Mītava Open
Skrien Latvija
Nike Riga Run
Facebook
GoogleLaviņš un viņa "neveiksmīgā" karjera
Foto: Romāns Kokšarovs, Sporta Avīze, f64
Viņnedēļ, rakstot par notikumiem pirms 20 gadiem Bledā un Ļubļanā, uzteicu to gadu jaunos spēlētājus: Rodrigo Laviņš un Kārlis Skrastiņš 1993. gadā spēlēja pasaules čempionātā 18 gadu vecumā. Loģiski, ka pēc tam sākās tās izlases spēlētāju "apsūkāšana". Kurš savā karjerā kaut ko sasniedzis un kurš neko. Dīvaini, bet dažs labs pie otrajiem pieskaita arī Laviņu...
Tagad, kad demokrātija sit tik augstu vilni, ka apšaubīt un noliegt drīkst pilnīgi visu, katrs drīkst uzskatīt, domāt un rakstīt, ko grib. Visradikālākais varētu būt spriedums, ka Ozoliņš arī neko nav sasniedzis. Tikai viens Stenlija kauss, nevienas Norisa balvas (tas, salīdzinot kaut vai ar Lidstrēmu). Lidstrēmam seši Norisi, Ozo - neviena... Un kas gan vispār ir Latvijas hokejs? Pēdējos 20 gados neviena pasaules čempiona! Nav pat neviena medaļu ieguvēja, izņemot jauno Vasiļonoku, kurš uzvarēja Eiropas jaunatnes olimpiādē...
Un kas gan ir Laviņš? Ne NHL spēlējis, ne pasaules čempiona zelts! Tik vien kā Somijas bronza 2000. gadā un tagad Nadeždas kauss... Mērot ar šādu mērauklu, viss ir pareizi. Laviņš nav pasaules zvaigzne, taču viņš ar savu karjeru ir pierādījis, ka 20 gadus ir bijis EIROPAS TOP līgu aizsargs.
Nav nozīmes uzskaitīt, kurā sezonā Rodrigo spēlējis kurā klubā, taču viņa CV ir tikai TOP līgas, izņemot Baltkrievijas atklāto čempionātu 2004./2005. gadā. (Tas bija NHL lokauta gads, kad "Rīgā 2000" spēlēja arī Žoltoks un Skrastiņš...)
Lūk, Laviņa klubi: "Jokerit", "Ilves" un HPK - Somijā; AIK, "Brynas", "Sodertelje" - Zviedrijā; Augsburgas panteras - DEL; "Molot/Prikamje", Maskavas "Dinamo", Novokuzņeckas "Metallurg" - Krievijā; Lasvegasas "Thunder" - IHL. Un nu jau piecus gadus "Dinamo" - KHL.
Divdpadsmit A grupas čempionāti, protams, ir nieks. Salīdzinot ar Vjačeslava Fetisova septiņiem PČ zeltiem, divām olimpiskā čempiona zelta godalgām un diviem Stenlija kausiem. Nu bija Laviņš divos pasaules čempionātos Latvijas izlases kapteinis. Bet kas gan ir Latvijas izlase... Salīdzinot ar Kanādu, Krieviju utt.
Un Arti Ābolu arī uz 1993. gada pasaules čempionātu paņēma tikai tādēļ, ka togad citu nemaz nebija ko ņemt! Bija gan! Jaunības gados Jānis Tomans, Oļegs Jurenko un Aleksejs Hromčenkovs bija apmēram tā paša kalibra spēlētāji. Bet treneri paņēma Ābolu. Par viņu vecākos Aleksandru Semjonovu un Aleksandru Čunčukovu ne, bet Ābolu paņēma. Kurš savā karjerā tā arī neko nesasniedza, spēlēt tikai otrajās līgās... Nu un? Oļegs Znaroks visus desmit gadus Vācijā spēlēja 2. līgā un no otro līgu spēlētājiem komplektētā Latvijas izlase 1997. gadā Tamperē ar 8:0 sasista no DEL klubiem veidoto Vāciju.
Un kas gan ir Aleksandrs Beļavskis? No 12 Zviedrijā aizvadītajām sezonām tikai trīs virslīgā (Elitserien), pārējās deviņas - otrajā līgā (Allsvenskan) vai pat zemāk...
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Viena lieta ir tad, kad līdzjutēji un žurnālisti vēlamo mēģina pasniegt par esošo, cita, kad komandu (NHL) skauti un GM izsakās šai sakarā. Laviņa un NHL kontekstā, ja pareizi atceros, daudz kas tika sazīmēts pēc Vasīlija Tihonova (tolaik Sanhosē sistēmas treneri) pāris replikām.
[+] [-]
+3 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+14 [+] [-]
+4 [+] [-]
Vienīgais Laviņa mīnuss ir pieredze/vecums, ja tas vispār ir mīnuss.
-3 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
Laikam, iespējams, no Laviņa kkādiem personīgiem krājumiem vai kā, hvz.
+5 [+] [-]
Patiesība jau ir tā, ka katrā normālā komandā allaž lielākā kaudze ir ar špīleriem, kurus pēc 20 gadiem atceras tikai gurmāni, trakie un lietpratēji. Piemērs. Nu ko jums lielākajai daļai SC lasītāju izsaka uzvārdi - Afoņins, Liberts, Odincovs, Kobzevs, Abalmasovs, Deņisovs, Serņajevs, Klinšovs? Tie ir puiši, kas vismaz 10 (gandrīz visi) gadus kopā ar Balderi un bez tā veidoja Rīgas Dinamo kodolu. Tā Rīgas Dinamo, kas līderus apspēlēja regulārāk nekā pašreizējais. Un es pazināti nepieminu citus - Nazarovu, Beskašnovu, Krikunovu, brāļus Vasiļjevus, Šostaku, Hatuļevu, Jemeļjaņenko, jo kārtīgs tagadnes līdzjutējs šos uzvārdus saistībā ar hokeju varētu būt dzirdējis. Bet Libertu, Odincovu (bija PSRS jaunatnes izlasē savulaik), Kobzevu - nē (tie visi ir aizsargi). Un piedevām tādi aizsargi, kas meistarībā Laviņam noteikti nezaudēja, domāju pat otrādi. Kas pēc divdesmit, trīsdesmit atcerēsies Laviņu? Pats Rodžers, Matulis (ja būs pie dvešanas, piedo, Janka) un vēl daži baltgalvīši. Nu nav un nebija Rodžers stārs, vienkārši labs un stabils komandas špīleris.
Komandas spēks jau ir tieši šajos vidusmēra puišos, ja treneris spēj viņus saliedēt kauslīgā kolektīvā, kas nevienam ceļu negriež. Tomēr kolektīvam vadoņos vajag citus - zvaigznes (dažas) un vienu kapteini. Un pēc tam atceras tikai komandu (Tihonova Dinamo) un stārus (Balderis, Vasiļonoks, Irbe, Hatuļevs), ierindas puišu uzvārdus - nē.
+2 [+] [-]
+5 [+] [-]
Nesaku, ka viņš ir superstārs, bet šams spēlēja Zviedrijā, Krievijā, Vācijā, Somijā arī vēl pirms visiem KHL, bet tas laiks, ja nu kāds ir aizmirsis, bija raksturīgs ar to, ka Latvijas daudzi no tiem, ko uzskatīja par izlases līderiem spēlēja šo pašu valstu otrajās un pat trešajās līgās vai "otrā līmeņa" valstu čempionātos.
-1 [+] [-]
+1 [+] [-]
-3 [+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
Citādi droši vien būs ar citiem no 90.-to gadu izlases - piemēram, Cepli, Čunčukovu, J. Tomanu - tos arī tagad vairs tikai retais atcerās.
+1 [+] [-]
Bet nu tāpat ir kaudze ar kādreiz par ļoti perspektīviem uzskatītiem hokejistiem, kurus tagad neviens neatceras. Pietiek apskatīt 1998.-2004. gada Latvijas U-20 izlasi.
[+] [-]
+2 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]