Vasiļjevs - vēl viens "mūsējais ārzemnieks"
Ilggadējais Latvijas hokeja izlases uzbrucējs un kapteinis Herberts Vasiļjevs kļuvis par Vācijas pilsoni. Līdz ar to apstiprinās paredzējums (arī paša netieši izteikts), ka šā gada pasaules čempionāts Herbertam bija desmitais un pēdējais Latvijas izlases sastāvā. Tamlīdzīgs pavērsiens sportista biogrāfijā nekad neiepriecina un neiepriecinās līdzjutējus (fiziski un spēles līmeņa ziņā Vasiļjevs vēl noteikti varēja izlasei palīdzēt), taču tas vēl nav iemesls, lai tamlīdzīgos gadījumos mestu pilsonību nomainījušā sportista virzienā akmeņus. Katrs tamlīdzīgs gadījums tomēr ir citādāks. Ir ļoti viegli kritizēt un pārmest līdz brīdim, kamēr pats vai kāds tavs tuviniens nav nokļuvis tamlīdzīgas izvēles priekšā.
Diezgan daudz sanāk lasīt poļu sporta portālus, kā arī presi un man patīk poļu pieeja saviem "mūsu ārzemniekiem" - proti, tiem poļu izcelsmes sportistiem, kuri pārstāv citas valstis, kuri pat nav dzimuši Polijā vai kuri kaut kādu iemeslu dēļ pārstāv citas valstis. Tiklīdz kāds "uzpeld", tā viņam tiek pievērsta īpaša uzmanība, tiek īpaši sekots un - ja ir iespēja un pietiekami liela interese - svešumā dzimušie tautieši tiek intervēti. Piekritīsiet, ka ko nu ko, bet patriotisma trūkumu poļiem nekad nevarēja un nevar pārmest, šajā ziņā no viņiem daudzi var tikai pamācīties. Varbūt patriotisms izpaužas arī tādā veidā nevis aklā nosodīšanā? Herberts Vasiļjevs nepieder svešumā dzimušajiem tautiešiem, viņš un daži citi "mūsu ārzemnieki", kurus pieminēšu, ir pavisam cits gadījums, bet tas nemaina lietas būtību - kā izturēties pret "mūsējiem ārzemniekiem"?
Konkrēti Herbertam Vasiļjevam kaut ko pārmest būtu ne tikai netaisnīgi, bet arī muļķīgi. Tik daudz, cik daudz viņš ir devis Latvijas izlasei, ir devis vēl reti kurš hokejists. Tā ka varam tikai pateikt Herbertam paldies, novēlēt veiksmīgi pabeigt spēlētāja karjeru un palikt hokejā, novēlēt veiksmi viņa ģimenei. Par to, ka Herberts diezin vai savu "pēchokeja" dzīvi saistīs ar Latviju, hokeja aprindās runāja vai pirms vairākiem gadiem un tas ir saprotams - sieva amerikāniete, bērni dzimuši svešumā, pats kopš agras jaunības arī dzīvo ārzemēs (uz Krēfeldi kopā ar tēvu pārcēlās, vēl būdams pamatskolā) un viņam - ja būtu bijusi tāda gribēšana - jau sen bija iespēja (domājat vācieši Herberta vēlmi spēlēt viņu izlasē neievērotu?) spēlēt zem cita karoga. 35 gadus vecais hokejists savas karjeras beigas grib pavadīt mierīgāk, ar katru nākamo gadu viņam arvien grūtāk apvienot spraigo sezonu klubā ar pienācīgu spēlēšanu izlases rindās (šeit taču arī allaž jābūt vienam no labākajiem!), tā ka Herberts droši vien būtu beidzis karjeru izlasē, palikdams arī Latvijas pilsonis. Viņa lēmums pieņemt Vācijas pilsonību (par iemesliem, kas pamudināja tā rīkoties, varam tikai nojaust un ar hokeju tiem nav nekāda sakara) kļuva tikai par
iemeslu pievērsties "mūsējiem ārzemniekiem".
Savulaik par Vācijas pilsoni kļuva viens no labākajiem Latvijas handbolistiem Edgars Švanks un pat aizvadīja 20 spēles Vācijas izlases rindās (pasaules un Eiropas čempionātos vai olimpiskajās spēlēs gan nepiedalījās). Tas atkal bija cits gadījums. Hamelnas klubs noskatīja Edgaru Latvijas izlases spēlēs pret Dienvidslāviju, turklāt viņi diezgan ātri uzzināja, ka Edgaram ir radniecīgas saiknes ar Vāciju, ka līdz ar to viņam varētu bez lielām grūtībām izkārtot Vācijas pilsonību, bet toreiz tas klubam bija svarīgi, jo pastāvēja ārzemju spēlētāju skaita ierobežojums. Edgars kļuva par mūsu pirmo pārstāvi Vācijas handbola 1. bundeslīgā - spēcīgākajā handbola līgā pasaulē - un sekmīgi tajā spēlēja, viņš pieņēma arī Vācijas pilsonību, bet vai par to viņam var kaut ko pārmest? Viņš tiecās savā sporta veidā sasniegt to, ko Latvijā (arī izlasē) nekad nebūtu sasniedzis un tieši tad Vācijā pa īstam uzzināja par rokasbumbu Latvijā. Turklāt pēc vairākiem gadiem Edgars atkal bija gatavs spēlēt Latvijas izlasē un būtu to arī darījis, taču pēkšņās problēmas ar veselību lika vispār beigt spēlētāja karjeru. Tagad Edgars, dzīvodams un strādādams Vācijā, jau ir palīdzējis un palīdz tikt vācu klubos Latvijas handbolistiem. Bija un ir savējais. Kurā izlasē spēlēs, ja būs pienācīgi meistarīgs, Edgara dēls, tas jau ir cits jautājums un viņa izvēle ir atkarīga vispirms no Edgara dēla paša, taču arī no viņa iespējām Latvijas izlasē sevi apliecināt un ar to kaut ko sasniegt. Kāpēc apslāpēt savu talantu, kāpēc upurēt savu sportisko karjeru tikai tāpēc vien, ja konkrētajā sporta veidā no tevis absolūti neatkarīgu iemeslu dēļ Latvijas izlasē (un vēl jo vairāk klubos) neko nav iespējams sasniegt? Te jau drīzāk ir jāpārmet nevis tam, kurš izdara izvēli mums par sliktu, bet gan tiem, kas gadiem ilgi nav varējuši neko darīt lietas labā, lai jauna un talantīga spēlētāja izvēle būtu Latvijas izlasei pabvēlīga.
Kas tagad handbolā būtu "mūsu īslandietis" Aleksandrs Pētersons, ja savulaik nebūtu Īslandē apprecējies un pieņēmis Īslandes pilsonību? Droši vien, ka viņš tik un tā būtu Vācijas 1. bundeslīgā, spēlētu vienā no tās labākajiem klubiem, būtu pasaules klases spēlētājs. Par to nemaz nešaubos. Taču viņš nebūtu ne olimpiskais vicečempions, ne Eiropas čempionāta bronzas medaļas ieguvējs, ne vienkārši spēlētājs vienā no pasaules labākajām rokasbumbas izlasēm. Apprecēšanās ar "salinieci" un spēkā toreiz arī vēl esošais ārzemnieku skaita ierobežojums Vācijas klubos (īslandieši pie ārzemniekiem tad vairs netika pieskaitīti) kļuva par galvenajiem iemesliem pieņemt Īslandes pilsonību (otrais tikai sekmēja pirmo. Tad radās iespēja spēlēt Īslandes izlasē. Ko Pētersonam var pārmest? "Mana dzimtene ir Latvija, mana dzimtā pilsēta ir Rīga un tā tas vienmēr arī būs, taču dzīve iegrozījās tā, ka esmu Īslandes pilsonis. Skanot Latvijas himnai, vienmēr pāņemt neparasta sajūta, esmu taču to pats kopā ar puišiem junioru un pieaugušo izlasē dziedājis," vienā no intervijām teica Saša, kurš ir un paliek Latvijas patriots. Kaut arī - Īslandes pilsonis.
Pirms nesena laika bija baumas par to, ka slovaki piedāvājot savas valsts pilsonību talantīgajam ludzānietim, 212 cm garajam kreilim Dainim Krištopānam (it kā pa jokam tāda runa patiešām ir bijusi, bet tad pie tās vairs neviens neatgriezās), taču Dainis nesen spēlēja Latvijas izlasē un tagad - pat ja slovakiem tāda vēlme radīsies un sekos reāls piedāvājums - trīs gadus kopš Krištopāna pēdējās spēles Latvijas izlasē (12. jūnijā) tik un tā būs jāiztiek bez viņa. Un ko gan mēs varētu (vai varēsim) Dainim pārmest, ja viņš, piemēram (Dainis šeit minēts tikai kā piemērs, tik pat labi viņa vietā varēja būt minēts arī kāds cits handbolists, kāds volejbolists, futbolists u.tt.) būtu izvēlējies (ja izvēlēsies) slovaku piedāvājumu un ja līdz ar to viņam būs iespēja spēlēt Eiropas un pasaules čempionātu finālturnīros? Nemudinu visus talantīgos to sporta spēļu pārstāvjus, kurās Latvijas izlasēm diezin vai tuvākajā laikā būs iespēja tikt finālturnīros, mukt prom un pie pirmās iespējas mainīt pasi, taču nesteigsimies arī kategoriski nosodīt tos, kuri tā izdara. Ne jau no šiem spēlētājiem ir atkarīgs izlases līmenis, ne jau viņi ir vainīgi, ka attiecīgā sporta veida saimniecība ir tik nolaista un ka tajā kā neredz, tā neredz ne tikai gaismu tuneļa galā, bet kaut vai pašu tuneli... Kāpēc upurēt savu talantu un karjeru? Esi tu vai neesi izlasē, no tā taču tavā sporta veidā diemžēl nekas jau gadiem ilgi kardināli nemainās.
Katrs tāds gadījums ir citādāks, tamlīdzīgi gadījumi nekad netiks vērtēti viennozīmīgi, par tādiem lneviens nepriecāsies un tas ir tikai pareizi. Nav, par ko priecāties, taču uzreiz neviens jau nav arī jāuzskata par nodevēju. Pirms nosodīt, derētu padomāt, kā tamlīdzīgā situācijā būtu rīkojies tu pats vai tava atvase un vai arī tad tu būtu bargais soģis. Diezin vai. "Mūsējie ārzemnieki" gandrīz visi par tādiem kļuva, ne jau skraidīdami pa pasauli pašlabuma meklējumos. Un pat ja tā - kas ir nosodāms, ja cilvēks grib pilnībā savā jomā izpausties, kļūt par vienu no labākajiem savā jomā, bet viņam objektīvu iemeslu dēļ un ne jau viņa vainas vai neizdarības dēļ nav iespēju to izdarīt Latvijā? Citās dzīves jomās to sauc par agstu novērtējumu, uzslavē par prasmi "izsisties" un kaut ko dzīvē sasniegt. Sportā ir tieši tāpat. Attieksme tikai ir cita. Kāpēc? Sasniegumi sportā, mūsu jauno, ne tik jauno un jau labāko sportistu sasniegumi Eiropas un pasaules arēnā, mūsu komandu sekmes ir gandrīz vai vienīgais, ar ko Latvija labā ziņā var izcelties, likt par sevi runāt pozitīvi nevis kāda kārtējā skandāla vai kaut kā cita slikta dēļ. Tāpēc arī tāda nereti saasināta uztvere kāda izvēlei kļūt par "mūsējo ārzemnieku", tāpēc tāda attieksme.
+9 [+] [-]
Bet mainīt izlasi tikai dēļ tā, lai varētu vairāk izcīnīt kādu sasniegumu izlašu spēlēs, es nekad nesapratīšu... Kāda motivācija šajā gadījumā pārstāvēt citu valsti? Šie spēlētāji vispār neizprot, ko nozīmēt izlases jēdziens? Ne jau novākties vienalga kāda sastāva superkomandai un visus uzvarēt, bet parādīt, ko savas valsts spēlētēji var izdarīt pret citu valstu spēlētājiem. Šādā jēgā tiek grauta izlases jēga kā tāda. Piemēram, tādu slovāku līdzjutēju vietā man būtu maza interese par izlasi, ja tur puse komandas būtu kaut kādi naturalizētie ārzemnieki, kuriem būtu maza interese par valsti, zem kuras karoga viņi sacensībās piedalās. Ko tad galu galā viņi pārstāvēs? Slovākiju vai? Drīzāk jau paši sevi...
[+] [-]
+5 [+] [-]
Par Herbi nedomāju neko labu līdz ko uzzināju šo ziņu, jo vēl pirms čempionāta izlases kapteinis runāja par kaut kādām vērtībām utt, un to attiecināja uz dažu labu mūsi izlases kandidātu/spēlētaju. Pēc A.Pučes versijas paliku pielaidīgāks un izprotošāks šinī gadījumā.
Globāli, ja tu atsakies par labu kādai citai izlasei, lai sasniegtu savus indviduālos mērķus un iegūtu titulus zem citu valstu karoga, tad tas viss ir Vētras un Miglinieka variants, kurus joprojām dēve par nodevejiem, bet, ja Pētersona gadījums, tad sapratnei vieta var arī atrasties
Patriotiem ir jāceļ savas valsts prestižs, lai arī kādā līmenī tā būtu. Iespejamie iemēri/pretstati: Kasparaitis un Zubrus leišu hokejā....
+4 [+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
+3 [+] [-]
[+] [-]
Tiem, kas te nicīgi izturās pret tādām lietām kā dalību Latvijas izlasē un pilsonību un novērtē tikai naudu - ko tad jūs te vēl Latvijā dariet? Ja es dzīvē visaugstāk vērtētu naudu, tad es sen vairs Latvijā nedzīvotu, jo no ekonomikas puses te ir riktīgi slikti un arī nākotnē neies labāk. Un droši vien arī tādi izlases jautājumi būtu riktīgi vienaldzīgi - kā tas vispār var iet kopā, ka ar tādu attieksmi vēl ir svarīgs izlases jautājums. Bet nē cilvēki propogandē, ka ir jālaiž prom, ka visi nacionāli jautājumi ir priekš kaķiem, bet vienalga komentē rakstus par Latvijas izlasi un vēl fano par to.
+2 [+] [-]
Un? Izlašu sports tāds ir, un tur neko nevar darīt - ne visiem ir lemts. Vai tāpēc ir uzreiz jāmūk uz spēcīgāku izlasi, kur iespējas ko sasniegt būs lielākas? Manuprāt, nē. Šobrīd profesionālā sporta, iespējams, vislabākais piemērs ir Lionels Mesi. Viņu neapšaubāmi atcerēsies kā vienu no vislabākajiem futbolistiem, kāds jebkad ir bijis. Taču tikpat reāla ir iespēja, ka Mesi nekad savā mūžā neizcīnīs Pasaules kausu, kas futbolā ir visprestižākā trofeja, kāda iedomājama. Vai tādēļ Mesi, kurš jau kopš pusaudža gadiem dzīvo un spēlē Barselonā, bija jāpāriet uz Spānijas izlasi? Manuprāt, nē. Labi, Mesi piemērs līdz galam nav korekts, jo laikā, kad viņš debitēja Argentīnas izlasē, Spānija vēl nebija dominējošs spēks, turklāt Argentīna, atšķirībā no Latvijas izlases gandrīz jebkurā komandu sporta veidā, nav garantija, ka neko nesasniegsi - tā ir un paliek pasaules top izlase. Tomēr pieņemsim, ka tajā laikā Spānija būtu tikpat varena kā tagad - vai tad Anatolijs arī uzskatītu, ka Mesi ir jāpārstāv Spānija, nevis sava dzimtene?
2) Un pat ja tā - kas ir nosodāms, ja cilvēks grib pilnībā savā jomā izpausties, kļūt par vienu no labākajiem savā jomā, bet viņam objektīvu iemeslu dēļ un ne jau viņa vainas vai neizdarības dēļ nav iespēju to izdarīt Latvijā?
Ja sportists pieņem citu pilsonību (un izvēlas pārstāvēt spēcīgāku izlasi) tādēļ, ka viņam tas ir vitāli nepieciešams karjeras izaugsmei - proti, konkrētā čempionātā ir leģionāru kvotas -, tad tas ir cilvēciski saprotams. Taču, ja viņš arī bez šīs izlases būtu tādas pat klases sportists, tad es absolūti neatbalstu aizmukšanu uz citu izlasi. Protams, es nerunāju par tiem gadījumiem, ja sportistam ar otru valsti ir etniskas saites vai viņš tajā valstī ir jau kopš pusaudža gadiem (vai pat ātrāk).
3) Citās dzīves jomās to sauc par agstu novērtējumu, uzslavē par prasmi "izsisties" un kaut ko dzīvē sasniegt. Sportā ir tieši tāpat.
Pilnīgi nekorekts salīdzinājums. Tevis minēto izsišanos var salīdzināt ar klubu karjeru, ne jau izlašu. Kā jau minēju pirmajā punktā - izlašu specifikācija ir tāda, ka ne visiem diemžēl ir lemts. No Anatolijia vārdiem saprotu, ka viņš atbalsta izlašu pārpludināšanu ar algotņiem. Vai Anatolijs atbalsta arī tādus gadījumus, kā piemēram, Katara futbolā vai Azerbaidžāna futzālā? Šajās izlasēs netrūkst brazīliešu (Katara neapšaubāmi kļūs tikai vēl raibāka, jo šeihs taču negribēs visas pasaules acīs izgāzties savā PK), kuri izlasēs pievilināti ar labu atalgojumu. Protams, ja šie brazīlieši nav vajadzīgi lielajai Brazīlijas izlasei, tad it kā teorētiski nav nekas slikts, ja viņi tomēr kādam izrādās noderīgi. Taču izlašu sports ar to ir skaists, ka Spānijas izlasē spēlē spāņi, ka Latvijas izlasē spēlē latvieši, ka Polijas izlasē spēlē poļi. Ja šajās izlasēs sāks spēlēt atkritēji no citām valstīm, tad zudīs visa izlašu turnīru jēga. Piemēram, Krievija, kas 2007.gadā basketbolā kļuva par Eiropas čempioni - finālā amerikāņu algotnis Holdens nospēlēja 39 minūtes un iemeta izšķirošo metienu...Esmu kategoriski pret šādiem gadījumiem.
4) Attieksme tikai ir cita. Kāpēc? Sasniegumi sportā, mūsu jauno, ne tik jauno un jau labāko sportistu sasniegumi Eiropas un pasaules arēnā, mūsu komandu sekmes ir gandrīz vai vienīgais, ar ko Latvija labā ziņā var izcelties, likt par sevi runāt pozitīvi nevis kāda kārtējā skandāla vai kaut kā cita slikta dēļ. Tāpēc arī tāda nereti saasināta uztvere kāda izvēlei kļūt par "mūsējo ārzemnieku", tāpēc tāda attieksme.
Naturalizācijas jautājums (abos virzienos) ir ļoti sāpīgs temats ne tikai mazajā Latvijā, bet arī daudz lielākās, daudz bagātākās un daudz varenākās valstīs.
[+] [-]
Par citiem gadījumiem 100% ir Vētras/Miglinieka variants, tikai atšķirība, ka vieniem bija visu mīlētā Islande/Vācija/UTT, bet orajiem visu nīstā Krievija.
Edgars - Latvijas futbolā Virslīga ir ierobežojums ne vairāk kā 5 ārzemnieki, 1. līgā ne vairāk kā 3 ārzemnieki laukumā. Tā kā nevajag skatīties uz Vāciju.
+3 [+] [-]
Saprotu jau, ka tev, KristamT u.t.t. Visu Latvijai urrāpatriotiem ir savas domas par šo visu...
Kādā sakarā tu vispār tagad sāc runāt par manu patriotismu pret Latviju, par Visu Latvijai...tu vispār saprati, ko es pateicu? Es nerunāju par Latviju, es runāju par visām pasaules izlasēm. Tad jau sanāk, ka esmu arī Krievijas, Kataras un Azerbaidžānas urrāpatriots.
2) Izlašu spēles ir interesantas tieši savstarpējās cīņas par katru metru dēļ, nevis tāpēc, ka tur džeki asarām acīs dzied himnu vai ir dzimuši Ogrē un Kuldīgā...
Lūk, tieši šīs ir muļķības. Ja izlašu mačos galvenais būtu cīņa un spēles līmenis, tās neviens neskatītos. Tad visiem galvenais būtu klubu sports, jo izlasē, atšķirībā no kluba, nav iespējams vienkopus savākt visus labākos pasaules sportistus, turklāt izveidot visspēcīgāko komandu pasaulē (tb, ja tavā valstī nav augstas klases vārtsarga, tad tu to nevari dabūt. Toties klubā uzliec galdā naudu, un viss). Piemēram, futbols. Čempionu līgas fināls (Barsa pret MU) pret Pasaules kausa finālu (Spānija pret Nīderlandi). Kurā mačā, tavuprāt, piedalījās augstāka līmeņa komandas? Bet kura spēle bija daudz svarīgāka un prestižāka?
3) Tāpat arī "reālajā'' dzīvē. Man, piem., ir vienalga vai Rīgā dzīvo 500 000 letiņu vai ķīniešu. Ja te dzīvotu 500 000 ķīniešu un strādājot darbu izveidotu Latviju par tādu valsti, kuru visi pasaulē apskaustu es labprāt viņus atplestām rokām sagaidītu... Ja tikai parazitētu uz strādājošo rēķina, tad man būtu vienalga vai tas latvietis vai krievs vai anglis... Nav tādi vajadzīgi!!!
Tikpat nekorekts salīdzinājums, kā to izdarīja Kreipāns. Tam, par ko tu runā, komandu sportā analoģija ir klubs, nevis izlase.
+3 [+] [-]
bet vai par to viņam var kaut ko pārmest? Viņš tiecās savā sporta veidā sasniegt to, ko Latvijā (arī izlasē) nekad nebūtu sasniedzis un tieši tad Vācijā pa īstam uzzināja par rokasbumbu Latvijā.
pēc kopumā rakstā valdošās noskaņas jāsecina 3/4 Latviešu ir jāpamet šī valsts. Ko lai saka inženieris, kura gudrā galva pēc rtu neatrod ne vien atzinību vai atbilstošu novērtējumu(finansiāli), bet pat vispār netiek tai atrasts pieleitojums. Ko lai saka kaimiņu Janka, kas ar savām rokām var uzmeistarot radioaparatu, bet viņam iztika simtlatniekos jāpelna, jo par vecmammas penciju neiztiksi, ko teikt vietējam ķirurgam, kurš dara brīnums, bet atalgots, sliktāk, kā tas kas lasa mēslus uz ielām Stokholmā? Kopumā visi minētie ārpus Latvijas spētu sasniegt daudz vairāk, ne vien finansiāli vai atzinibās ziņā, bet radītās pievienotās vērtības ziņā un pat tajā, cik tu dod šaj pasaualei, lai tā kļūtu labāka. Tāpēc nevaru saskatīt vajadzību attaisnot egoistiskas bumbas trenkātāja iegribas.
Vai pēc šī raksta sākt nožēlot ka dzimis Latvijā nevis vācijā? Raksts zem katras kritikas, nožēlojami Anatolij. Un runa nav par Herbertu, paldies viņam par izdarīto izlases labā, bet tieši par Toļika pausto viedokli. Lasot rakstu nepameta sajūta, ka tas tapis zemeņu laukā aiz treidaviņām jūrām.
Netiek bruģēts atkāpšanās ceļš dēlam?
[+] [-]
Vispār jau katrs pilsonības maiņas gadījums ir jāaplūko savādāk, nevar jau visus bāzt vienā maisā. Tomēr Vasiļjeva gadījums ir īpaši sāpīgs - viņš bija kapteinis vienā no visvairāk patriotismu radošajiem sporta veidiem Latvijā un izskatās, ka iegriezīsies Latvijā tikai ciemojoties brīvdienās.
+3 [+] [-]
Kurš tad ir tas "džeks ar CCCP maiku, kas nerunā latviski tādu vai citu iemeslu dēļ, bet kas dod darbu 200 cilvēkiem un kura "made in Latvia" produkciju visā pasaulē pazīst"? Kura firma tā ir?
Labprāt uzzinātu un no līdzīga preču klāsta izvēlētos šo produkciju!
Bet varbūt tomēr krievi privātajās struktūrās ir tik daudz tāpēc, ka ar valsts valodu, ko valsts iestādēs vajadzētu lietot, ir problēmas?
+2 [+] [-]
Nē, tu tiešām nesaproti, ko es rakstu. Vari parādīt, kur teicu, ka Latvijā jādzīvo tikai Latvijā dzimušiem cilvēkiem? Kur tu tādas muļķības esi rāvis? Es runāju par izlašu sportu, kas tāpēc arī ir izlašu sports, jo tajā valstis sacenšas ar valstīm, nevis algotņi - ar algotņiem. Algotņu mačiem ir domāts klubu sports, kur ir brīvais tirgus. Manis pēc lai Rīgas VEFā vai Liepājas "Metalurgā" spēlē vieni ārzemnieki, ja to ļauj turnīra nolikums. Bet izlasēs esmu tam kategoriski pret.
2) Vēl pasaki, ka izlašu mačos nav galvenais cīņa un līmenis... Neesmu redzējis nevienu Latvijas handbola, volejbola, sieviešu futbola, regbija u.t.t. izlases spēli (pēdējā laikā arī basketbola un futbola) ne jau tāpēc, ka nebūtu patriots, bet gan tāpēc, ka nepatīk lūzerus vērot...Kā tiktu godināti un celt debesīs īstenie ārieši, visi slavas dziesmas vien dziedātu!!!
Atzīšos - neprecīzi izteicos. Izlašu sportā neapšaubāmi ir svarīgs līmenis, taču tas nav vienīgais kritērijs. Ja tā būtu, tad klubu sports ļoti viegli izkonkurētu izlašu līmeni. Izlašu finālturnīros bieži piedalās ļoti zemas raudzes komandas. Piemēram, futbolā visādas ziemeļkorejas, hondurasas, trinidadas ir katra finālturnīra sastāvdaļa. Tāpat hokejā OS izlašu līmenis ir krasi atšķirīgs, basketbola OS, regbija PK utt.
3) Tāpat vari apskatīt cik daudz Vācijā atnaktu skatītāju uz Vacijas spēli pret Brazīliju un cik pret Sanmarīno... Un vai tikpat liela interese tur būtu pret izlasi, ja tajā nespēlētu Ezils, Podoļskis, bet tikai vācieši vien un komanda, dies pas, netiktu ārā no grupas....
Kopš kura laika Ezils un Podoļskis nav vācieši? Ezils ir dzimis un audzis Vācijā, bet Podoļska ģimene uz Vāciju pārcēlās, kad viņam bija divi gadi. Izskatās, ka tu manos komentāros ceri saskatīt to, kā tur vienkārši nav - es runāju par piederību nācijai, nevis Hitlera āriešiem un tīrajām asinīm.
+1 [+] [-]
Vai domā, ka biznesā daudz kas pieder jauniešiem (kuri zin latviešu valodu)? Manuprāt nišas ir labi aizpildītas un vecuma grupai līdz 30 gadiem lielākoties vēl ir zemākā ranga vietas, kas neko īpaši nenosaka.
Par krievu meiteni - visādi var būt. Man viena krievu draudzene brīnijās, ka neesmu Aivara Gardas fans. Jo vadošās krievu avīzes un Pirmais Baltijas kanāls nacionālo atšķirību ai kā uzsver!
[+] [-]
[+] [-]
+3 [+] [-]
[+] [-]