunder” čempionu gredzenus varētu pasniegt jau tagad, ja vien viņiem būtu kāds augstākās klases centrs. Visu cieņu Pērkinsam un kolēģiem, taču viņu spējas uzbrukumā ir limitētas, uz ko norāda arī vairāki NBA apskatnieki. Tomēr ar visu to „Thunder” ir vieni no galvenajiem pretendentiem. Kas viņiem var traucēt?

Rietumos ļoti interesantus akcentus sastāva komplektācijā ir salikuši Sanantonio „Spurs”, kuriem ir viselastīgākais un interesantākais sastāvs visā līgā. Ļoti interesanta un labi nostādīta komanda, bet arī par to – citreiz. Tikmēr Austrumos jāizceļ ir jaunie NBA rekordisti, līgas līderi „Bulls”, kā arī „Heat” un „Pacers” – vēl viena jauna, savdabīga un ļoti viengabalaina komanda. Čempioni „Mavericks”? Pagaidām klusa sezona, taču, lai arī it kā sportā viss ir iespējams, šosezon viņi ir tādi paši, kādi bija „Heat” basketbolisti nākamajā sezonā pēc titula izcīnīšanas, tāpēc jāsecina, ka arī tur prasās pēc nopietnas pārbūves. Par „Lakers” ir rakstīts jau iepriekš, tāpēc lieki neatkārtosimies. Vēl kāds? Viss ir iespējams, taču – maz ticams.

„Thunder” komandas potenciāls ir milzīgs, un šosezon tam ir jāsper vēl viens solis uz priekšu, proti, NBA fināls, kurā viņi gribēs un no viņiem prasīs vienu – uzvaru. Tomēr ne vienmēr piepildās tas, kas tiek prognozēts gadu no gada. Domājot par „Thunder”, prātā nāk cita komanda – Fīniksas „Suns” -, par kuru savulaik teica tos pašus „agrāk vai vēlāk” vārdus, taču tam modelim nācās samierināties ar „nekad”, bez „tagad”. NBA izslēgšanas spēles tuvojas, un jau šobrīd varam droši teikt – garlaicīgi nebūs.