Uzpeld treneris, uzpeld Hosa un... īstais īpašnieks

Skaistumkonkurss par galvenā trenera kroni beidzās neticami ātri un loģiski – Pekas Rautakalio nonākšana Rīgā vieš optimismu, jo vecis runā skaidru valodu bez puņķiem un makaroniem. Redzēs, kā viņš uzvedīsies, kad vajadzēs savākt komandu laukumā, vai – sniegt atskaiti kluba vadībai. Runā, ka jaunais treneris neesot nekāds ceremoniju meistars, ka viņam nepatīkot izdabāt, tēlot vai izlikties, bet – cita vide, citi tikumi... Jā, arī cita nauda, jo skaidrs, ka Rautakalio kopā ar Rīgas galvenās komandas atslēgu, saņems arī lielāko piķi, ko līdz šim kā treneris pelnījis. Kādus pārdesmit stabus mēnesī... Šuplers jau arī sākumā muti nekustināja himnas laikā, līdz saprata, kur nokļuvis un, ka latviešu un krievu avīzes Latvijā raksta par... divām dažādām valstīm.

Ja treneris atrasts, jālūkojas tālāk sastāva dzīlēs. Menedžeris Sējējs saka, ka viņa sarakstos esot četri labi leģionāri, kas viešot optimismu. Tā kā pērn ap šo pašu laiku bija līdzīgi, tad Normunds hop nesaka. Jo pagājušajā gadā viņa noskatītās avis aizgāja leknākās pļavās. Tāpat viņš neko dižu neprāto par Jāni Spruktu, kam beidzies līgums ar komandu. Jā, jauns piedāvājums tikšot izteikts, taču nekāda cīnīšanās par Jāņa personas kodu nebūšot. Vārtsargu galā ir skaidrs, ka nebūs Telkvists, bet – vai blakus Holtam būs divi mūsu jaunuļi kā perspektīvi rezervisti, vai kāds cits leģionārs – tas būšot vadības stratēģiskais lēmums. Šuplers par 500 stabiem skaidrā – zaļajā naudā - ir uz Maskavu līdzi paņēmis Suroviju, tātad – arī viņu aizmirstam. Lai gan šo rindu autors kā diezgan absurdu nosauca ziņu par Marsela Hosas atgriešanos Rīgā, tomēr galīgi šo vēsti ignorēt nevarēsim. Šobrīd Rīgas publikas hokeja pleibojam ir līgums ar AKBars uz vēl vienu sezonu. Komanda grib atkratīties no šī uzbrucēja pakalpojumiem un devusi jau mājienus viņa aģentam. Viņš, savukārt, neko oriģinālāku par sava klienta atgriešanos Rīgā nespēja sadzejot, tāpēc interneta miskastēs sāka ceļot viedais stāsts par Hosas mainīšanu ar Dārziņu. Vēlamā izteiksmē... Lielāko daļu no savas līguma naudas Marsels jau ir saņēmis, tā kā liels zaudētājs viņš finansiālajā ziņā Kazaņā nav palicis. Savukārt, Rīgas puse ir pamājusi ar mietu viņa virzienā uz kura rakstīts – ja gribi spēlēt pie mums, tad tikai par to pašu naudu, kas bija pirmajā vai otrajā gadā. Tie varētu būt apmēram 400 tūkstoši eiro, ne vairāk. Nav maza naudu, taču – galīgi maza, ja apskatās, ko Hosa var dabūt šobrīd Krievijā. Divus miljonus kā Kazaņā – noteikti nē, bet miljonu bijis gatavs dot arī Mitišču Atlant, par citiem bonzām pat nerunājot. Paliek jautājums – vai Hosam vajag naudu, vai labsajūtu? Rīgā viņu mīl, bet – par pieticīgāku naudu. Kazaņā viņu lamā – bet, to var paciest uz saņemto miljonu fona.

Starp citu, kas attiecas uz Rīgas Dinamo akcionāriem, tad nedēļā, kad viņi apsveica savas komandas galveno treneri, atklātībā nāca ziņa, ka patiesībā mūsu ieredzētais un populārais klubs pieder nevis Savickim un Co, kā varēja domāt līdz šim, bet gan vienam no daudzajiem krievu multimiljonāriem Igoram Makarovam. Tas balts uz melna uzsvērts jaunajā Forbes sarakstā, kurā apkopotas ziņas par Krievijas bagātāko cilvēku izcelsmi un viņu aktīviem. Makarovam pieder kompānija Itera un pēc kapitāla viņa svars tiek vērtēts ap 750 miljoniem dolāru. Ar šo viņš ir 132. resnākais vai biezākais vīrs Krievijā, ko veicinājis viņa bizness naftas un gāzes segmentā. Kas attiecas uz vaļaspriekiem, tad tie ir divi – profesionālas riteņbraukšanas komandas uzturēšanas un... hokeja kluba Rīgas Dinamo galvenā akcionāra loma. Makarova īpašuma tiesības pie Rīgas Dinamo akcionāru galda var izskaidrot vai izskaitļot diezgan vienkārši. Tie ir tie 60,96 procentu akciju, kas pieder kompānijai Itera Latvija, kuras prezidents un mazākuma akcionārs ir Juris Savickis. Ja Makarovam pieder Rīgas Dinamo kontrolpakete, tad skaidrs, ka tieši viņam pieder arī Itera Latvija. Tātad, jaukie stāsti par mūsu pašu bāleliņu – Jura, Aigara, divu Guntu, Krista un Alda - nesavtīgajiem ieguldījumiem viena laba Latvijas hokeja projekta atbalstīšanā, patiesībā ir bijuši tikai mazi ziepju burbuļi vai palielāki sinepju plāksteri. Naudu šim projektam dod Krievijas kompānija Itera, kas pilnībā kontrolē savu meitas kompāniju Latvijā. Līdz ar to var saprast arī sponsorējumus, ko it kā lielā Itera ik gadus dāsni sniedz Dinamo hokeja klubam. Tā vienkārši ir galvenā īpašnieka rūpe par savu vaļasprieku vai hobiju, ko administrē Juris Savickis un Aigars Kalvītis. Tieši krievu multimiljonāra Makarova rokās ir Dinamo pastāvēšanas sviras, bet hokejam sponsorētā nauda nav nekas vairāk, kā Latvijas gāzes patērētāju maksātie latiņi. Caurspīdīgi, lai neteiktu vairāk.