Saboņa koeficients jeb Baltija sporta spēlēs

2013-06-27 14:53 Jānis Matulis

Saboņa koeficients jeb Baltija sporta spēlēs — Baltijā no sporta spēlēm visaugstāk ir Lietuvas vīriešu basketbols. Tā simbols - Arvīds Sabonis.
Foto: Valdas Kopustas, Scanpix

Pēc Jāņiem SA+ rakstīju par Kirova koeficientu Latvijas sporta spēlēs. Jau tad biju saņēmis sporta sabiedrības atbalstu t.s. Saboņa koeficientam. Proti, salīdzināt sporta spēļu izlašu komandas Baltijas mērogā. Vienīgā abu koeficientu atšķirība ir tā, ka Kirova koeficients darbojas tikai Latvijā, bet Saboņa koeficients visā Baltijā.

Baltijas sporta spēļu izlašu rangs

Valsts	sporta veids	Saboņa koeficients	Eiropas valstu skaits turnīrā
1. Lietuva	Basketbols vīrieši	9.2	46
2. Latvija	Hokejs vīrieši	4.00	36
3. Latvija	Florbols vīrieši	3.67	22
4. Lietuva	Basketbols sievietes	2.79	39
5. Latvija	Kērlings vīrieši	2.67	32
6. Latvija	Basketbols sievietes	2.6	39
7. Latvija	Volejbols vīrieši	2.44	44
8. Igaunija	Florbols vīrieši	2.44	22
9. Latvija	Florbols sievietes	2.43	17
10./11. Latvija	Hokejs sievietes	2.36	26
10./11. Latvija	Kērlings sievietes	2.36	26
12.. Igaunija	Kērlings vīrieši	2.13	32
13. Igaunija	Florbols sievietes	2.13	17
14. Lietuva	Regbijs-7 vīrieši	2.11	40
15. Latvija	Basketbols vīrieši	2.09	46
16. Igaunija	Volejbols vīrieši	2.00	44
17. Igaunija	Kērlings sievietes	2.00	26
18. Lietuva	Regbijs (15) vīrieši	1.86	41
19. Lietuva	Handbols vīrieši	1.86	39

Ideja par sporta spēļu salīdzināšanu nav jauna. Par to jau vairākas reizes esmu rakstījis. Šķiet, 1985. gadā Preses namā toreizējā Latvijas sporta vadība Daumanta Znatnaja vadībā rīkoja plašu preses konferenci ar visu (!) tā laika meistarkomandu vadības un treneru līdzdalību. Izvērtējot, kas mums ir un kad būs kaut kas vairāk.

Otrs Kirova/Saboņa koeficienta iedīglis nāk no 1993. gada, kad Latvijas vieglatlētu komandai braucot uz pirmo pasaules čempionātu, toreizējais LVS prezidents Arnis Lagzdiņš iezīmēja kritērijus, kā LVS vērtēs atlētu startus. Viens no laba starta kritērijiem bija - tikt visu šajā disciplīnā startējušo pirmajā pusē (Kirova/Saboņa koeficients virs 2.00). Pārējie divi Lagzdiņa kritēriji bija: ja sasniegts personiskais rekords; ja sportists šajās - sezonas atbildīgākajās sacensībās uzrādījis savu sezonas labāko rezultātu. Lielos vieglatlētikas mačos tāpēc arī ir šīs atzīmes PB, SB, NR (nacionālais rekords). Vieglatlētikā, kur visu mēra sekundēs, metros un centimetros, salīdzināt ir mazliet vienkāršāk. Kā sporta spēlēs iespējams noteikt, vai tas bija sezonas labākais sasniegums? Nekādi... Ir tikai treneru, žurnālistu un pašu sportistu emocijas, ka mēs izdarījām visu, utt.

Ir arī kāda cita lieta, kur daudzi (arī nezināšanas dēļ) grēko. Mēģinot savu iemīļoto sporta veidu celt pāri pārējiem. Sak, mums basketbolā ir tāda konkurence, tāda konkurence! Vai arī nesasniedzot iecerēto mērķi: tagad Eiropā basketbolu prot spēlēt visi. (Basketbols šeit ir tikai kā piemērs, tikpat labi tur var likt jebkuru citu sporta veidu.)

Lai būtu mazāk demagoģijas, ieskats, cik valstu ir katrā sporta veida federācijā. Protams, nu Eiropā nevienam obligāti nav jāpiedalās visos sporta veidos, kā tas daļēji bija PSRS Tautu spartakiādēs, kur bija kompleksais vērtējums, un Latvija sacentās ne tikai ar Lietuvu un Igauniju, bet arī ar Tadžikiju, Kirgīziju, Uzbekiju, Armēniju, Maskavu, Krievijas federāciju utt.
Ja negrib kādas valsts sporta veida federācija pieteikt savu izlasi Eiropas čempionātam, tad arī nepiesaka un nekāds fui! no Briseles nenāk.
Tāpēc pirmajā tabulā nosaukts valstu skaits, kuras piedalījās šajā turnīrā.

Eiropas sporta spēļu federācijas

Sporta veids	valstu skaits
Volejbols. CEV (Eiropas Volejbola federācija)	55
Futbols. UEFA (Eiropas futbola asociācija)	54
Basketbols. FIBA (Starptautiskā Basketbola federācija)	52
Handbols. EHF (Eiropas Handbola federācija)	52
Ūdenspolo. LEN (Eiropas peldēšanas līga)	51
Regbijs. IRB (Starptautiskā Regbija savienība)	47
Hokejs. IIHF (Starptautiskā Hokeja federācija)	43
Lauka hokejs. FIH (Starptautiskā Lauka hokeja federācija)	43
Beisbols. IBAF (Starptautiskā Beisbola federācija)	40
Kērlings. ECF (Eiropas kērlinga federācija)	36
Florbols. IFF (Starptautiskā florbola federācija)	28
Lakross. FIL (Starptautiskā Lakrosa federācija)	28
Bendijs. FIB (Starptautiskā Bendija federācija)	19

7 komentāri

atjaunot komentārus vispirms: jaunākie

+1 [+] [-]

mrPO , 2013-06-27 15:34, pirms 11 gadiem

Matuli, nu ko tu gribi

huy , 2013-06-27 15:44, pirms 11 gadiem

Kirovam jastrādā melnu muti, lai Saboni izpogātu

+2 [+] [-]

apsic , 2013-06-27 16:46, pirms 11 gadiem

Man šis liekas ļoti tomēr pietiekoši interesants piegājiens. Protams - dalibvalstu skaits nav vienīgais rādītājs, bet tas tomēr pietiekoši labi attēlo konkrētā sporta veida konkurētspēju pasaulē. Kā gandrīz visos sporta veidos - dažas top izlases/komandas/sportisti vienmēr ir ārkārtīgi spēcīgas un tajās iekļūt ir ļoti sarežģīti, bet saprast kur atrodies kopējā baļļā šādi var pietiekoši labi. Protams - šādi skatoties - liekas Florbola izlases 5. vieta Eiropā ir lielāks panākums nekā sacīsim Latvijas Futbola izlases iekļūšana EČ, kaut arī saprotam, ka tā nav - bet tik un tā. Šādi derētu paskatīties arī uz individuālajiem sporta veidiem un paanalizēt tos. Piemēram ieviešot individuālā sportista Koeficientu - piemēram Šmigunas vai Dukura vārdā. Kaut aŗī nav viegli noteikt pasaules profesionālo sportistu skaitu atsevišķos sporta veidos - tomēr domāju, ka no sportiskā viedokļa sacīsim Ernesta Gulbja 34. vieta reitingā ir salīdzināma ar bobslejistu top3 Pasaules Kausā, Prokopčukas top6 kādā no lielajiem maratoniem ar Pludmales volejbolistu medaļām utt. Lai mums visiem veicas.