LARI, G.G.#13, ANKI-75, LAVA un citi zvēri...

Klubā par inventāru atbild Aleksejs Hromčenko – pats savulaik bijis labs hokejists, bet tā karjerā sakrita, ka viņa labākie gadi bija laikā, kad konkurence Latvijas izlasē bija mērāma ar garu lineālu. Varbūt tāpēc – palika iesāņus... Kā uzbrucējs viņš bija tehnisks, gudrs, bet allaž kaut kā pietrūka, lai būtu vēl labāks. Tipiski Hromam bija viņa aiziešana no profesionālā hokeja – tolaik Rīga’2000 treneris Normunds Sējējs, pārrunās ar spēlētāju par jaunās sezonas plāniem, cita starpā ieminējās, ka vasarā uzbrucējam vajadzētu mazliet nodzīt arī svaru. Protama un gaužām ierasta lieta, ja gribi nodarboties ar sportu mazliet nopietnākā līmenī kā amatieris. Ļoļiks (tā viņu sauc komandā) paskatījies uz Sējēju un pateicis: „Nē, to es nevaru...” Un prom bijis... Tagad Normunds atceras, ka viņš to liekā svara kārti izmetis kā sarunas fonu, lai bīdītu tekstus, lai mēle ielokās, bet Hromčenko to nav gribējis saprast kā joku vai atkāpi un savas domas nemainīja. Kad formējās Dinamo, viņa parādīšanās pie komandas kā atbildīgajam par inventāru bija loģiska – cilvēks saprot hokeju un sadzīvē visnotaļ principiāls. Galdniekiem tādi patiktu, jo Ļoļiks ir precīzs. Viņam viss pierakstīts, uzskaitīts, jo savādāk nevar – tieši viņš atbild par Rīgas Dinamo lielo inventāra saimniecību, kuras ik sezonas budžets mērams ap 135 000 latu. Priekš izolācijas lentām vien klubs ik gadus tērē vismaz 4000 latu... Kur vēl?

Lielākā daļa no budžeta tiek tērēta hokejistu svarīgākajam kaujas ierocim – nūjām. Dinamo saimnieciskajā apritē ir pat nolikums par nūjām, kas paredz, ka sezonas laikā vienam spēlētājam tiek garantētas 36 šī inventāra vienības. Protams, ja sezona ir veiksmīga un tā ievelkas pret pavasara pusi garāka, tad var būt izņēmumi, taču vidēji komandā ar 36 nūjām spēlētājiem vajadzētu pietikt. „Izņēmums ir Ozoliņš, kam kluba vadība ļāvusi pasūtīt 60 nūjas. Sandis nav mainījis savus NHL paradumus, viņš uz katru maču ņem jaunu nūju. Tā viņš ir pieradis un šo kārtību nemaina...”, stāsta Aleksejs Hromčenko. Līdzīgi bijis arī Hosam, kas bijis viens no niknākajiem nūju lauzējiem. „Atceros, pērn viņš atbrauca uz treniņnometni – viņam bija palikuši iepriekšējā gada krājumi. Tos visus salauza, bet pasūtīt jaunas nūjas tik ātri vēl nevarējām. Palūkojies apkārt, Marsels vienojās ar Džeriņu, ka viņš līdz sūtījumam paspēlēs ar viņa nūjām – viņam tās likās piemērotas. Divās nedēļās viņš aplauza arī visus Džeriņa krājumus...” Šogad lauzēju pirmajās rindās izvirzījies Cibuļskis, bet Ļoļiks to sauc par normālu parādību: „Oskars daudz strādā pie sava metiena, tad nu sanāk arī daudz pastrādāt ar inventāru.”

Dinamo ir līgums ar kompāniju Bauer, ka komanda spēlēs ar šīs firmas nūjām. Izņēmums atkal ir Ozoliņš, kas spēlē ar Easton modeļiem, tāpat tiek respektēti leģionāru un vārtsargu intereses. Piemēram, Hartigans izmanto Warrior nūjas, Troters ērti jūtas ar Easton. Šogad Ankipāns spēlē gan ar Bauer, gan ar Kārļa Skrastiņa oriģinālo Easton modeli – tās viņš dabūjis kā dāvanu no sava drauga NHL aizsarga. Pērn Karsums ar Spruktu spēlējuši ar CCM, taču šogad viņi piespiesti ņemt rokās Bauer. Runa ir gan par sadarbības līgumu ar Bauer, gan par cenu. Piemēram, vidēji Bauer nūjas izmaksā 87 latus, kam jau piemērota atlaide. Salīdzinājumam, Ozoliņa viena nūja maksā apmēram 140 latu. Ja nūju krājumi beidzas, tos atjauno. Bauer pārstāvis Latvijā ir veikals Hokeja Pasaule un tas operatīvi sazinās ar ražotāju, lai veiktu jaunus pasūtījumus. Tā kā katram hokejistam ir savi individuāli nūjas parametri (liekums, leņķis), tad atliek tik iedot uzvārdu un ražotāji vajadzīgo cep augšā. Nūjas arī tiek marķētas ar hokejista vārdu, kas tās savā ziņā padara par unikālu trofeju. Pārsvarā uz kātiem izlasāmi uzvārdi (Sprukts, Cibulskis, Bukarts, Stals, Nizivijs), taču ir arī citi iniciāļi vai abviatūras. Nu, piemēram, Ozo – tas skaidrs, SOSCHA#11 – ar to spēlē Sotnieks, LAVA– Rodrigo Laviņš, G.G.#13 – Guntis Galviņš, LARI – Lauris Dārziņš, ANKI-75 – Ģirts Ankipāns. Starp citu, plauktiņā, kur stāv Hartigana nūjas, atrodam arī Easton modeli, kas ražots speciāli NHL hokejistam Raienam Melonam (uz nūjas rakstīts - 12 Malone), kurš hokeja pasaulē izpelnījies uzmanību ar sava auguma pārklātajiem tetovējumiem. Nepavaicāju, bet droši vien Marka gadījums ir līdzīgs Ankipāna izvēlei – draugs iedeva pamēģināt un izrādās, ērti... Hokejisti, kas ierodas uz pārbaudes laiku, vai nu ņem līdzi savu inventāru, vai izmanto to, ko piedāvā veikala standarts. Šim nolūkam ik vasaru Dinamo nopērk ap simts nūjām, kuras tad izmanto un lauž tādi kadri kā Podziņš, Karamnovs, Jakovļevs... Saprotams, tikko kā klubs noslēdz līgumu ar hokejistu, viņš ir tiesīgs pasūtīt jau nūjas ar savu identitāti un tehniskajiem parametriem. Bet – tikai Bauer. Vārtsargiem gan ir cita pasaule, viņi rīkojas paši pēc saviem ieskatiem – piemēram, Telkvists spēlē ar Warrior nūju, bet Holts ar Reabok.

Katram komandas hokejistam uz sezonu tiek iegādāti 30 pāri hokeja cimdi, 30 hokeja bikses un 30 ķiveres. (UPS!!! - atvainojos par šo kļūdu, ko tikai tagad pamanīju. Korekcija: Komanda iegādājas minēto skaitu, ko sadala hokejistiem. Tātad - katram tiek pa biksēm, cimdu pārim un ķiverei - Aut.) Tās visas ir Bauer ražojums, izņemot... Protams, tas atkal ir Ozoliņš. „Sandis spēlē ar Easton cimdiem un viņam ir vecā modeļa CCM ķivere. Tādas vairs neražo. Vienu viņš bija kaut kur dabūjis pērn, šogad es viņam rezervē vēl vienu sagādāju... Viņš, starp citu, ir vienīgais komandā, kas spēlē bez aizsargstikla.” Par minētajiem stikliem: tas nav lēts prieks. Vidēji spēlētāji nomaina sezonā kādus sešus, kas pārsvarā saistīts ar skrāpējumiem, kas apgrūtina redzi. To cena – ap 35 latiem. Slidas spēlētāji pasūtu individuāli, bet jaunie izvēlas veikala standartu. Parasti ar vienu pāri sezonā pietiek, taču komanda katru hokejistu nodrošina ar vēl vienu komplektu – drošībai... Tas, ko neredzam zem krekla – speciālie aizsargi, tā ir pašu hokejistu izvēle un gaume. Katrs piemeklē ērtāko risinājumu vai ražojumu. Vēl komanda hokejistiem uz sezonu iegādā divus speciālos hokeja veļas komplektus, divus pārus hokeja zeķu, vienu pāri krosenes, sporta šortus, divus sporta kreklus (ar garām un īsām rokām) un vienu treniņu kostīmu. Atšķirībā no citiem, vārtsargiem tiek mazliet lielāks iedvesmas bonus: runa ir par ķiverēm, kas tiek krāsotas kaujas vai noskaņu krāsās. Katram šajā ziņā ir savi untumi, lai vai atceramies, ka, piemēram, Prusekam uz savas ķiveres bija uzzīmēti īru rokgrupas U2 mūziķu portreti. Ar ko izcelsies šis Dinamo vārtsargu iesaukums? „Viņi sadarbojas ar māksliniekiem, kas apkrāso ķiveres, tās izdaiļo... Tādu cilvēku pasaulē nav nemaz tik daudz, tāpēc arī šis estētiskais baudījums nav nemaz lēts. Mēs katram no vārtsargiem esam atvēlējuši budžetu – apmēram 800 eiro, lai viņi izdomā, kādu redz savu masku. Zinu, ka Telkvists jau ir pasūtījis jaunu zīmējumu, Lūsiņš ar Holtu vēl domā. Bet – viņi to noteikti izdarīs, jo tā ir daļa no vārtsargu pasaules un viņu pārliecības.”

Komandas inventāra barons Aleksejs Hromčenko ir lepns par savu jaunradi ģērbtuves iekārtošanā – runa ir par Piņķu halli, kur komandai ir atvēlēta sava pastāvīga vieta. „Daudz esmu redzējis, daudz ko mēģināju nokopēt... Protams, ka nav tas plašums, kas, piemēram, Minesotā vai Ufā, taču galvenais – lai būtu ērti un funkcionāli viss pa rokai. Par savu vietu katrs hokejists rūpējas pats, tāpēc man ir gandarījums, ja kāds īpaši izceļas uz citu fona. Jo kārtība pielīp un tas palīdz arī darbam. Bardakā taču nav patīkami atrasties...” Daži no hokejistiem pie saviem plauktiem uzvedoties kā... atvainojiet, bomži, bet uzvārdus Ļoļiks nesauc – lai paši nokaunas. Taču ir citi, kas kalpotu par kārtības etalonu – nu, piemēram, Guntis Galviņš esot ļoti akurāts, skrupulozs, jaunais leģionārs Troters arī sev apkārt redz lietu sistēmu. Ko vēl neredz līdzjutējs? „Kā tiek gatavotas nūjas... Daži ap tām ņemas kā ap zīdaiņiem... Atceros, Hosa gandrīz vai būrās – tina ar lentu, krāsoja melnas... Marselam uz spēli vajadzēja sagatavot vismaz piecas nūjas. Ankipāns arī šajā ziņā ir ļoti rūpīgs.”
Ģērbtuvē pie sienas ir vairākas mazas ierāmētas bildītes, starp kurām īpaši izceļas viena – puiši slidās, bet ar plikiem dibeniem un apakšā paraksts: „Atceraties, uz laukuma jūs neesat čipendeili, bet gan hokejisti!”. Laikam jau šādi uzsaukumi palīdz nolaisties uz zemes, tāpat kā kafija – dod spēku vai mānīgu labsajūtu. Ļaudis parēķinājuši, ka sezonas laikā Rīgas Dinamo hokejisti izdzer vairāk par 500 kg kafijas, taču bez šī rituāla treniņš nevar sākties...