Par dimantiem, rubīniem un ne tikai. „Hokeja talantu parāde – 2012”

Nopietnākajā hokeja „cāļu” skaitīšanā – NHL draftā, kas šosezon aizritēja Pitsburgā 22. un 23. jūnijā, – Latvijai iegadījās vēsturisks mirklis. Pirmoreiz Latvijas hokejists „aizgāja” NHL drafta 1. kārtā – Zemgus Girgensons ar kopējo 14. numuru nonāca Buffalo Sabres rīcībā. Šīs pašas NHL ”talantu parādes” 2. kārtā tika nosaukts vēl viena Latvijas hokejista vārds – ar kopējo 52. numuru Pitsburgas virzienā „aizsoļoja” Teodors Bļugers. Šis 52. numurs ir visu laiku trešais augstākais drafta numurs Latvijas hokejistam. Vienai sezonai ļoti neslikti, maigi izsakoties. Latvijas hokejistiem „dāsnāks” NHL drafts ir bijis tikai pirms 10 un 20 gadiem, kad NHL klubi draftēja pa trim Latvijas bāleliņiem, bet ar manāmi zemākiem numuriem. 1992. gadā – 55. (Žoltoks), 136. (Panteļejevs), 243. (Ignatjevs); 2002. gadā – 119. (J. Rēdlihs), 154. (Kr. Rēdlihs), 155. (Bērziņš). Trešās desmitgades cikla ietvaros ir sagaidīts līdz šim „vērtīgākais” NHL drafts; tagad puišiem atliek vien strādāt, lai piepildītu uz sevi liktās cerības.

Vai Girgensons un Bļugers bija vienīgie NHL drafta cienīgie?

Pirms NHL drafta norises dažādos skautu, ekspertu un amatieru sarakstos figurēja vairāku Latvijas jauno hokejistu vārdi – Ņikita Jevpalovs, Roberts Lipsbergs, kā arī Ainars Podziņš. Atsevišķās versijās parādījās vēl pa kādam Latvijas censoņa vārdam. Vai viņi nebija tā vērti, lai draftētu?

Nav diskusija par to, vai Zemgus Girgensons un Teodors Bļugers bija drafta vērti, lai gan viņu, tāpat kā jebkura cita jaunā hokejista, varēšanas parādīs turpmākie gadi un iejušanās pieaugušo hokejā. Tomēr līdzās talantam, mērķtiecībai un fiziskajiem dotumiem NHL draftā tiek vērtēta atvērtība, psiholoģiskais briedums un arī – ziemeļamerikāniskā orientācija. Un vislabāk, ja hokejists līdz draftam nonācis pa ASV vai Kanādas junioru vai vidusskolu čempionātu „skrejceliņu”. Savukārt vairums to, kuri vingrinās KHL saimniecībai pakļautajos MHL klubos, NHL drafta īstenotājiem nav tik interesanti. Jo MHL censoņiem var pietrūkt ne tikai talanta un meistarības, bet arī dedzības virzienā uz Ziemeļameriku kā hokeja Meku.

Protams, ar vingrināšanos Ziemeļamerikas junioru līgās un hokeja skolās ir par maz, lai tiktu uz NHL drafta skatuves. To apliecina arī padsmit drafta vecuma Latvijas hokejistu, kas sezonu aizvadīja Kanādas un ASV plašumos. Taču nav jābūt gaišreģim, lai apgalvotu, ka jaunam spēlētājam Ziemeļamerikā ir būtiski lielāka iespēja tapt draftētam nekā teorētiski tikpat labam hokejistam MHL plašumos. Jo NHL drafts ir nodomu protokols, kas norāda klubu konkrētu interesi un nevēlēšanos izniekot savus „numurus". Turklāt pirmajās kārtās izvēlētie hokejisti vairumā gadījumu faktiski piedalās šajā nodomu procesā, pieņemot visus spēles noteikumus un, protams, publiski nesludinot „rezerves variantu” Eiropā. Tādēļ pirmajās kārtās nejaušību procentu cenšas izskaust.

Un arī tāpēc virkne Krievijas jauno hokejistu mēdz publiski „dedzināt tiltus” un pārspīlēt, bet ar to – precīzi ieskicēt priekšnoteikumu „tikai Ziemeļamerika, tikai NHL”. Piemēram, ar 91. numuru Edmonton Oilers draftētais krievu uzbrucējs Daņiils Žarkovs jau pamanījās paziņot, ka Krievijas hokejs nav domāts viņam, ka jūtas kanādietis... Pēc tam, kad Krievijas mediji „sacepās”, viņam nācās taisnoties, bet šis nav vienīgais gadījums. Jādomā, ka tiešā veidā NHL saimniecības vīri no jaunajiem krieviem neprasa šādus apgalvojumus, bet netiešā veidā – tas arī ir tieši tas, ko NHL piramīda no jaunajiem censoņiem sagaida – biezierunu orientēšanos uz Z-Amerikas hokeja vērtībām.

P.S. Starp citu, šogad NHL nedraftētajiem Latvijas hokejistiem, īpaši tiem, kuri tagad „aizrunāti” CHL draftā, ir iespēja sezonas gaitā parādīt savu dedzību un gaidīt lielo brīdi pēc gada.

Girgensona ēnā

CHL paspārnē esošo spēcīgāko Kanādas junioru līgu – WHL, OHL, QMJHL – klubu ārvalstu hokejistu drafts (CHL Import Draft) jau tradicionāli norisinās ar nelielu nobīdi pēc NHL drafta. Šosezon tas norisinājās tikko – 27. jūnijā. Šis pasākums ir NHL drafta attālināta „kopija” – ar atrunu, ka draftē tikai hokejistus, kuriem nav ASV un/vai Kanādas pavalstniecības, ka katram no 60 klubiem ir tikai divas izvēles iespējas, ka var draftēt arī gadu jaunākus spēlētājus (1995.). Tā kā CHL klubos vairāk par diviem ārzemniekiem nepielaiž, tad CHL klubi nereti no savas otrās izvēles iespējas atsakās, jo tālu nākotni „necementē”. Dažkārt CHL klubi apskata NHL klubus interesējošos ārzemniekus vai dod NHL klubu draftētajiem spēļu praksi. Bet visādi citādi – CHL klubi un arī CHL drafts kopj ziemeļamerikānisko orientāciju un ļauj draftētajiem apliecināt savu labo gribu un vēlmi uzlūkot Ziemeļamerikas hokeja laukumus kā savus.

Katrā gadījumā CHL draftu ne tuvu nav pieņemts uzskatīt par tādu cenas (kvalitātes) zīmi kā NHL ekvivalentu. Jo CHL draftā mēdz būt eksperimenti. Attiecīgi ir diezgan augsts atbiruma procents – spēlētāji, kas ir CHL draftā nosaukti, bet ir varējuši vai palaisti uzspēlēt vien uz dažām spēlēm.

Šogad CHL draftā ir „aizskrējuši” 5 Latvijas hokejisti, un šajā draftā Latvijas pārstāvji ir 6.-tie kuplāk pārstāvētie. Ņemot vērā, ka CHL draftā ir tikai 2 kārtas un 120 izvēles, no kurām kādas 43 šogad netika izmantotas, tad nav slikts rādītājs. Tomēr tas nav rekords, bet rekorda atkārtojums. 2006. gadā CHL draftā tika pieteikti pieci Latvijas hokejisti: Kaspars Daugaviņš (3.), Krišs Grundmanis (30.), Artūrs Ozoliņš (45.), Artūrs Kulda (48.), Kaspars Saulietis (64.).

2012. gada CHL Import Draft hokejistu pārstāvētās valstis:

2012. gada CHL Import Draft aizrunātie Latvijas hokejisti:

Šogad ar augstāko numuru CHL draftētais Latvijas hokejists Edgars Kulda teic, ka draftēšana viņam bija reizē gaidīta un negaidīta. „Veiksmīgi aizvadīju U-18 pasaules čempionātu, un visdrīzākais, ka tur mani pamanīja Edmontonas skauti. Līdz draftam neko nebiju dzirdējis par viņu interesi,” tā E. Kulda.

Savukārt šī gada CHL drafta Latvijas „otrais numurs” Ņikita Jevpalovs uzreiz teic, ka dosies uz Kvebekas junioru līgu (QMJHL), kuras klubs Blainville-Boisbriand Armada draftēja viņu ar kopējo 40. numuru. Savukārt vienīgais šosezon CHL draftētais Latvijas aizsargs Rinalds Rosinskis par savu došanos uz WHL vēl ir atturīgs: „Laiks rādīs”. Jāpiebilst, ka četri CHL draftā nosauktie Latvijas hokejisti, atskaitot Teodoru Bļugeru, 2011./2012. g. sezonu aizvadīja Rīgas Dinamo sistēmā – HK Rīga un/vai Juniors komandā.

CHL draftēto Latvijas hokejistu rezultativitātes rekordi CHL klubos regulārajās sezonās. TOP 10 (7+3):

KHL drafts bez Dinamo sānsoļiem

Ja NHL klubu menedžeri katrs ar savu lielo karoti stāv pie kopējas zupas bļodas, kur biezumus veido faktiski visi nedraftētie jaunie hokejisti, tad KHL-ā menedžeriem bļodas priekšā gan karotes mēdz atšķirties, gan arī biezumu apjoms mēdz būt ierobežots. Jo tomēr lielākajai daļai KHL klubu ir savas sporta skolas, savi audzēkņi un KHL klubu saimniecībai ir piesaistīti to jauniešu klubos spēlējošie. Šāda „savādāka” sistēma, protams, ir cēlusies no KHL organizatoru vēlmes Krievijā „paturēt” pēc iespējas vairāk jauno talantu. No tā arī KHL drafta atļautais vecums, kas ir par vienu gadu jaunāks nekā pie etalona – NHL. Attiecīgi, šogad NHL drafta jaunākais slieksnis – 1994., KHL – 1995. gadā dzimušie. Atgādinājumam: šogad KHL drafts norisinājās 26. maijā Čeļabinskā.

Vai KHL draftā nosauktie Latvijas jaunie hokejisti ir paši labākie savā vecumā? Dinamo un daļēji arī citu KHL klubu menedžeru skatījumā – labākie no jaunākā gala (šogad – 1995.) un tiem U-18 un vecākiem hokejistiem, kas faktiski nav jau nodarbināti Dinamo saimniecībā. Protams, tas nekādā ziņā nenoniecina KHL draftēto Latvijas hokejistu talantu un varēšanas, taču KHL drafta izvēļu nozīmi un draftā iekļaujamo spēlētāju skaitu samazina gan.

Attiecīgi KHL drafta jurisdikcijā ietilpst divu kategoriju spēlētāji: 1) Krievijas (faktiski – KHL dalībvalstu) U-17 vecuma (dz. 1995.) hokejisti; 2) U-17 līdz U-21 (dz. 1995. – 1991.) hokejisti, kas spēlēja ārpus Krievijā bāzētiem čempionātiem un kuriem nav līgumsaistību ar KHL, VHL un MHL klubiem. Ar piebildi, ka lielākā daļa KHL klubu, kuriem ir savas hokeja skolas, var „pasargāt” (t.i. neļaut citiem draftēt) piecus savas hokeja skolas audzēkņus. Kā rezultātā, ja, piemēram, NHL 30 klubi 7 kārtās „piedraftēja” 211 hokejistu (210 +1 „drafta loterijā”), tad, pateicoties „aizsargāto” spēlētāju iekļaušanai, KHL drafts no standarta „26 klubi x 5 kārtas” (130 spēlētāji) pārvērtās par 167 draftētu hokejistu kopumu.

Iepriekšējo KHL 3 draftu summā ārpus Rīgas Dinamo teritorijas bija „aizgājuši” 3 jaunie Latvijas hokejisti – Kaspars Daugaviņš, Artjoms Dašutins, Zemgus Girgensons, bet šogad bez Rīgas kluba Latvijas hokejistus nedraftēja neviens. Rīgas Dinamo visas savas izvēles, atšķirībā no „sānsoļiem” agrākos gados, veltīja Latvijas hokejistiem. Vai gandrīz Latvijas hokejistiem, 5. kārtā draftējot Latvijas izcelsmes hokejistu Ralfu Rinki (Ralfu Leitānu-Rinki), kurš jau faktiski kļuvis par Vācijas hokejistu – spēlējis Vācijas jauniešu izlasēs. Piebilde: no 4. kārtas izvēles rīdzinieki bija atteikušies par labu Maskavas Spartak vienībai.

Rīgas Dinamo draftētie hokejisti 2012. gada KHL draftā:

Nevienam un arī pašam Rihardam Bukartam nevarēja būt pārsteigums par to, ka viņu draftēja pirmajā kārtā un tieši Rīgas Dinamo. Tas arī tika atzīmēts uz kopīgas bildes un izziņots kā KHL drafta notikums Nr.1 Latvijā. Dinamiešu “otrais numurs” Georgs Golovkovs gan nav zinājis par Rīgas kluba nodomu nopietnību, bet cerējis uz to. Pamats arī bija ielikts labs – veiksmīga sezona Liepājas Metalurgs saimniecībā, kā arī „saldajā ēdienā” – iekļaušanās Latvijas U-18 izlasē pie caurmērā gadu vecākiem spēlētājiem un gala beigās Latvijas U-18 izlases rezultatīvākā spēlētāja gods U-18 pasaules čempionātā elitē (6 spēlēs 3+2 punkti). „Dinamo ir izteikuši piedāvājumu nākamsezon pievienoties HK Rīga klubam, un uzaicināja uz treniņnometni vasarā. Ceru, ka treniņnometnē sevi pierādīšu un tikšu komandas sastāvā,” spriež Georgs Golovkovs.

Rīgas Dinamo trešais šosezon draftētais hokejists ir vārtsargs Elvis Merzļikins, kurš jau sezonas piecas ar salīdzinoši īsu pārtraukumu spēlē Šveices jauniešu un junioru hokeja sistēmā. Aizvadītā sezona bija pirmā junioru (U-20) līmenī – Šveices stiprākās junioru līgas (Elite Jr. A) komandā HC Lugano U20; pēdējo divu sezonu laikā uzspēlēts arī Latvijas U-17, U-18 un U-20 izlasēs. Merzļikins par draftēšanu uzzinājis pēc fakta, un pēc uzzināšanas bijis patīkami satraukts. „Vispār negaidīju nekādu draftu, jo, manā skatījumā, es īpaši labi nenospēlēju U-18 pasaules čempionātā,” stāsta E. Merzļikins. Ko Tev nozīmē drafta fakts? „To, ka trenēšos vēl vairāk un centīšos būt aizvien labāks un labāks, jo tas tik tiešām priecē, ka ir komanda, kas mani vēlētos, un tā komanda ir no manām mājām,” prieku neslēpj Elvis Merzļikins. Tuvākajās dienās pēc KHL drafta Dinamo pārstāvji vēl nebija sazinājušies ar Merzļikinu. Viņam līdz 2014. gadam paredzētas saistības ar HC Lugano saimniecību, taču līgums nav profesionālais.

Izziņām & lasāmvielai:

- NHL 2012. gada drafta rezultāti:
NHL.com - Players
- Aktuālā CHL Import Draft rezultāti:
CHL Network
CHL Network
- Līdz 2011. gadam CHL draftētie Latvijas hokejisti:
CHL draftu gaidot
- Par KHL draftu, KHL klubu draftēto hokejistu iespēlēšanas paradumiem utt.:
KHL drafts, tā jēga un Dinamo ieradumi draftā...
- Līdz šim NHL draftēto Latvijas hokejistu saraksts:
drafti, drafti, drafti… KHL, NHL, CHL...
- KHL 2012. gada drafta rezultāti:
Континентальная Хоккейная Лига - Стыдно не будет
- Krievu uzbrucējs Daņiils Žarkovs par savu „nepiederību” krievu hokejam:
Хоккей на AllHockey.Ru - Жарков: я не хочу...
Хоккей на AllHockey.Ru - Жарков в твиттере...
- NAHL (ASV junioru 2. līmenis) aktuālā Entry Draft rezultāti (2012. – bez Latvijas hokejistiem):
2012 NAHL Entry Draft Results - NAHLdraft.com
- Z. Girgensona intervija vēl pirms NHL drafta (video; 2012-06-14):
Zemgus Girgensons: visvairāk mani vēlas Čikāgas...
- NA3HL (ASV junioru 3. līmenis) aktuālā Entry Draft rezultāti (2012. – bez Latvijas hokejistiem; vien nr. 82. (5. kārta) – Michael Augstkalnis):
2012 NA3HL Entry Draft Results - NA3HLdraft.com