"Haizivs" no Mesinas

Riteņbraukšanas cienītāju redzelokā Vinčenco Nibali ir jau vairāk nekā piecus gadus - vēl pirms savas uzvaras "Vuelta Espana", kad viņš triumfēja kopvērtējumā, neuzvarēdams nevienā posmā. Trešā vieta pasaules junioru čempionātā 2002. gadā un trešā vieta U23 pasaules čempionātā braucienā ar atsevišķu startu pievērsa vēl tikai galvenokārt riteņbraukšanas speciālistu uzmanību, kuri jau tad novērtēja "Haizivs" no Mesinas talantu. Par "Haizivi" Nibali iesauca tāpēc, ka viņš dzimis Mesinā netālu no jūras šauruma un jau pusaudža vecumā prata neatvairāmi uzbrukt - riteņbraukšanā tas nozīmē aizbraukt atrāvienā. Nibali pat lepojas ar šādu iesauku, tā norāda uz viņa saknēm un ļauj biežāk atcerēties dzimto pusi. "Es - haizivs, bet mans jaunākais brālis Antonio - zelta zivtiņa," piebilst Nibali. Jaunākais brālis pašreiz startē itāļu komandā "Marchiol Emisfero", viņam septembrī paliks 22 gadi un viņš pagaidām piedalās zemāka ranga sacensībās.
Plašākas riteņbraukšanas sabiedrības uzmanību ārpus Itālijas "Haizivs" no Mesinas pievērsa 2008. gadā, kad ieņēma 10. vietu velobraucienā Lježa-Bastoņa-Lježa, 11. vietu "Giro d'Italia" un 20. vietu "Tour de france". Toreiz viņš bija viens no daudzajiem itāļu talantiem, kas katru gadu parādās pie apvāršņa, taču jau pēc gada Nibali ieņēma 7. vietu "Tour de France" kopvērtējumā, bet vēl pēc gada triumfēja "Vuelta Espana". Spānijas daudzdienu velobraucienā itālietis neuzvarēja nevienā posmā, uzvaru kopvērtējumā viņam lielā mērā atnesa divi ļoti labi veikti braucieni ar atsevišķu startu, tāpēc daži skeptiķi vēl apšaubīja viņa potenciālu un spējas gūt lielas uzvaras. 2011. gadā Nibali bija otrais "Giro d'Italia" (vispār jau viņš finišēja trešais, taču pēc Alberto Kontadora diskvalificēšanas pacēlās uz otro vietu aiz aiz sava tautieša Mikeles Skarponi). Nibali uzvarēja 16. posmā. 2013. gadā Nibali uzvarēja "Giro d'Italia" (tuvāko sekotāju kolumbieti Rigoberto Uranu apsteidza par 4.43), viņa rēķinā bija divas pēc kārtas uzvaras Tireno-Adriatiko velobraucienā un "Giro del Trentino", viņš bija 4. vietā grupas braucienā pasaules čempionātā, 2. vietā "Vuelta Espana", 3. vietā "Tour de France", bija vēl vairākas nozīmīgas uzvaras un vietas trijniekā, tā ka Nibali pilnīgi pamatoti uzskatīja par vienu no šā gada "Tour de France" favorīriem. Uzvaras četros posmos (trīs no tiem - kalnu posmi!), 19 dienas līdera dzeltenajā krekliņā, pārsvars pār tuvāko sekotāju 7 minūtes un 37 sekundes (pēdējos 17 gados neviens tik pārliecinoši nebija uzvarējis) - vairāk nekā cienīga uzvarētāja statistika. Un iemesls uzzināt par Vinčenso Nibali kaut ko vairāk nekā rakstīts viņa riteņbraucēja CV.

Vinčenco nebija paklausīgs zēns un vecākiem - tēvam Salvatorem un mammai Džovannai - ar viņu nebija viegli. Reiz viņš saņēma skolā vairākas sliktas atzīmes un par to tēvs sagrieza trijās daļās Vinčenco velosipēdu. Lielāku sodu vairs nevarēja izdomāt. Puika izraudāja sausas acis, līdz tēvs tomēr apžēlojās un sametināja velosipēdu kopā (atzīmes gan tik un tā nācās izlabot, citādi uz velosipēdu varēja tikai paskatīties). Vinčenso jau tad bija nolēmis kļūt par riteņbraucēju.
16 gadu vecumā Vinčenco pameta dzimto Mesinu tieši riteņbraucēja karjeras dēļ - viņš pārcēlās uz Toskānu, kur desmit mēnešus gadā dzīvoja pie sava bijušā sporta direktora Karlo Frančeski. Frančeski māja kļuva par viņa otro māju, bet ģimene - par otro ģimeni. Vinčenco joprojām bieži (cik nu tas ir iespējams viņa saspringtajā grafikā) apciemo Karlo un Brunu Frančeskus, bet viņu meitu Barbaru uzskata par savu vecāko māsu. Pēc Nibali uzvaras 2010. gada "Vuelta Espana" velobraucienā Mastromarko - pilsētiņā, kur viņš dzīvoja kopā ar Frančesku ģimeni - vietējais mācītājs Vinčenco uzvaru atzīmēja ar stundu ilgu zvanu zvanīšanu baznīcā. Zvani zvanīja arī pēc Nibali uzvaras pēc trim gadiem 'Giro d'Italia" un tagad - pēc triumfa "Tour de France". Pēc uzvaras 2010. gadā Spānijā Vinčenco ieradās pilsētā un viņa priekšā tika izritināts sarkans celiņš 4 kilometru garumā.
Pēdējais, kam vienā Tour de France" bija izdevies uzvarēt četros posmos un kļūt par uzvarētāju kopvērtējumā, bija leģendārais Edijs Merkss 1974. gadā. Attiecībā uz itālieti vēl ne reizes nebija aizdomu par dopingu, viņš arī pats asi uzstājas pret aizliegto preparātu lietošanu, taču tajā pašā laikā ļoti atzinīgi izsakās par Lensu Ārmstrongu: "Man Lenss vienmēr būs cilvēks, kurš septiņas reizes uzvarēja "Tour de France". Ārmstrongs šīs uzvaras guva trasē, bet diskvalificēts tika pēc vairākiem gadiem. Es neatceros, kas ieņēma otrās vietas, kas bija trešais, tāpēc par uzvarētāju uzskatīšu Lensu. Taču tajā pašā laikā nevienam nav jāizmirst, ko teicu par dopingu pēdējos gados - visi, kas lieto aizliegtos preparātus, jāpadzen no sporta."
Vinčenco tēvs reiz esot viņam teicis: "Tu vari uzvarēt vai zaudēt, taču - tikai godīgi. Citādi aizmirsti par atgriešanos Sicīlijā."
Vinčenco Nibali galvenie konkurenti "Lielajā cilpā", kā vēl nereti sauc "Tour de France" velobraucienu, Alberto Kontadors un Kriss Frūms piedzīvoja kritienus un izstājās. Vinčenco Nibali vēl labu laiku pirms velobrauciena beigām atzina, ka uzvara bez Kontadora un Frūma piedalīšanās viņam nebūs tik ļoti vērtīga: "Ja es uzvarēšu velobraucienā, tad būs grūti pateikt, vai es uzvarēju Frūma un Kontadora kritienu dēļ. Man jau bija labs pārsvars un es biju gatavs duelim ar viņiem. Neko darīt - kritieni diemžēl arī ir mūsu sporta veida sastāvdaļa... Citreiz viņu vietā varu būt arī es."
Šogad Vinčenco Nibali pirmo reizi kļuva par Itālijas čempionu grupas braucienā un tagad "Astana" (Kazahstāna) riteņbraukšanas komandas dalībnieks grib uzvarēt pasaules čempionātā grupas braucienā. Vai tas var notikt jau šogad - par to Vinčenco klusē. Taču "Lo Squalo" jau redz nākamo ēsmu...