Mazās Šveices...mazais hokejs

Harijam Vītoliņam palūdzu iedziļināties tajā hokeja organizācijas līmenī, kas saucas – bērnu un jauniešu sports. Apskrējis savus agrāko gadu paziņas un apzvanījis Šveices klubu trenerus, lūk, Harija izklāstītais. Jādomā, ka tas lieti varētu noderēt arī mūsu pārdomām par dzīvi un darbu...

Mīts, ka Šveice ir tik bagāta, ka par hokeja spēlēšanu neviens nemaksā jau kopš bērnu kājas, ir stipri pārspīlēts. Kamēr puika aug, vecāki ir spiesti daudz tērēt. Pirmkārt, tā ir hokeja forma, kas pašiem jāiegādājas. Te gan izveidota kārtība, ka tā sauktie klubu spēlētāji (visi mazie un lielie savu piederību kādai sporta skolai vai klubam tomēr apliecina) var ar lielām atlaidēm iegādāties slidas, nūjas un aizsargus šim nolūkam paredzētos hokeja inventāra veikalos. Tāpat vecākiem ir jārēķinās ar ik sezonas maksu par dalību klubā, kas, atkarībā no komandas ģeogrāfiskā izvietojuma, var svārstīties no apmēram 250 līdz 1000 latiem. Tas sevī ietver sekojošas izmaksas: viena treniņnometne, viens vai divi turnīri un dalība vietējā čempionātā. Ja sezonas laikā tiek plānotas vēl kādas papildus nometnes vai turnīri, tad visi vecāki draudzīgi sametas. Treneriem algu maksā klubs, kas nozīmē – vecākiem nav nekāda iespēja ne pieņemt, ne atlaist šo kadru. Tas faktiski izslēdz arī vecāku histērisko dancošanu ap trenera soliņu vai... automašīnu, kas ir tipiska parādība jauniešu hokejā visā pasaulē. Tā vidēji katrā klubā ar bērniem un jauniešiem strādā divi treneri. Paša kluba finanses veido jau minētās audzēkņu iemaksas, sponsori, pašvaldība un valsts līdzfinansējums. Starp citu, pēdējais tiek rūpīgi pieskatīts, jo šī kārtība faktiski uztur Šveices hokeja asinsriti. Proti, ja kādā klubā tiek izaudzināts spēlētājs tā sauktajam pieaugošo hokejam, tad pa vertikāli tiek sadalīta valsts naudiņa līdz pat šī censoņa pirmajai sporta skolai. Un tas iebirst kabatā katru gadu, kamēr spēlētājs turpina aktīvās hokeja gaitas. Piemēram, par mūsu pašu Ronaldu Ķēniņu, kurš Šveicē sāka ar jauniešu vecumu, dotāciju no valsts saņem visi, kad viņu virzījuši uz priekšu. Joprojām saņem! Tas praktiski izslēdz tā saukto greizsirdības faktoru, kad lielo pilsētu klubi sāk noskatīt reģionu labākos spēlētājus, bet mazie varētu spītīgi iecirsties... Kā vieni tā otri labi apzinās, ka katra veiksmīga hokejista karjera ģenerē arī naudu, ko valsts novērtēt, to izmētājot pa visiem līmeņiem un pasakot darītājiem „paldies” – materiālā izteiksmē.

Jāpatur prātā – lai arī Šveice nav liela valsts, tomēr arī tā skaita naudu un pārsvarā visas sportiskās aktivitātes veido pēc tā sauktā reģionālā principa. Nosacīti varam sadalīt to trijās daļās – franču, itāļu un vācu Šveicē, kur attiecīgais reģions robežojas ar lielajām kaimiņvalstīm. Reģionālie derbiji un čempionāti bērnu un jauniešu sportā ir principiāli, tie tālāk rada veselīgu sāncensību un konkurenci. Tagad – par sporta līmeņiem.

Pirmais līmenis jauniešu hokejā – Bambini. Vecums līdz 8 gadiem. Nodarbības 2 reizes nedēļā, pārsvarā slidošana un rotaļas. Reģiona ietvaros varētu būt sezonas laikā 8 turnīri jeb sabraukšanas – četri pirms jaunā gada, četri – pēc.

Otrais līmenis – Pikolo. Vecums no 9 līdz 10 gadiem. Treniņi divas reizes nedēļā. Turnīru kārtība un skaits tāds pats kā mazākajā grupā. Šajā vecumā tā drīzāk ir nevis sporta skola, bet izlūkošana, dodot bērnam laiku ne tikai izvēlētājam hobijam, kas šajā gadījumā ir hokejs, bet arī mācībām un pagalmam.

Trešais līmenis – Moskito. Vecums no 10 līdz 12 gadiem. Treniņi trīs reizes nedēļā. Reģionālā čempionātā sezonas laikā tiek aizvadītas 20 spēles. Komandas sāk sadalīt līmeņos. Proti, tā sauktais B un A līmenis un TOP. Katrā no pirmajiem diviem (B un A) līmeņiem ir 8 komandas, plus vēl 12 komandas TOP līmenī, kur spēlē attiecīgā vecuma valsts labākie jeb meistarīgākie. Šajā vecumā sportiskās intrigas tiek virzītas reģiona robežās.

Ceturtais līmenis – Mini. Vecums no 13 līdz 14 gadiem. Treniņi četras reizes nedēļā. Līmeņi – B, A un TOP saglabājas kā iepriekšējā vecuma grupā. Arī komandu skaits tāpat. Lūk, šajā brīdī sāk parādīties kaut kas no lielā sporta. Pirmkārt, komandas var sezonas laikā izcīnīt vietu augstākā līmenī vai – nokrist zemāk. Šajā vecumā labākie var doties spēlēt jau uz tā sauktajiem reģionālajiem hokeja centriem vai specializētajiem internātiem. Šveices čempionātā šajā vecumā grupā ir 30 spēles sezonā TOP līmenī.

Piektais līmenis – Novice. Vecums no 15 līdz 16 gadiem. Treniņi piecas reizes nedēļā. Jau parādās izteiktas meistarības un interešu atšķirības pa līmeņiem. B un A līmenī palikuši tie, kas hokeju uzskata vienkārši par izklaidi. TOP līmenī ir nopietnāka attieksme un treniņdarbs, bet sports profesionāli tiek piekopts tā sauktajā Elites grupā. Ja B, A un TOP komandām (24 komandas valstī) sezonas laikā ir kāda 20 spēles, tad Elites grupai (14 komandas) jau 36 spēles sezonā.

Sestais līmenis – Juniori. Vecums no 17 līdz 20 gadiem. Te jau amatieri un profesionāļi tiek strikti nošķirti. A un TOP līmenī tiek aizvadītas 20 spēles sezonā, komandās ar hokeju nodarbojas tikai tie, kam hokejs dzīvē nebūs galvenā profesija. Savukārt Elites divīzija tiek sadalīta divās grupās – Elite A un Elite B. Katrā grupā pa 14 komandām un tās faktiski ir kā divas dažādas līgas. Treniņi Elites līmeņa komandās ir sešas reizes nedēļā un tas ir kā Šveices pieaugošo čempionāta mazais modelis (salīdzinoši, šajā pašā vecumā A un TOP līmenis sevi nodarbina labi ja trīs reizes nedēļā). Sezonas laikā elites grupu spēlētājiem ir 36 spēles nacionālā čempionāta ietvaros. Tieši šajā vecumā juniori praktiski tiek ierauti lielo klubu organizatoriskajā sistēmā, jo Elites grupu komandas tiek veidotas zem lielajiem hokeja klubiem. Elitē spēlētājiem jau varētu būt atviegloti finansiālie nosacījumi jeb komandas varētu segt tā sauktās gada maksas, kamēr citos līmeņos viss turpinās kā no pirmā gada.

Ar stingru spēlētāju licencēšanu, praktiski ir novērsta hokejistu staigāšana vai vazāšanās, meklējot labākos apstākļus, trenerus un komandas biedrus. Sezonas laikā var šādu izvēli veikt vienu reizi, bet tas nozīmē, ka nav arī nekāda atpakaļceļa uz iepriekšējo komandu. No četrpadsmit gadu vecuma valsts līmenī tiek sijātas tā sauktās Talantu izlases jeb komandas, kas vēlāk kalpo par kodolu attiecīgā vecuma nacionālajai izlasei. U14 vecumā tiek izveidotas 12 šādas talantu komandas (padomājiet, kāda ir masveidība Šveices hokejā, ja no attiecīgā vecuma izkāš divpadsmit komandas ar piebildi – talanti) – katrā reģionā pa 4 – kas noteiktos „izlašu logos” sezonas laikā izspēlē 3 turnīrus. Tas viss – papildus vēl klubu spēlēm. U15 vecumā ir 6 „talantu izlases”, kas aizvada sezonā četrus tā sauktos nedēļas nogales turnīrus. U16 vecumā ir divas komandas jeb Talantu izlases, šeit jau parādās federācijas nozīmēts treneris un abas komandas sezonas laikā piedalās trīs starptautiskajos turnīros. Šveicē pastāv laba prakse, ka no sešpadsmit gadu vecuma starpsezonā tā sauktajiem „talantiem” tiek rīkotas specializētās nometnes: piemēram, tikai aizsargiem vai – tikai uzbrucējiem. Septiņpadsmit gadu vecumā viņiem nacionālā mērogā ir vienas izlases (komandas) koncepcija un tas pats tiek saglabāts arī pie U18 un U20 vecuma. U17 komandai parasti ir trīs starptautiski turnīri sezonas laikā, U18 vecumam ir 4 turnīri un divas specializētās nometnes, plus pasaules čempionāts, bet U20 – 4 turnīri un pasaules čempionāts. Runājot par hokeja metodiku, spēka paņēmieni Šveices bērnu hokejā atļauti no „Mini„ grupas, fiziskās sagatavošanas treneri pie komandām vai svaru zālēs sāk parādīties pie trīspadsmit, četrpadsmit gadu vecuma sliekšņa. Individuālajai tehnikai īpaša uzmanība tiek pievērsta 13-16 gadu vecumā.

Secinājumi: viss bērnu un jauniešu sports tiek virzīts nacionālās izlases interesēs, veidojot augsta sasnieguma sporta bāzes komandas, internātus un īpašās komandu atlases jau salīdzinoši agrā zēnībā. Klubu sistēma tiek mērķtiecīgi atbalstīta no valsts puses, novirzot līdzfinansējumu par katru izaudzināto hokejistu. Treneri ir ieinteresēti savu labāko audzēkņu sportiskajai izaugsmei. Esošā kārtība ļauj salīdzinoši lielu spēlētāju masu apgrozīt tā sauktajā amatieru vai hobija līmenī, tādejādi sagaidot, ka noteiktā vecumā arī no šīs vides var izspraukties pa veselīgam asnam. Lūk, jums daļēja atbilde – kāpēc viņi pasaules čempionātā izcīnīja medaļas.