Pirms 10 gadiem. Talants kalnu slēpošanā. Latvijā?!?

Daudziem no mums, pārcilājot rakstāmgalda atvilkņu saturu vai, piemēram, atritinot kādu pieliekamajā rūpīgāk noglabātu ievārījuma burciņu, kādreiz rokās trāpījusies kāda vecāka un varbūt jau iedzeltējusi laikraksta lappuse, kas momentā nozog visu uzmanību. Pastāsts, kas uzjundī senas atmiņas, fotoattēls, kurā smaidu izraisa kāda mūsdienu varoņa vien ar grūtībām atpazīstamās formas vai frizūra - bieži vien tas izrādās daudz interesantāk, nekā kārtējās šā brīža peripetijas. Kas bija aktuāls Latvijas sportā pirms apaļiem desmit gadiem - turpmāk reizi nedēļā ieskatīsimies vecajās „Sporta Avīzēs”. Iepriekšējo nedēļu apskati atrodami sadaļā „Pirms 10 gadiem”.

”Sporta Avīze” Nr. 273 (2001. gada 19. – 25. februāris)

Ilze Ābola – kalnu slēpošanas lielā cerība

„Talantīgākā kalnu slēpotāja, kāda Latvijai jebkad bijusi, - tie ir vārdi, ar kuriem Jānis Ciaguns raksturo Ilzi Ābolu, un kurš gan cits, ja ne viņš Latvijā ir tiesīgs izdarīt šādus secinājumus. .. Viss liecina - ar vietām trešā desmita beigās Ābola savas ambīcijas šajā sporta veidā ne tuvu nav piepildījusi,” tā tika raksturota Latvijas nākotnes cerība pēc pasaules čempionāta.

- Cik var noprast, ar pasaules čempionātā sasniegto esi apmierināta?
- Ņemot vērā to, kādi bija apstākļi pasaules čempionātā, - jā, esmu ļoti apmierināta. Kad piedalījos Pasaules kausā, trase nepārspīlējot bija reizes trīs vieglāka, līdz ar to par savu slalomā izcīnīto vietu esmu ļoti priecīga - divdesmit septītā no astoņdesmit, kas startēja, turklāt aiz manis palika dažas meitenes, kas pasaules rangā ir krietni augstāk. .. Finišu spēja sasniegt 41 sportiste, un pēdējās laiks jau bija 35 sekundes aiz uzvarētājas - tas ir ļoti daudz. Es atpaliku par 15 sekundēm, turklāt otrajā braucienā spēju apdzīt dažas konkurentes, kas bija pirms manis. ..
- Kura šajā rangā esi tu?
- Es patlaban esmu 281. vietā. Ranga sarakstā tiek iekļauti faktiski visi, kas startē un kuriem ir vismaz 15 gadu, un patlaban sievietēm pasaulē tādas ir apmēram 2500-3000. Šo sezonu es sāku ar 760. ranga numuru, tā, ka var teikt, ka esmu sasniegusi diezgan labu kāpumu. ..
- Ar kādu numuru startēji tu?
- Ar 65. Es jau biju sagatavojusies uz kaut ko ļoti, ļoti briesmīgu, taču tik traku trasi gan nebiju gaidījusi. Tas man uzreiz atgādināja laikus, kad kādreiz braukājām pa Krieviju, - apmēram tāds pats variants bija Mončegorskas trasē netālu no Murmanskas. Ar katru startējušo bedre ap katru karodziņu tika izgrauzta arvien pamatīgāka un trajektorija, pa kuru iespējams veikt trasi, - arvien garāka. Parasti sacensībās otrajā braucienā apgrieztā secībā tiek laisti pirmie 30 sportisti, bet Sanktantonā trase bija tik drausmīga, ka otrādi tika griezti tikai pirmie piecpadsmit, citādi pirmā brauciena līderiem nebūtu pilnīgi nekādu izredžu. ..
- Par Latvijas slēpošanas skolu mēs laikam runāt nevaram - ne mums kalnu, ne pietiekami daudz zinīgu cilvēku. Kas ir tava slēpošanas skola?
- Droši vien var teikt, ka austriešu-itāļu. Pagājušā gada oktobrī es sāku trenēties starptautiskā nometnē, kuras izdevumus apmaksā starptautiskā federācija un kurā tiek uzaicināti pārstāvji no mazām nācijām, lai lielajos mačos nebūtu pārstāvju tikai no tādām valstīm kā Austrija, Itālija vai Šveice. Pēc nedēļas treniņa un atlases sacensībām tika atlasīti divpadsmit labākie - sešas meitenes, seši zēni, ar kuriem turpināja darbu trīs itāļu treneri. Līdz Ziemassvētkiem un tagad, mēnesi pēc Jaunā gada, mēs visi kopā trenējāmies. Šogad mani FIS punkti jau ir pārāk labi, lai nākamgad varētu pretendēt uz šādām nometnēm. .. Bija meitenes no Dānijas, Islandes, Bulgārijas, Ukrainas un Dienvidslāvijas.
- Kur tu pati saskati savas rezerves, lai uzlabotu sniegumu?
- Kā teica treneris, tehnikas ziņā mans slēpojums daudz neatšķiras no tā, kā brauc pasaules vadošās sportistes, taču man jāiemācās atrast pareizo sliedi - labākās izbrauc tik un tik metru, bet es par kādiem desmit vairāk. Daudzējādā ziņā tas ir saistīts ar pieredzi un labojams treniņos, taču savu paņem arī jau minētais trases stāvoklis.
- Par cik sekundēm tavs rezultāts pasaules čempionātā būtu labāks, ja tu būtu startējusi pirmajā desmitniekā?
- O! Vismaz uz pusi. Vienās sacensībās es startēju kopā ar visu Austrijas izlasi un tur trases segums bija nesalīdzināmi labāks, līdz ar to fakts, ka braucu ar 63. numuru, faktiski neko neietekmēja. Pa abām trasēm kopā es no Vahteres atpaliku trīs sekundes, bet no uzvarētājas - par četrām. Līdz pat kritienam otrā brauciena beigās Vahtere bija pasaules čempionāta līdere, līdz ar to var izdarīt secinājumus, cik svarīgs bija starta numurs. ..

Jānis Ciaguns, Ilzes Ābolas treneris
- Nav normāli, ka vasarās viņa līdz šim vispār nav tikusi uz sniega. Ilze ir talantīgākā kalnu slēpotāja, kas Latvijai līdz šim bijusi. Jau maziņa būdama, viņa kalnā rādīja īstus brīnumus, un pretstatā vairumam, kam neatkarīgās Latvijas rašanās nāca par labu, Ilzei tas sportiskajā ziņā pamatīgi iegrieza. Viņa būtu tikusi PSRS izlasē un ar tām iespējām, kas bija tolaik, šobrīd jau būtu tikusi daudz tālāk. Bet Ilze ir prātīga meitene, un Soltleiksitija viņai noteikti nebūs pēdējā olimpiāde. Beidzot pienācis laiks izaudzināt Latvijai vienu labu kalnu slēpotāju.

Ilze Ābola
Dzimusi: 1978. gada 15. maijā Cēsīs
Augums: 169 cm
Svars: 60 kg
Ģimenes stāvoklis: neprecējusies
Trenējas kopš: 1984. gada
Treneris: Jānis Ciaguns
Olimpiskajās spēlēs Nagano
Milzu slalomā – 31. vieta
2001. gada pasaules čempionātā:
Slalomā - 28. vieta
Milzu slalomā - 38. vieta

Sportacentrs.com atkāpe: Zīmīgs ir rakstam dotais virsraksts: „Ilzei Ābolai pacietības pietiks”...

Tika salīdzināta ar Erki Nolu

Laiku pa laikam Latvijā parādās arī pa kādai talantīgai daudzcīņniecei. Tas notika pēkšņi – ziemas sacensībās pieccīņā pasaules klases rezultātu uzrādīja 21 gadu vecā Līga Kļaviņa, kura līdz tam vairāk pazina kā augstlēcēju.
„Latvijas čempionātā Līga Kļaviņa pieccīņā savāca 4452 punktus, kas šīs sezonas rangā pasaulē ir ceturtais labākais rezultāts. Ja kādam skeptiķim radīsies iebilde par to, ka ziemas sezona vēl tikai sākusies un nav ko apjūsmot Kļaviņu, jo vēl par sevi liks runāt citas daudzcīņnieces, tad jāpiebilst, ka ar šādu rezultātu gan pagājušās, gan aizpērnās ziemas sezonas noslēguma tabulā Latvijas sportiste būtu godpilnajā 11. vietā. Līga savu iepriekšējo rekordu uzlaboja par 496(!) punktiem,” tā Līgas varējumu pirms 10 gadiem pieteica „Sporta Avīze”.

„Viens no Kļaviņas progresa iemesliem varētu būt tas, ka kopš iepriekšējās sezonas viņa trenējas tā dēvētajā Olijaru grupā. Proti, pie treneriem Aleksandra Čumakova un Ludmilas Olijares, kuru jājamzirdziņš ir barjerskriešana, lēkšanas disciplīnas un zināmā mērā arī sprints. Daudz no tā, kas nepieciešams daudzcīņai. Turklāt vienā no disciplīnām - augstlēkšanā - viņas rezultāts (1,89 m) ir labākais starp daudzcīņniecēm. Un šajā statusā var arī noturēties, jo augstākais, ko iepriekšējās divās ziemās šajā disciplīnā pieccīņas sacīkstēs ir iespējusi kāda sportiste, ir 1,86 metri. Turklāt, ieskatoties pagājušās vasaras statistikā, nākas secināt, ka tikai divas dāmas no pasaules labākā piecdesmitnieka augstumā ir iespējušas vairāk (1,91 m) nekā Kļaviņa februāra sākumā Rīgas Sporta manēžā. ..

Jāsaka, ka šī nebija pirmā disciplīnu maiņa Kļaviņas sportistes karjerā. „Pērnajā vasaras sezonā Kļaviņa no daudzcīņnieces pārkvalificējās par augstlēcēju un, starptautiskajās sacīkstēs Tartu pārlecot 1,94 m augstumā novietoto latiņu, nokautēja pat trenerus. Uzmetot skatienu Līgas platajiem pleciem un stiegrajam augumam, diez vai kādam vieglatlētikas speciālistam no malas varētu rasties iespaids, ka šajā sportistē slēpjas augstlēcējas potenciāls. Starptautiskajās sacīkstēs Tokijā, kur Kļaviņa uzlēca 1,90 m, pirms mačiem pie Ludmilas Olijares bija pienācis kāds interesents, kurš, rādot uz Līgu, vaicāja, kas tā par sportisti, kuru menedžere atvedusi. Liels bija šā vīra izbrīns, kad Ludmila atbildēja, ka tā ir augstlēcēja...” Arī Ludmila Olijare savulaik bija piefiksējusi, ka „Kļaviņai atspēriena kāja ir kā katapulta”.

Bez augstlēkšanas labā līmenī Līgai bija arī tāllēkšana ( tobrīd – 6,32m) un 60m barjerskriešana (8,61), bet daudz jāstrādā bija pie šķēpa mešanas un lodes grūšanas. Tāpēc lielākas izredzes viņai būtu pieccīņā, kur šķēps nav jāmet. Arī 800 metru skrējiens, maigi izsakoties, nebija Kļaviņas stiprā puse, taču kuram desmitcīņniekam nav kādas vājākas disciplīnas?

„Pagājušajā gadā Kļaviņas treneri izvēlējās "spiest" uz augstlēkšanu, nevis daudzcīņu tāpēc, ka sportistei pirms kāda laika bija izoperēts ceļgals (labi, ka ne atspēriena kājas) un tāpēc bija nepieciešama atslodze. Tāpat Ludmila Olijare uzskata, ka septiņcīņā diviem trim veidiem ir jābūt ļoti spēcīgiem un pārējie pakāpeniski jāpievelk klāt. Tāpēc pēcāk uzsvars tika likts uz tāllēkšanu un barjerskriešanu, kā arī sprinta īpašību uzlabošanu. Kur Līgai būtu lielākas izredzes izsisties uz augšu? A. Čumakovs: "Oficiālās sacīkstēs - noteikti daudzcīņā. Augstlēkšanā kādas sešas septiņas dāmas stabili lec 1,97 metrus un vairāk, bet daudzas turas 1,95m līmenī. Taču pie augstlēkšanas Kļaviņai jāpaliek tāpēc, ka šajā disciplīnā, regulāri lecot 1,90m, var tikt uz komercsacīkstēm un kaut ko nopelnīt. Ja Līga būtu Latvijas Olimpiskajā vienībā, mums atkristu daudzas problēmas, un viņa varētu nodarboties tikai ar septiņcīņu. Septiņcīņā atšķirībā no tās pašas augstlēkšanas dienā noteikti jātrenējas divas reizes. Tam ir nepieciešams labs uzturs, medikamenti. Tāpat - četri nagleņu pāri (lēkšanas un mešanas disciplīnām savi), kuri katrs maksā apmēram 80 latu. Tāpēc nekas cits neatliek kā priekšplānā izvirzīt augstlēkšanu un domāt par to, kā ar septiņcīņas palīdzību iekļūt Latvijas Olimpiskajā vienībā. Šogad būs Eiropas čempionāts sportistiem līdz 23 gadu vecumam, kur Līga septiņcīņā varētu pacīnīties arī par vietu pirmajā trijniekā. Taču neizslēdzu iespēju, ka viņa šajās sacīkstēs startēs augstlēkšanā. ..

A. Čumakovs prognozē, ka šovasar Kļaviņa septiņcīņā varētu pārvarēt 6000 punktu robežu (varbūt pat savākt 6200 punktu; Līgas personiskais rekords ir 5308 punkti, taču tas tika sasniegts 1998. gadā). .. Kā atzina Čumakovs, Līgai ir septiņcīņniecei nepieciešamais raksturs, kā arī spēks, jo viņa bez grūtībām no krūtīm spiež 60 kg svaru stieni un arī 70 kg viņai īpašas grūtības nesagādā.”

Sportacentrs.com atkāpe: Čumakovs laikam bija gaišreģis... Vasarā Eiropas U-23 čempionātā Kļaviņa ne tikai laboja Latvijas rekordu (6279 p.), kuru pārsniegt tikai astoņus gadus vēlāk, starp citu, arī Eiropas U-23 čempionātā, izdevās Aigai Grabustei, bet arī izcīnīt čempiones titulu (tieši tāpat kā Grabuste astoņus gadus vēlāk). Tomēr gan šis rezultāts, gan gadu iepriekš uzrādītais augstlēkšanā (1,94m) palika bez turpinājuma...

Pārējās tēmas

NHL. Divus mēnešus pēc tam, kad viņu no Monreālas "Canadiens" aizmainīja uz Edmontonas "Oilers", pirmos vārtus savas jaunās komandas labā guvis Sergejs Žoltoks. Karolīnas "Hurricanes" vārtsargs Artūrs Irbe vienā no treniņiem guvis cirkšņa savainojumu, bet Sandis Ozoliņš turpina mocīties "Hurricanes" aizsardzībā. Vārtsargs Pēteris Skudra Bostonas "Bruins" ir veiksmīgi aizstājis savainoto Baironu Dafo. Pēc vairāk kā gadu ilgušām pārrunām par NHL kluba Fīniksas „Coyotes” vienu no īpašniekiem kļuva Veins Greckis.

Hokejs. Jānis Sprukts vispirms neieguva vietu Latvijas izlasē olimpiskajā kvalifikācijas turnīrā, bet pēc tam neizturēja konkurenci cīņā par vietu Raumas "Lukko" pamatsastāvā.

Futbols. Anglijas kausa astotdaļfinālā uzvaras vārtus "Arsenal" labā pret "Chelsea" ar lielisku piespēli palīdzēja gūt Igors Stepanovs. No Anglijas kluba Bristoles "Rovers" pienākušas ziņas, ka komanda gatavojas pārdot Latvijas futbolistu Vitāliju Astafjevu. Trešo gadu pēc kārtas par pasaules bagātāko klubu atzīta „Manchester United”. Treneris Andrejs Karpovs, kurš izaudzinājis trīs spēlētājus Anglijas klubiem, „SA” stāsta, ka vārtsargs Aleksandrs Koļiņko jauniešu vecumā neesot bijis Latvijas izlasēm pat tuvumā un 15 gadu vecumā viņam ārsti prognozējuši invaliditāti, ja Saša nebeigs sportot.

Citi sporta veidi. Aiz okeāna sajūsmas pilnus izteikumus par Latvijas basketbolistu Kasparu Kambalu arvien biežāk nomaina Kambalam veltīta kritika... Biatlonists Oļgs Maļuhins pēc pasaules čempionāta izsaka versiju, ka Jēkabam Nākumam stafete nepadodas principā. „Nemāk, un viss!” Šaušanas ziņā stafetē Jēkabam iet vissliktāk, toties Oļegam 15 stafetēs nav bijis neviena soda apļa! Savukārt Nākums daudznozīmīgi piebilda: „Nu, beigsim mēs to karjeru pēc Soltleiksitijas – un tad? Biatlons Latvijā augstā līmenī beigs pastāvēt.” Kamaniņu braucēja Iluta Gaile aizvadījusi savu veiksmīgāko sezonu karjerā - Pasaules kausa kopvērtējumā augstā 5. vieta. Sandis Prūsis PK kārtējā posmā Kalgari divniekos kopā ar Mārci Rulli izcīnīja sesto vietu. Biatlonists Gundars Upenieks kļuvis par Latvijas čempionu. Slēpotājs Juris Ģērmanis pasaules čempionātā vispirms 15 km distancē izcīnīja 67., bet 10 km distancē - 63. vietu, kas FIS punktu izteiksmē būtu devis vismaz 53 punktus (līdz tam neviens no mūsējiem labāk nav slēpojis). Tobrīd trīskārtējā pasaules čempiona F-1 Mihaela Šūmahera vārdā viņa dzimtajā Kerpenē nosaukta iela.