Lielo treneru lielā staigāšana

Mančestras klubi maina trenerus

Dubultuzvara Anglijas premjerlīgā šosezon jau atkal Mančestrai, tikai šoreiz komandas ir samainījušās vietām, salīdzinot ar pērno gadu. „Manchester City” aizvadīja ļoti neizteiksmīgu sezonu, tāpēc Roberto Mančīni došanās prom nebūt nav pārsteigums. Lielāks pārsteigums ir „Manchester United” galvenā trenera sera Aleksa Fērgusona jau otrais paziņojums par karjeras beigām (pirmais bija pirms vairāk nekā 10 gadiem), un šoreiz tas atsaukts netiks, skotu trenera ēra ir noslēgusies. Kādu dienu jau tam bija jānotiek.

Daba tukšumu nemīl, abiem klubiem jau ir zināmi jaunie galvenie treneri, kurus sagaida ļoti smagas dienas. Vispirms jau Deividu Moisu, jauno „Manchester United” galveno treneri, kuram ir tas gods un reizē arī nepateicīgais uzdevums nomainīt pie kluba stūres treneri, kuram vēl dzīvam esot jau ir uzstādīts piemineklis...Jāteic, Fērgusons savam tautietim, bijušajam „Everton” trenerim, izmantoto inventāru ir atstājis ļoti labā stāvoklī, taču tas negarantē vieglu uzvaru premjerlīgā arī nākamsezon. It sevišķi, ja nav skaidrības par Veina Rūnija nākotni komandā. Tā arī varētu būt vasaras galvenā intriga „Manchester United” sakarā, jo visādi citādi Moiss solās būt paredzams līdz riebumam. Ļoti iespējams, līdzi paņems kādu vai pat vairākus „Everton” futbolistus (Feleinī un Beinss tiek minēti kā potenciālie pārbēdzēji), varētu pakaulēties par kādu centra pussargu, tādejādi nostiprinot allaž tik vārīgo pozīciju, un par kādu uzbrucēju, ja Rūnija sāga labu galu neņems. Maz ticams, ka Moiss veiks sevišķus pārkārtojumus taktiskajā zīmējumā un noteikti arī iepirkšanās drudzi nesaķers. Viņš ir piesaistīts kā iesākto darbu turpinātājs, viņam nekas nav jāārda nost, lai pēc tam celtu no jauna – pa savam. Taču rezerves ir. Galvenais izaicinājums varētu būt beidzot pacīnīties arī par uzvaru Čempionu līgā, jo pēdējās divās sezonās šajā turnīrā Mančestras klubs spēlē nesekmīgi.

Savukārt ar „Manchester City” nekad nav garlaicīgi, bet jaunā galvenā trenera Manuela Pelegrīni ierašanās vispār ir saldais ēdiens. Pēdējās sezonās viņš strādāja ar „Malaga”, taču šā trenera biogrāfijā skaļākais ieraksts ir darbs ar Madrides „Real”. Laikā, kad komandā ieradās Krištianu Ronaldu, Benzemā, Kakā, Šabi Alonso un citi skaļi vārdi, turklāt visi vienā vasarā pirms četriem gadiem. Viņš bija pazīstams ar to, ka savulaik, piecus gadus pacietīgi un mērķtiecīgi strādājot, bija padarījis „Villareal” par Čempionu līgas pusfinālisti 2006. gadā. Madridē viņa laiks bija īss – viena sezona, tā arī neizcīnot nevienu trofeju. Paldies, brīvs! Čīlietis bija sliktās attiecības ar kluba vadību, turklāt spāņu prese viņu zākāja līdz apnikumam. Aizejot, Pelegrīni vien paguva noplātīt rokas – sak, es jau nepaguvu iestrādāties, domāju būs vairāk laika.

Un kaut kas līdzīgs viņu var sagaidīt arī darbā ar „Manchester City”. Proti, nepacietība neveiksmju gadījumā. Un viegli spāniski runājošam čīlietim bez premjerlīgas darba pieredzes nebūs...Trenera rokraksts un paradumi ir labi zināmi – „Manchester City” spēlēs skatāmu, uzbrūkošu futbolu, bet viņš pats cer uzkavēties pēc iespējas ilgāk, jo ir apliecinājis sevi kā treneri, kurš, strādājot ilgi vienā vietā, ar laiku neizbēgami plūc laurus.

Pelegrīni ir ļoti interesants treneris, kurš mīl skaistu spēli, taču neaizmirst par pragmatismu – ja pretinieks ir individuāli meistarīgāks, tad viņa vadītās komandas spēlē no aizsardzības. „Real” laikos viņam tika pārmests, ka spēļu laikā viņš laukuma malā nav gana aktīvs. Pelegrīni uzskata, ka treneru nozīme spēļu vadīšanā ir pārspīlēta. Viņam reizēm tiek pārmesta nepienācīga pretinieku izpēte un golfa un tenisa spēlēšana brīžos, kad vajadzētu mazliet pastrādāt. Spāņu žurnālisti smej, ka pirmā lieta, ko Pelegrīni noskaidro savā jaunajā darba vietā, ir tuvākā golfa laukuma atrašanās vieta... Interesanti, ka savulaik „Villareal” rindās viņš mainīja prēmiju sadalas kārtību. Kādreiz visas prēmijas klubs sadalīja starp 24 spēlētājiem, bet Pelegrīni ieviesa prēmijas dalīšanu 25 daļās, pēdējo sadalot visiem kluba darbiniekiem, jo rezultātu veido visi.

Tiek prognozēts, ka „Manchester City” šovasar varētu palielināties spāniski runājošo spēlētāju diaspora. Neskaidra ir angļu futbolistu Leskota un Berija nākotne klubā. „Manchester City” vēlas apmierināt savu izsalkumu pēc panākumiem, tāpēc vasarā kārtīgi patrokšņos. Ļoti iespējams, tā vasaras beigās jau būs pavisam cita komanda.

Mouriņju veidos čempionu dinastiju?

Žuzē Mouriņju atgriezīsies Anglijā, noslēdzot līgumu uz četrām sezonām ar Londonas „Chelsea” – klubu, kuru savulaik izveidoja par spēcīgāko Anglijā. Nu viņš ir atgriezies, lai strādātu. Un darītu to pēc iespējas ilgāk. Savā pirmajā sezonā pie kluba stūres viņš atnesa Londonas klubam pirmo Anglijas čempionu titulu 50 gadu laikā. Angļu futbola apskatnieks, bijušais izlases aizsargs Martins Keons uzskata, ka Mouriņju ir atgriezies, lai paveiktu to pašu, ko Fērgusons izdarīja ar „Manchester United” – izveidot čempionu dinastiju. 50 gadu vecajam portugālim ir visas iespējas to izdarīt. Finansiālās iespējas, zināšanas, pieredze un harisma – ko vēl vairāk „Chelsea”, kas piedzīvo nelielu kritumu, var vēlēties?

Jau stājoties amatā, bija skaidrs, ka Rafaels Benitess Londonas klubā ir ielāps, kuru vietējā publika sevišķi nemīl. Tagad mēļo, ka Benitess varētu pārcelties uz „Napoli”, kas meklē jaunu galveno treneri, un līdzi sev ņemt savu protežē Fernando Toresu. Paredzams, ka arī „Chelsea” šovasar kārtīgi iepirksies, lai nākamsezon atkal iesaistītos cīņā par visaugstākajiem mērķiem. Britu presē ir lasāmas baumas pat par Krištianu Ronaldu pāreju uz „Chelsea”, taču tām ir diezgan neliels ticamības segums. 100 miljoni britu mārciņu – tāda ir summa, ko Romāns Abromovičs esot atvēlējis vasaras pirkumiem. Un vēlmju sarakstā ir atrodami tādi spēlētāji kā Kavani, Rūnijs, Falkao, Isko, Feleinī, Hulks, Mangala, Širle un gan jau vēl kāds slavens spēlētājs. Ja kaut puse no uzskaitītajiem klubam patiešām pievienosies, tas būs ļoti daudz. Katrā ziņā gaidāmā sezona Anglijas premjerlīgā solās būt ļoti, ļoti interesanta.

Kurš trenēs „Real”?

Trīs sezonas Madrides „Real” esot pielīdzināmas 10 sezonām jebkurā citā klubā – šāda tēze publiskajā telpā izskanēja pēc Mouriņju laika beigām Madridē. Lai cik grūti arī strādāt ar spāņu karalisko klubu arī nebūtu, kādam tas būs jādara. Taču treneru, kas šādam izaicinājumam būtu gatavi, nav steriem. Šobrīd kā reālākais kandidāts tiek minēts Karlo Ančeloti, PSG galvenais treneris. Itālim vēl ir līgums ar franču klubu arī uz nākamo sezonu, un tas šobrīd ir galvenais šķērslis. Franču kluba prezidents jau ir paguvis paziņot, ka Ančeloti nekur nedosies, kaut gan pats treneris pēc šādas iespējas ir vaicājis.

PSG ir piedāvājuši piestiķēt vēl vienu sezonu līgumam klāt. Savukārt kluba sporta direktors Leonardu ir plašsaziņas līdzekļiem norādījis, ka viņi citu treneru kandidatūras nemaz neapsverot, kaut gan tiek baumots, ka Ančeloti vietā varētu nākt viņa ne mazāk slavenais tautietis Fābio Kapello. Ja pieņemam, ka Ančeloti paliks Parīzē, tad rodas jautājums – kurš tad trenēs Madrides „Real”? Variantu nav sevišķi daudz, medijos atkal izskan Benitesa vārds, arī Jupa Heinkesa, starp citu. Tieši Heinkess bukmeikeru prognozēs ieņem otro vietu aiz Ančeloti un savulaik ar „Real” jau ir veiksmīgi strādājis, 1998. gadā palīdzot izcīnīt uzvaru Čempionu līgā, kas klubam bija pirmā 32 gadu laikā. Tiesa gan, Heinkess, kuram drīzumā paliks 68 gadi, nesen izteicās, ka ir par vecu darbam ārzemēs.

Kas vēl? Jau pērn izskanēja spekulācijas ap Andrē Villašu – Boašu kā Mouriņju pēcteci. Portugālis šobrīd trenē Totenhemas „Hotspur”. Jirgens Klops? Arī versija, taču ne sevišķi ticama un bieži izskanējusi, kaut arī bukmeikuru prognozēs uzpeld. Izskanēja arī Valtera Macari, „Napoli” trenera, kurš savu amatu atstāj, vārds, taču tagad ir zināms, ka Macari trenēs „Inter”. Tad vēl tiek minēti šādi uzvārdi: Laudrups un Mančīni. Laudrupam ir laba reputācija un panākumi darbā ar premjerlīgas vienību „Swansea”, savukārt Mančīni uzvārds sīkākus paskaidrojumus neprasa. Lai nu kā, bez trenera slavenais klubs nepaliks. Ko tad kritizēs spāņu laikraksts „Marca”?

Kādas pārmaiņas nesīs Gvardiola?

Jau labu laiku ir zināms, ka nākamsezon šobrīd ļoti vareno Minhenes „Bayern” trenēs bijušais „Barcelona” galvenais treneris Pepe Gvardiola. 26. jūnijs būs viņa pirmā darba diena. Zobgaļi ironizē, ka Čempionu līgas finālā Gvardiolam vajadzēja cerēt, ka „Bayern” neuzvarēs un ar līdzīgām emocijām skatīties arī Vācijas kausa finālu, jo citādi, uzvarot abus šosezon gaidāmos finālus, Jups Heinkess savam pēctecim neatstās nekādu vietu progresam. Ļoti iespējams, tā arī notiks, kas nozīmēs, ka nasta, kas gulsies uz Gvardiolas pleciem komandu pārņemot, būs vēl smagāka, lai gan jau tā nebūs nekāda mazā.

Vislielākā intriga ir: kādas pārmaiņas sagaida bavāriešu klubu, ierodoties Gvardiolam? Šajā gadījumā nekā nedarīšana nebūtu nekas ārkārtējs un nosodāms. Tādā gadījumā piemērots būtu Pelegrīni, kurš varētu mierīgi spēlēt golfu un ierasties uz spēlēm, kur, kā viņš pats saka, jau arī neko diži nevar palīdzēt...Grūti iedomāties, ka enerģiskais Gvardiola neko kardināli nemainīs. Galu galā sastāvā noteikti būs nelielas izmaiņas, tātad – būs pie kā pieķerties, komandas spēli pārkārtojot. Gece ir viens papildinājums, baumots tiek arī par Levandovski. Mēļo, ka Gvardiola vēlas savas jaunās komandas rindās redzēt arī „Arsenal” zvaigzni 21 gadus veco Džeku Vilšīru, kas it kā esot viņa vasaras prioritāte.

Ir izskanējušas runas arī par, piemēram, Fabregasa un citu slaveno spēlētāju došanos uz Minheni, taču sevišķi pārsālīt kluba tā jau teicamo sastāvu arī nevajadzētu. Šobrīd „Bayern” ir dominējošs spēks pasaules futbolā, tāds savulaik bija arī „Barcelona” Gvardiolas vadībā, taču komandu piekoptais spēles stils ir stipri atšķirīgs, un „Bayern” pusfinālā jau noslaucīja kājas uz Gvardiolas atstātā mantojuma. Spāņu treneru pirmie soļi Minhenē arī ir milzu intriga šovasar. Ap rudens pusi jau varēsim meklēt atbildes jautājumiem, uz kuriem šobrīd ir grūti atbildēt. Piemēram: vai vācu mašīnu var stūrēt kataloņu treneris; vai „Bayern” saglabās savu identitāti, vai arī lēnām sāks izskatīties pēc „Barcelona”; vai vasaras pirkumi būs komandu pastiprinājuši, vai tieši otrādi – izraisījuši īssavienojumu?