Aizveram durvis, atveram spēlētājus...

(visi citāti ņemti no Jura Savicka intervijas KHL interneta televīzijai)
Kad otrdienas vakarā Rīgas „Dinamo” iedvesmu guva nacionālajā operā, kolektīvi izbaudot Rosini operas ārijas, gudrākie no viņiem noteikti izrādē saskatīja līdzības ar komandas pašreizējo saimniecību. Tā ir komēdija, vieglais žanrs. Saprotu, ka nav neviens šajā uzņēmumā, kas pasaka priekšā, cik dumji administrators Juris Savickis izskatās no malas ar saviem prātojumiem par hokeja spēli, par hokeju kā tādu un par hokeju no iekšām... Tajā pašā laikā saku – ļaujiet viņam runāt! Dodiet tribīni! Jo tikai tā mēs varam uzzināt, kāpēc „Dinamo” šobrīd atrodas tajā ķermeņa daļā, ko sauc par pakaļu. Dziļā pakaļā – ja vēlaties būt precīzi mērījumos. Varu iztēloties kā jutās Peka Rautakalio, kad viņu paaicināja pie galda, kura otrā pusē sēž trīs sivēntiņi – Savickis, Ulmanis un Kalvītis. „Vienā no pēdējām tikšanās reizēm runājām, ka ar tādu spēli nevaram iekļūt "play-off". Tomēr Rautakallio pateica, ka tomēr pieturēsies pie tās taktikas, kuru izvēlējās un kura viņam patīk. Neskatoties uz to, ka ar šādu taktiku viņš nevarēja turpinājumā garantēt rezultātu.” Lūk, teicama aina, ko Savickis pats atklājis.
- Rautakalio kungs, bet ko jūs varat garantēt?
- Biedr, Peka – mēs neiekļūsim play off, ja turpināsim zaudēt...
- Dārgais somu draugs – kāpēc mums nav punktu?
Tas, ka dažas dienas pēc atlaišanas, visādā ziņā ieturīgais un savaldīgais Rautakalio pateica, ka viņa un „Dinamo” vadības hokeja valodas bija atšķirīgas, spilgti parāda, kas notiek šajā ķēķī... Nekādu problēmu nav uz šī fona iztēloties sarunu, kas notiek Nacionālās operas direktora Andreja Žagara kabinetā. Viņa priekšā atkal tie paši trīs sivēntiņi...
- Andrej, kāpēc izrādei bija tikai viens starpbrīdis?
- Žagara kungs, kāds ir vidējais dziedātāju laiks uz skatuves?
- Direktor, vai aktieriem operā vienmēr ir jādzied?
Bet galvenais bija tas, ka Peka Rautakalio nebija lokans... Tā Savickis. Ja viņš meklē lokanos, tad viņa apkārtnē varētu būt vairāki potenciālie olimpiskie čempioni vingrošanās. Ui, kā tur Skanstenē lokās muguriņas – prieks skatīties! Soms, maita – izrādās no akmens. Nelokās! KGB pagrabos viņu varētu mierīgi salocīt, bet – ne jau Skanstes ielā, kur galdiem padārgs pulējums. „Rupji runājot, vienkārši nebija punktu.” Mēs zinājām, ka majors Viesul..., atvainojiet, Savickis, savā sarunvalodā atļaujas tikai cenzētus vārdus. Viņš ir no Eiropas, eiropeisko vērtību piekritējs – tāpēc no viņa nekad nedzirdēsiet šo teikumu šādu: „Tas, pidars, nevāca punktus, bļeģ...” Kāpēc „Dinamo” nav punktu? Atbilde elementāra: „Protams, paldies viņam par to, ka mūsu puišiem iemācīja ar visiem spēlēt kā ar līdzīgiem – ne no viena nebaidījāmies, ar visiem spēlējām atklātu, agresīvu hokeju. Tāpēc nepietiekami krājām punktus.” Loģika prasītu piegājienu – metam kūleni, darām visu pretēji. Baidāmies, slēpjamies, esam mīksti un – punkti krāsies paši... Piektā sezona ir iezīmīga ar kļūdu atzīšanu – Šremps esot bijis kļūda. To saka Savickis! Cilvēks, kas vispār nekļūdās. Leģionāru atlases ir laba, apmierinoša – tā akcentē Juris, bet uzreiz precizē – pašreizējā komanda ir vēl iepriekšējā menedžera Sējēja darbs... Fūū, es jau sabijos – nospriedu, ka vienam no sārtvaidžu trio tagad būs jāuzņem sitiens uz sevi. Nē, tas taču Sējējs, kas te savāca komandu. Dīvaini, ka pats bijušais Rīgas menedžeris Maskavas ielās un slejās nelielās ar saviem augļiem – interviju jau bijis gana daudz! Tad sanāk, ka uz Noriku var uzvelt vēl vienu muciņu – prātīgi, prātīgi...

Tagad par koncepciju, kā „Dinamo” agrāk vai vēlāk izcīnīs Gagarina kausu. Pirmkārt, leģionāri būs nevis kvantitatīvi, bet gan kvalitatīvi. Tātad – labāk mazāk, bet labāk... „Tāpēc mūsu uzdevums ir dabūt vislabākos leģionāros par visoptimālāko naudu.” Kas ir optimālākā nauda? Savickis nesaka – dabūt labus, pa lēto... Viņš taču ir no Eiropas, tur runā ar stāju. Tur nesaka – atbrīvot treneri, izmest no darba. Tur saka – mēs optimizējām treneru korpusu... Tur nesaka – iegrābāties ar vārtsargiem. Tur spriež: „Bija variants - vai nu ņemt ļoti labu pirmo numuru un dot iespēju Jučeram kļūt par pa pusei pirmo un otro numuru, vai ņemt pirmo un otro numurus ārzemniekus un Jučeru sūtīt kaut kur trenēties. Ļoti ilgi analizējām un beigās izlēmām, ka ņemsim Telkvistu, kurš sevi jau bija labi pierādījis, un audzināsim Jučeru.” Tātad – šosezon Rīgas „Dinamo” sevi var pasludināt par pirmo komandu pasaulē, kur viens vārtsargs ir pa pusei pirmais, pa pusei otrais. Ja Jučers būtu aizsūtīts kaut kur trenēties, tad viņš nekad nekļūtu pa pusei pirmais, pa pusei otrais... Nekad! Turklāt, tas viss tika panākts ar ilgu analīzi... Ja Savickis saka, ka agrāk vai vēlāk Gagarina kausu Rīgas „Dinamo” izcīnīs, tad šo rindu autors pilnīgi skaidri redz, kad tas notiks. „Jau pašā sākumā paziņojām, ka izcīnīt Gagarina kausu ar leģionāriem mūs nepavisam neinteresē.” Tātad – sezonā, kad nebūs Rīgā leģionāru, būs kauss... Elementāri, Vatson, atvaino, Opuļski! Kas attiecas uz politiku vai vēl precīzāk – ģeopolitiku, tad „tā ir komanda, kas integrē sabiedrību un kas Latviju un Rīgu padarīja piecreiz slavenāku Eiropā nekā jebkura cita struktūra, kurai ar to oficiāli vajadzētu nodarboties. Vēlamies iegūt Gagarina kausu un agrāk vai vēlāk to izdarīsim, bet ar nacionālo sastāvu.” Jautājums – par kuru Eiropas daļu „Dinamo” administrators runā? Kādas ir viņa Eiropas robežas? Varbūt čekas virsnieku skolā bija citas kartes, nezinu, bet te ir acīmredzams – ka cilvēks savā lielumā sen jau met uz veco kontinentu lielu ēnu...

Bet tagad par vienkāršu nezināšanu.„KHL izveidošanai ir divi lieli iemesli: pirmkārt, daudzas federācijas vienkārši līdz galam nepildīja savu darbu, un, otrkārt, hokeja attīstība. Tāpēc hokeja federācijām, kad KHL tā attīstās, ir jāatrod sava īstā vieta un nav jāiedomājas sevi par priekšniekiem.” Savickis nezina, ka KHL izveidošanai nav nekāda sakara ar kaut kādām mistiskām federācijām, jo šo kantori izveidoja viena hokeja federācija – Krievijas... Bet tas viņam ir piedodami, viņš taču hokejā jau ir četrus gadus. Var arī nezināt... „Pieturos pie uzskata, ka šī komanda ir interesanta nekā iepriekšējās, taču nav izdevies atvērt katru spēlētāju individuāli."
- Gunti, ko tu dari? – ienācis „Dinamo” ģērbtuvē, Savickis kliedz uz Ulmani, kas ar pudeļu taisāmo urbina Andrim Džeriņam labajā ausī.
- Neko, vienkārši – mēģinu viņu atvērt... Valde taču pieņēma lēmumu, ka hokejisti ir jāatver... Individuāli.
- Kur Aigars?
- Viņš aizgāja ar korķa viļķi pie vārtsargiem...