Konstatējot acīm redzamo

Kopumā BBL prezidenta Romāna Dāboliņa medijiem izsūtītā preses relīzē paustās atziņas vispirms ir saturiski ļoti vērtīgs gabals, jo boksa sakarā, šķiet, nekad nebūs par daudz uzsvērt tās iezīmes un īpašības, kas šo sporta veidu izceļ citu sporta veidu vidū, cenšoties kliedēt mītus, kas diemžēl šo sporta veidu pavada, it sevišķi Latvijā. „Ne velti boksu dēvē par šaha spēli cimdos,” citēts ir Dāboliņš. Ļoti pareizi, vīpsnāt par to neieteiktu, jo pat Maiks Taisons, kurš intervijās un vispār publiskajā telpā ir radījis visai padumja cilvēka iespaidu, tā pa īstam ir manīts intelektuāli uzplaukstam, kad runāja par boksu un visu, kas ar to saistīts.

Minētajā preses relīzē pat pieminēts boksa popularitātes veicināšanā nav tāds pilsonis vārdā Mairis Briedis. Te gan svarīgi būtu definēt, kas īsti ir boksa popularitāte valstī. Vai tas ir cilvēku daudzums, kas ar konkrēto sporta veidu nodarbojas, vai arī sabiedrības intereses rādītāji par kādu sporta veidu, tā aktualitātēm un savējo varoņu sekmēm? Latvijā esot vairāk nekā 30 boksa klubu, un tas ir ļoti atzīstams rādītājs, ko nevar sasniegt vien kāda boksera panākumu skurbumā. Ir sanācis iepazīt atsevišķus cilvēkus, kas sākuši iedurt adatas kartē Latvijas boksam vēl neapgūtās vai vāji apgūtās teritorijās. Doma apsveicama un arī izpildījums, cik nācies dzirdēt, gana interesants un, kas pats svarīgākais, uz nepieciešamajiem sporta veida filozofijas pamatiem būvēts. Boksa filozofiju var interpretēt dažādi, taču bez tās – nekādi.

Pirms nepilna mēneša „Sporta Avīzē” bija lasāma diezgan apjomīga intervija ar Ēriku Jēkabsonu, kuram ir unikāla pieredze boksā, savulaik savā boksa klubā Čikāgā strādājot ar vairākām boksa leģendām, tostarp Leonu Spinksu. Pašam patiesi liels prieks, ka izdevās Jēkabsonu Latvijā noķert un viņa paustās atziņas par boksu uzlikt uz papīra, jo bija sajūta – to šobrīd mums vajag kā nekad iepriekš, jo bokss patiešām kļūst populārāks. Jēkabsons teica arī šādus vārdus: „Bokss ir ļoti fiziski smags sporta veids, bet tas ir arī kā šahs – ļoti mentāls, garīgs un filigrāns. Ļoti smalks. Cilvēkiem, kas to nesaprot, var likties, ka tur divi vīri bez sajēgas viens otru dauza ringā. Bet tā jau nav. Un Amerikā to saprot. Protams, amerikāņiem ir šī gladiatoru mentalitāte, viņiem patīk, ka cīnās par uzvaru. Ieejot restorānos, vienmēr pie sienas ir slavenu bokseru bildes ar autogrāfiem. Bokss ir visur – tā ir arī daļa no daiļliteratūras. Bokss ir ļoti populārs, bet patīkami ir tas, ka cilvēki saprot šo sporta veidu. Pie mums, Latvijā, tas tā diemžēl nav – es ar to regulāri sastopos. Sak, bokseri ir atdauzītie. Svarīgi, kāds ir konteksts. Labi, ka tagad ir tāds Mairis, kas ir patīkams, inteliģents cilvēks.”

Arī Jēkabsons tic, ka boksam ir visas iespējas kļūt par kulta sporta veidu Latvijā, bet Mairim Briedim ir visas iespējas sasniegt kaut daļu no tā, ko ir sasnieguši brāļi Kļičko. Stāsts nav tikai par naudu un panākumiem, bet sava sporta veida popularizēšanu dzimtenē. Kā pats Briedis vairākkārt ir izteicies, tas ir viens no viņa karjeras galvenajiem mērķiem.

Kas attiecas uz cilvēku interesi par boksu kā tādu, tad Maira Brieža devums jau tagad ir nenovērtējams. Principā viņš vienatnē uz saviem pleciem augsta līmeņa profesionālo boksu Latvijā ir pacēlis, un tautai viņš acīm redzami patīk. Šogad Latvijā Mairis ir aizvadījis vienu cīņu, „Arēnā Rīga” pulcējot tādu cilvēku daudzumu, par kādu basketbols pēdējos gados spētu vien sapņot. Turklāt tas tika izdarīts par daudz augstākām biļešu cenām. Jāatzīst, toreiz ažiotāža ap Brieža cīņu pret Viljamsu pārsteidza. Pārsteidza gan mediju milzīgā interese par preses konferenci pirms cīņas, kad nācās uz savas ādas izjust, kā tas ir, kad dūšīgi televīzijas operatori ar smagu kameru plecos nomīda kājas; tāpat arī riņķot ap arēnu, lai atrastu vietu, kur novietot auto, pirms cīņas kaut kā nebiju ieplānojis. Interesanti būs pavērot, kas notiks, kad Mairis Latvijā cīnīsies par savu pirmo čempiona jostu, ja viss notiks tā, kā vēl pirms neilga laika bija plānots.

Varam konstatēt acīm redzamo – maza revolūcija Latvijas sportā ir sākusies un pagaidām nav redzamas pazīmes, kas to varētu kavēt. Kas to lai zina, cik tālu savā evolūcijā aizies Mairis Briedis, taču viens ir skaidrs – viņam ir potenciāls doties vēl tālāk. Jānovēl vien veselība un jau vairākkārt pieminētā mentālā sagatavotība. Talantam, tehnikai vai fiziskajai sagatavotībai viņa karjerā nebūs klupšanas akmens lomas, par to varam būt droši. Cerams, ka neliela revolūcija attieksmē un izpratnē par boksu ar laiku skars arvien vairāk cilvēku tepat Latvijā, jo ne visi prot novērtēt to, ka bokss ir sporta karaliskā klase, un mums beidzot ir savējais galmā. Tāpēc arī šīs rindas tiek rakstītas. Lai konstatētu acīm redzamo.