Itālija: Allegri krēsla kājas deg

„Juventus” un „Napoli” soli visiem priekšā

Pašreizējie čempioni Turīnas „Juventus” arī šosezon pierāda, ka klubs atkal ir zirgā. Līdz 90. gadu spozmei vēl patālu, taču – visam savs laiks. Un savs laiks ir piespriests arī Antonio Kontem, kurš spēles raugās no ložām, nevis laukuma malas. Tomēr tas pagaidām, šķiet, nekādi klubam netraucē. Pašlaik dalīta pirmā vieta, vienīgos punktus izsējot pret šosezon savā ziņā atdzimušo „Fiorentina”. Daudzi, kas ikdienā neseko „Juventus” sniegumam Itālijas laukumos, noteikti vismaz ar vienu aci palūrēja cīņā pret Londonas „Chelsea”. Tiesa, šī spēle nekādu sevišķo ieskatu kluba rokrakstā nesniedza. Proti, „Juventus” piemeklēja „čempionu kaite”, ar kuru pret Madrides „Real” sirga arī „Manchester City” – savā pašmāju čempionātā pilnīgi pret jebkuru pretinieku spēlē vienā – uzbrūkošā manierē -, bet Eiropas laukumos pēkšņi to darīt vairs neļauj pretinieks no citas valsts. Tās problēmas vēl nāksies risināt vismaz piecu spēļu garumā, bet A sērijā Turīnas klubs ir tikpat sprauns kā pērn.

Pirmā būtiskā atšķirība – spēlētājs ar 12. numuru (un nevis desmito, kā tas tika prognozēts jau pirms gadiem pieciem...) Sebastians Džovinko. Beidzot ir nostiprinājies savā klubā, zīmīgi, ka tas noticis uzreiz pēc del Pjēro karjeras beigām, taču šeit kopsakarības vilkt nevajadzētu – kapteinis pēdējā sezonā tika izmantots minimāli. Džovinko spēlē savā ierastajā otrā uzbrucēja pozīcijā, spēlējot zem Vučiniča, kurš ir uzvarējis iekšējo mikromaču ar Matri. Labs duets, laba Džovinko atgriešanās. Lielu darba apjomu laukumā veic Vidals, kuram bikla pērn bija iekļaušanās komandā, pildot uzdevumus, kādi Leverkūzenē viņam netika doti, taču tagad viņš ir spilgts un efektīvs. Kā jau paredzēju, vismaz pagaidām Kvadvo Asamoa vairāk izceļas ar skriešanu, taču uzticības kredīts pirkumam ir liels. Pagaidām...Rezervistu soliņš komandai ir kvalitatīvākais līgā, tāpēc tas ļauj domāt, ka mērķu sasniegšana visās frontēs šosezon ir pilnīgi iespējama.

Tikmēr „Napoli” arī ar 13 punktiem dala līderu uzplečus. Prom ir Laveci, taču šis iztrūkums nav ieviesis nekādas korekcijas komandas taktikā. Vienkārši – komandas uzbrukumā trūkst viena ļoti meistarīga spēlētāja. Kavani pirmajās spēlēs izskatījās nelaimīgs vai vismaz apjucis, taču, kā jau visi noteikti būs pamanījuši, vārtu garša un tam sekojošais dzīvot un spēlēt prieks ir atgūts. Komandas trumpis arī šosezon ir standartsituācijas, un tas ir vienkārši apbrīnojami, cik labi tās ir nostādītas šim Neapoles klubam. Piemēram, pret „Fiorentina” tika spēlēts kartupeļu laukā, tribīnēs pulcinot nogurušos un jau iereibušos talkotājus, līdz ar to uz brūnā laukuma bija daudz tehniska brāķa, bet divas standartsituācijas „Napoli” prata novest līdz gūtiem vārtiem. Tās nav nejaušības. Izveicība standartsituācijās neaprobežojas tikai vienā laukuma galā – pēc to izpildes pie saviem vārtiem, Neapoles kluba futbolisti zibenīgi māk noorganizēt pretuzbrukumu tā, kā neviens A sērijā. Pērn skrējiens Čempionu līgā paņēma pārāk daudz spēka un emociju, kas beigās pietrūka A sērijā, bet šosezon klubs izskatās nobriedis atkal trāpīt medaļās. Vismaz...

Atgriešanās!

Šosezon pagaidām ļoti priecē divas komandas, kas ir atguvušās no pēdējiem pelēcības gadiem. „Sampdoria” ir atgriezušies A sērijā, un spēlē lieliski. Nav vairs Pacīni un Kasāno, taču ir citi izpildītāji, komanda darbojas kā savilkta dūre. Jau pirmajā kārtā tika uzvarēti „Milan”, visu čempionātu sākot ar trim uzvarām. Pēdējās divās kārtās neizšķirti, lai gan spēles gaita rādījā, ka jābūt uzvarām. Kas tad ir panākumu atslēga? Pirmkārt, emocijas. Proti, atgriešanās elitē ir cēlusi spārnos. Otrkārt, trenera Čiro Feraras harisma un, nav ko noliegt – arī zināšanas, acīmredzot. Treškārt – komplektācija. Pasvītrošu vienu spēlētāju – Enco Maresku. Atgriezies Itālijā pēc 7 gadu prombūtnes, 32 gadus vecais Mareska ir viens no šobrīd pamanamākajiem pussargiem visā A sērijā. Vidējā līnijā ir savdabīgs kokteilis – mierīgais, tehniskais Mareska un lielais skrējējs, melnādainais spānis Obiangs, kas pavada visilgāko laiku ar bumbu, skrien visvairāk un daudz pret sevi nopelna pārkāpumus. Jautājums – cik ilgam laikam pietiks jaudas? Klubs pašlaik trešajā vietā. „Sampdoria” spēlē ātri, bumba pie neviena spēlētāja ilgi neturas. Smailē ir agresīvais Maksi Lopess, kuram aizķerties „Milan” rindās neizdevās. Lopesa veiksmes un neveiksmes ir atkarīgas no tiesnešu labvēlības – proti, cik daudz divcīņās šim spēlētājam atļauj.

Vēl viens patīkams notikums ir „Fiorentina” sezonas sākums. Aizvadījuši pelēcīgu iepriekšējo sezonu, šosezon atkal viss ir kārtībā. Sastāvs labs, labs papildinājums ir Davids Pisarro un komandu grožos veiksmīgi tur Vičenzo Montella. Pērn varēja vien pabrīnīties, cik veiksmīgi leģendārais uzbrucējs, kurš tikai nesen kāris bučus uz nagliņas, vada Itālijā deklarēto dienvidamerikāņu „Catania”, bet šosezon labs starts ar „Fiorentina”. Visiem pretiniekiem bieds atkal, ar jaunu sparu ir Jovetičs, kuram jau četri gūti vārti un otrā vieta bombardieru sarakstā.

Allegri krēsla kājas deg...

Nekādi brīnumi nav notikuši, tāpēc „Milan” vismaz pagaidām spēlē tā, kā ir komplektēta, bet spēlētāji ir palikuši uzticīgi sev, pat ja pārmaiņas ir nepieciešamas. Stāsts ir par tādiem biežiem pamatsastāva spēlētājiem kā Boatengs, Antonīni...Boatengs turpina spēlēt neprognozējami, pelnīt sarkanās kartītes, sist pa vārtiem, kad situācija galīgi to neprasa. Un tomēr – neapšaubāmi meistarīgs, fiziski labi sagatavots futbolists ar teicamu sitienu. Ko ar tādu lai dara, kā lai pareizi izmanto? Vēl aizvien „Milan” trūkums ir aizsardzība. Jepess un Zapata pagaidām ir tukšais numurs (to pierādīja neveiksme pret „Udinese”), Meksess un Ačerbi ir stabilāki. Labajā malā priecē kluba jaunā zvaigzne de Siljo, kurš patiešām varētu būt Tasoti panākumu mantinieks – pagaidām mantots ir tikai numurs, un arī tas ir labs signāls. Šķiet, ka ar neko kardināli jaunu nevar pārsteigt Luka Antonīni, kurš, būdams ļoti labi fiziski sagatavots un ar iniciatīvu apveltīts, ļoti daudz pieslēdzas uzbrukumiem, it kā nosedz visu kreiso malu, bet – ne vienmēr paspēj atpakaļ no haltūras uzbrukumā, līdz ar to viņu piesedz centra aizsargi, kas noved pie tā, ka rodas robi un – zaudēti vārti. Apjukumu labi iezīmēja viena epizode spēlē pret „Bologna”, ko piefiksēju: Abiati sarkans, izbļāvies un izplātījies mēģina sakārtot sieniņu pirms soda sitiena, bet viņa kolēģu – jauniņo el Šāravi un de Siljo - grimases tuvplānā ir zīmīgas – nav ne jausmas, ko no viņiem prasa. Sapratne nāk ar gadiem – jebkurā sporta spēlē un epizodē laukumā.

Tomēr ir lietas, kas priecē – uzbrucēji. Pacīni un el Šāravi ir labs duets, skatīsimies, kādu iespaidu uz komandas spēli atstās Robinjo atgriešanās. Papildinājumi pagaidām nespīd, to var teikt arī par Montolivo un de Jongu, par pārējiem nemaz nerunājot. Milānas klubs atrodas 10. vietā, tieši tāpēc nav jābrīnās, ka parādās spekulācijas par Allegri skaitītajām dienām klubā. Visu paspilgtina fakts, ka neveiksmīgs sākums arī Čempionu līgā. Ja sāksies uzvaru sērija, iespējams, Allegri savu gruzdošo krēslu apdzēsīs, bet – ja uzvaru nebūs...

Divos vārdos un...teikumos

„Torino” ir komanda, kam modernā futbola vēsmas, šķiet, ir aizgājušas secen (paskatieties kaut vai uz treneri laukuma malā), kas vispār ir liels retums, taču nevarētu teikt, ka komanda spēlētu slikti. Mēdz teikt, ka ap itāļu futbolu ir daudz nepamatotu mītu, taču daļa no tiem ir realitāte „Torino”.

Ne visas komandas var lepoties ar tādu uzbrukuma līniju, kāda ir „Bologna” klubam. Džilardīno, kurš paspējis gūt jau trīs vārtus, mūžam talantīgais Akvafreska un, protams, kluba motors Diamanti. Neviens cits spēlētājs nespēlē tik nozīmīgu lomu A sērijā savā klubā, kā to dara šis Itālijas izlases futbolists.

Izskanējušie apgalvojumi par to, ka AS „Roma” šosezon var uzvarēt A sērijā, nav bijis nekāds blefs. Pieredze komplektā ar jaunību – izcils salikums, kurš drīz, drīz, karjeru beidzot Totti, var vairs nedod nepieciešamo efektu. Osvaldo, Desutro un Totti – izcili saspēlēts uzbrūkošais trio.

Milānas „Inter” ir problēmas iegūt iniciatīvu vidējā līnijā. To lieliski viņiem parādīja AS „Roma”, kas pilnībā okupēja laukuma centru un lika „Inter” jaunieguvumam Valteram Gargano izskatīties pēc klauna.

Štefans Lihštainers vēl joprojām ir „Juventus” rota laukuma labajā malā – gan uzbrukumā, gan aizsardzībā. Tomēr, tik lielu darba apjomu veicot, agrāk vai vēlāk spēki iet uz beigām. Šosezon par to ir padomāts – par mazāk nekā 10 miljoniem ir nopirkts enerģijas batoniņš Isla.

Pieci jautājumi nākamajām piecām kārtām

Vai arī pēc desmit aizvadītām kārtām „Milan” vadīs tas pats treneris, kas sezonas sākumā?

Vai Lusio nospēlēs vairāk par 90 minūtēm?

Kā noslēgsies 7. oktobra Milānas derbijs?

Vai abi Romas klubi būs pirmajā trijniekā?

Kurā vietā atradīsies pamazām spēlēt sākušie „Udinese” futbolisti – bronzas laureāti, kas atkal – kā jau tas šim klubam ir raksturīgi – ir starpsezonā pārdevuši līderus? Pašlaik tikai 14. vieta...