Dāmas sāk pelnīt

Protams, vēl ilgi meitenes Latvijā futbolu spēlēs tāpēc, ka viņām tas patīk, nevis naudas pelnīšanas dēļ. Algu tradīcijas pašu mājās vēl ir bērnu autiņos līdzīgi kā viss sieviešu futbols, taču nav tā, ka viss vienmēr noticis par baltu velti. Cik ļauj rocība, meitenes tiek finansiālie iepriecinātas, piemēram, Liepājā, kur šobrīd ir viena no spēcīgākajām Latvijas komandām. Starp citu, tieši "Liepājas metalurga" komanda šogad kļuva par pirmo Latvijas vienību, kas valsti pārstāvējusi prestižajā UEFA Čempionu līgā. Jā, liepājnieces atgriezās ar zaudējumu bagāžu, taču arī tā ir pieredze. Tas noteikti ir solis uz priekšu Latvijas futbolā. Gan jau šā gada Latvijas čempiones "Skonto/Cerības" meitenes nākamgad arī gribēs izbaudīt prestižā turnīra atmosfēru, un kļūt par pirmajām, kas mājās pārved kādu punktiņu.

Šis gads bijis zīmīgs ar to, ka diezgan kuplā skaitā Latvijas futbolistes spēlējušas ārzemēs. Iznāk teju ducis. Viena - Liene Vāciete - pat rūdās Atlantijas okeāna otrā krastā ASV, kur futbolu diezgan viegli apvienot ar mācībām augstskolā, jo sistēma tam ir pakārtota. Šī saikne - futbols un izglītība - ir izplatīts, jo arī vairākas citas mūsu leģionāres izvēlējušās šo ceļu. Manuprāt, tas ir pareizs piegājiens.

Piecas dāmas - 2010. gada labāka Latvijas futboliste Anna Propošina, kā arī Jūlija Sokolova, Jūlija Ļevčenko, Suzanna Ribalko un Angelina Ignatjeva - spēlē Polijā. Teju visas var saukt par profesionālēm, jo futbols ir galvenā nodarbošanās. Ir tomēr atšķirība - trenējies katru dienu vai divas trīs reizes nedēļā, kā tas ir Latvijā. Arī Polijā dažas meitenes spēlēšanu apvieno ar mācībām vidusskolā vai universitātē. Ja jau profesionāles, tad arī kaut ko nopelna. Viena vairāk, cita mazāk, bet ap 300 latiem šis skaitlis grozās. Nav daudz, bet ja futbols ir darbs un dzīvesveids, kāpēc gan lai to sev liegt. Turklāt, ja ir nodrošināta ēšana un dzīvošana, šai naudai ir mazliet cita vērtība.

Polijas līga nav toņa noteicēja Eiropā, bet nav arī astes galā. Tātad - līmenis tur nav nemaz tik peļams. Tā noteikti ir iespēja augt, ko agri vai vēlu droši vien pozitīvā ziņā izjutīs arī valstsvienība. Kāpēc Polija? Mūsējās nav dārgas, taču šīm izmaksām noteikti atbilstošas. Protams, priekšplānā ir kvalitāte. Ja tās nebūtu, tad arī par brīvu neņemtu.

Mūsējās atzinušas, kā sākumā bijis grūti pierast augstākajam spēles tempam, arī intensīvākiem treniņiem, kas allaž paņēmuši visus spēkus. Ja pavisam īsi - futbola līmenis, infrastruktūra un mediju interese nav salīdzināma ar Latviju. "Vairākas Latvijas vīriešu virslīgas komandas nespēlē tik labos stadionos, kādos šeit notiek sieviešu čempionāta spēles," izteikusies Ļevčenko. "Arī žurnālisti nemitīgi ir apkārt - katru dienu intervē, raksta, ziņo radio un rāda TV". Ar dāmām Polijā var iznākt tāpat kā ar uzbrucēju Artjomu Rudņevu, kura lieliskais sniegums vairākiem Latvijas futbolistiem palīdzējis atvērt ekstraklases durvis. Kas zina, varbūt dāmām izdosies kas līdzīgs.

Divas meitenes - futbola vārtsardzes - dzīvo un spēlē Vācijā. Enija Anna Vaivode Vācijai deva priekšroku mācību dēļ, ko var apvienot ar solīdas kvalitātes futbolu, bet Ludmila Timošenko uz šo Viduseiropas valsti devās kopā ar ģimeni, un arī viņai izdevies futbolu saglabāt dienas kārtībā.

Francijā otrajā spēcīgākajā līgā spēlē Ieva Bidermane, kurai prioritāte ir mācības, taču arī futbols ir turpat blakus. Starp citu, arī Ieva savulaik atzīta par labāko Latvijas spēlētāju. Tas notika 2008. gadā.

Vēl ir pāris "igaunietes" - Anastasija Ročāne un Olga Ivanova, kuras šosezon Pērnavas komandai palīdzēja izcīnīt Igaunijas čempionāta zeltu. Šīs meitenes kaimiņvalsts čempionātam deva priekšroku, lai spēlētu augstākā līmenī, jo Igaunijas līga šobrīd ir solīti priekšā Latvijas čempionāta kvalitātēm. Igauņi algu nemaksā, toties ir dienasnauda. Ročāne paralēli spēlēšanai Latvijā šogad pabeigusi vidusskolu.

Lai neņem ļaunā tās dāmas, kuras šoreiz nav pieminētas, jo gan jau vēl ir kāda, kura spēlē ārzemēs. ASV ir bagāta ar Amerikas latvietēm, kuras futbolu pieprot ļoti labā kvalitātē. To labi zinu, jo pats redzēju savām acīm un pat kopā uzspēlējām. Viņas trenējas piecas dienas nedēļā, bet sestajā ir spēle... Bet tas jau ir cits stāsts. Šoreiz rakstīju par dāmām, kuras atrodas valstsvienību sarakstos. Patīkami, ka ir iemesls domāt, ka šis saraksts pēc gada varētu būt vēl garāks. Turklāt lielākā daļa no šīm leģionārēm vēl ir jaunas. Tātad viss priekšā gan futbolā, gan arī dzīvē!

Latvijas dāmu futbola valstsvienības galvenais treneris Didzis Matīss uzskata, ka meiteņu rūdīšanās augstākā līmenī ir ieguvums Latvijas futbolam. "Nesen veidoju kandidātu sarakstu, un man bija iemesls uzrakstīt 24 uzvārdus. Apmēram 16 no viņām var pretendēt uz vietu starta sastāvā. Tātad ir konkurence, un tas ir pozitīvi." Pašmāju futbola dzīves virzītāji apņēmušies nākamgad vairāk veicināt meiteņu futbola masveidību. Šobrīd Latvijas čempionātā spēlē piecas komandas. Ja būs masveidība, būs arī no kā izvēlēties. Kurss ir uzņemts!