Desmitā gada desmit mīnusi

1. Jāņa Miņina izlaistās olimpiskās spēles. Labākais Latvijas bobsleja pilots Jānis Miņins un viņa četrinieks bija reāli pretendenti uz medaļām ziemas olimpiskajās spēlēs Vankūverā (trešie pasaules čempionātā, otrie pasaules kausa kopvērtējumā, stabila braukšana vismaz sešniekā pasaules kausa posmos), taču jau Kanādā veiktā apendicīta operācija lika Jānim palikt malā. Viņš vēl cerēja un mēģina, krita, cēlās, atkal grita un atkal mēģināja, bet tomēr bija spiests palikt starp skatītājiem.

2. Latvijas futbola klubu izgāšanās Eiropas kausu izcīņā. Visi mūsu futbola klubi izstājās Eiropas kausu izcīņā jau pēc pirmās kārtas spēlēm. Ja Liepājas "Metalurgam" un FK "Jelgava" pretī stājās patiešām diezgan stipras komandas, tad FC "Skonto" un FK "Ventspils" vienkārši izgāzās. Labāko sniegumu parādīja tieši virslīgas jaunpienācējs FK "Jelgava", kam vismazāk pietrūka, lai tiktu nākamajā kārtā.

3. Latvijas futbola izlases neveiksmīgā sezona. Tikai viena gūta uzvara gada laikā un vairākas neizteiksmīgas spēles, neizprotama, no treneru puses neizskaidrojama "kadru politika" (pēc principa - man nevienam nekas nav jāpaskaidro!) un līdz ar to nesaprotama tuvāko rezervju (ne)pārbaudīšana futbola izlases prestižu aizvadītajā gadā nepacēla.

4. Basketbols zaudē prestižu. Ne tikai uz hokeja (lasi - Rīgas "Dinamo", KHL un izlases) fona, bet arī savā basketbola vidē. Par to liecina gan mazais skatītāju skaits pat svarīgās Eiropas kausu spēlēs pat pret komandām, kurās ir Eiropas klubu basketbola zvaigznes. Plusu sportiskajā ziņā aizvadītajā gadā basketbolam ir vairāk nekā mīnusu (abu izlašu iekļūšana Eiropas čempionāta finālturnīrā, U18 puišu un U20 meiteņu medaļas, BK "Ventspils" izkļūšana no grupas FIBA izaicinājuma kausā, atsevišķi spēlētāju sekmes ārzemju komandās), bet ne jau tikai tas veido sporta veida prestižu.

5. Vilšanās VEF komandā. Sezona vēl tikai pusē, cāļus basketbolā skaita tikai pavasarī, taču daudzi jau ir vīlušies VEF komandā, kas pirms sezonas tika pasludināta gandrīz vai par superklubu Latvijas basketbola mērogā. Vēl ir laiks labot situāciju. Tikai jāatceras - zaudēt prestižu un autoritāti var daudz ātrāk nekā to atgūt.

6. Lodes grūdēja Māra Urtāna zaudētā medaļa Eiropas čempionātā. Līdz pat pēdējai mēģinājumu sērijai Urtāns bija trešais, bet tad viņu apsteidza... "Atbildes runu" Mārim neļāva teikt liktenīga sakritība - viņš jau devās uz sektoru, viņš jau bija gatavs izpildīt pēdējo mēģinājumu, taču tika apturēts, jo tieši tad notika kāda apbalvošanas ceremonija...

7. Maksims Bogdanovs atdod "zeltu". Maksima Bogdanova trešā vieta pasaules junioru čempionātā spīdvejā ir vēsturisks panākums, jo tā ir pirmā Latvijas medaļa šāda līmeņa sacensībās (spīdvejā labākie juniori jau ir pasaules līmeņa braucēji), taču tas ir panākums ar rūgtuma garšu. Savā pēdējā braucienā Bogdanovs stabili bija otrais un tas viņam deva čempiona titulu, taču divus apļus pirms finiša nezin kāpēc nolēma mainīt braukšanas trajektoriju...

8. Šķēpa metēju tukšais gads. Abi mūsu olimpiskie vicečempioni Vadims Vasiļevskis un Ainārs Kovals bija starp favorītiem Eiropas čempionātā, taču abiem nekas saviem spēkiem atbilstošs nesanāca. Arī sezona kopumā diezin vai uzskatāma par sekmīgu.

9. Tenisa izlases zaudējums. Latvijas tenisa izlase Deivisa kausa izcīņā izkrita no Eiropas/Afrikas zonas 1. grupas, savā laukumā piekāpjoties Polijai. Neglāba arī Ernests Gulbis.

10. Sieviešu basketbola kritums. Vispirms - Cēsu komandas izjukšana jeb pārtapšana citā un krietni zemāka līmeņa komandā, kas līdz ar to atņēma intrigu Latvijas čempionātā (titulu var piešķirt jau kaut vai 1. janvāra rītā, ja vien TTT neizdomā sezonu turpināt ar junioru sastāvu), bet tad arī TTT bezspēcība FIBA Eirolīgas turnīrā, kaut gan tieši šosezon apakšgrupa likās viscerīgākā.