Valsis ar Šupleru

Nedēļu pēc sezonas beigām, Rīgas komandas akcionāri apstiprināja savu vēlmi, redzēt Jūlisu Šupleru kā kluba galveno treneri arī nākamgad. Priekšlikums formāls, bet – tam bija jāizskan. Nekādu saistību, solījumu vai mīlestības apliecinājumu. Ar pirmo soli Dinamo sāka tradicionālo pavasara atklātni – sak, mēs viņam piedāvājam! Tas, ka uz galda nav likts nekas vairāk kā bija pērn, nojauš un saprot arī Šuplers. Jo pārlieku salti viņš uztvēra šīs ziņas. Vēl vairāk – krievu kolēģim Igoram Jeronko slovāku hokeja metrs atļaujas pateikt teikumu, kas liecina jau par citu spēli. „Es nejūtu komandas vadības atbalstu... Mums vēl, protams, būs sarunas, taču kā es saprotu – viņi vēlas pārmaiņas...” Interesanti, ka neviens no Rīgas Dinamo atbildīgajiem šādi sadarbību ar Šupleru nav nedz komentējis, nedz iezīmējis. Ko viena puse jūt, ko otra nesaka?
Jau pagājušajā pavasarī Šupleram sarunas par savu jauno līgumu bija kā sēdēšana uz sabraukta ezīša. Viņš bija nikns, neapmierināts, prasīja vairāk, saņēma...mazliet. Kompromiss faktiski tika panākts no spēka pozīcijām, ko nodemonstrēja klubs, un - ne jau tāpat vien slovāks savu jauno līgumu atzīmēja ar drūmu rūcienu zem deguna – ehhh, esmu vismazāk atalgotais treneris šajā līgā... Pērn Šuplers faktiski iekrita pats savos slazdos, jo bija pārlieku kūtrs sarunu procesā, cerēja uz bezkaislīgiem mīlestības apliecinājumiem, baltiem zirgiem un tamlīdzīgi, bet pretī saņēma mājienu, ka bez Rīgas viņam nemaz lielu variantu šajā līgā nav. Tobrīd nebija ar’, lai gan teorētiski hokeja sabiedrībai taču vajadzēja novērtēt trenera devumu un attiecīgi, izrādīt par viņu interesi. Šuplers labi saprata, ka pats visu ir salaidis tintē, jo taktika un plāns ir vajadzīgs ne tikai hokeja spēlē, bet arī sarunās par darbu. Pagājušajā gadā viņa tāds nebija.

Šogad viss ir savādāk. Sportiskajā ziņā viņa komanda ir atkārtojusi pērno panākumu, turklāt, pirmajā kārtā tika apspēlēts treneris, kurš bija, ja ne lielākais Šuplera izaicinātājs, tad vismaz lielākais aprunātājs noteikti. Ja pērn Znaroks vienkārši augstprātīgi paņirgājās par slovāka hokeja izpratni, tādejādi, arī mazinot vai piezemējot Jūļa cenu tirgū, tad šogad lomas ir mainījušās. Pēc sērijas pār Maskavas Dinamo, rīdzinieku treneris sniedza interviju slovāku presē, kas izraisīja diezgan lielus viļņus daudzās frontēs. Likās, ka Šuplers ir nejauši izrunājies, vai viņam paspruka, taču – maldi. Nekāds pārpratums tas nebija. Treneris vienkārši rūpējās par savu publisko tēlu, kas viņam tik ļoti pietrūka pērn. Nekā nosodāma. It kā nevērīgi, bet tomēr pragmatiski un gudri tika apspēlēta viņa un Lipmana tikšanās, kur uzpeldēja Latvijas izlases jautājums, taču par radušos rezonansi Jūlis pie sevis varēja sirsnīgi pasmieties. Viņš nebija tik liels muļķis, lai nesaprastu, ka ne ar Znaroku, ne virs, ne zem viņa – vienā komandā viņš nekad nebūtu. Tomēr – iemestais akmens dīķa vidū apļus uztaisīja un neko vairāk viņam nevajadzēja. Vai atceraties, ka pirms piektās spēles sērijā pret Lokomotiv, publiskajā telpā parādījās ziņa, ka Rīgas Dinamo vadība grasās piedāvāt Šupleram jaunu līgumu? Rīgā kluba akcionāri viens ar otru saskatīdamies, netika gudri – kurš no viņiem to teicis. Taču – tā kā ziņas nāca no kāda Krievijas portāla un tā kā parasti tādās reizēs bija anonīms, komandas vadībai atlika vien noplātīt rokas. Viņi zināja, ka pēc sezonas tāpat būtu publiskojuši formālo piedāvājumu, taču – kam to bija ievajadzējies darīt ātrāk? Tikai viena pareiza atbilde...

Jau pieminētajā intervijā saviem slovāku žurnālistiem, Šuplers atzina, ka izslēgšanas spēļu laikā nesniedzot intervijas, jo tad tas parasti atnesot neveiksmi laukumā. Taču intervija tomēr notika... Tagad pēc sezonas Sovetskij Sport korespondentam viņš saka, ka nevēlas nosaukt klubus, kas par viņu izrādījuši interesi, jo tas esot pretrunā ar etiķeti un nozīmētu komercnoslēpuma izpaušanu. Citēju: „Tas nav mans stils...”. Tiesa, jau nākamajā dienā, atbildot uz jautājumu, vai Spartak un CSKA viņam izteikuši piedāvājumu, treneris jau citiem krievu žurnālistiem atbild: „Ne tikai šie klubi...” Tagad etiķete jau nolikta malā... Zīmīgi, ka ziņas par abu nosaukto Krievijas klubu interesi publiskoja mistisks portāls, kas, protams, atļāvās ar savu autorību palikt anonīms un, tik pat saprotama bija šo diskrēto cilvēku sapakotās informācijas būtība – iesaistītajiem klubiem neviens neko nebija vaicājis... Priekš kam? Galvenais, ka šo ziņu notiražēja pēc tam desmitiem citu vietņu, ar nopietno atsauci – kā raksta Krievijas prese... Tiem, kas vēl nav sapratuši, kā tiek veidota sabiedriskā doma, iesaku par šīm lietām aizdomāties. Paturiet prātā, ka čehu/slovāku speciālistu īpatsvars Krievijas hokejā dominē un viņi spēj paraustīt diedziņus ne tikai plika hokeja sakarā. Ja pastudē krievu portālu saturu, tad nav grūti saskatīt, cik rotaļīgi tur savu vietu nosaka treneris Ržiha. Daži krievu kolēģi viņam burtiski mutē skatās... Tā nav sazvērestības teorija – tā ir normāla prakse. Arī šo rindu autoram ir lūgts dažos gadījumos paklusēt, bet citos, gluži pretēji – viņam pamet kaulu, lai tauta paasina zobus. Tas ir aģentu darbs, kas kalpo saviem klientiem ar vienu mērķi – parakstīt līgumu. Vai atgādināt, cik reizes, nu jau mums zināmais Pavols Demitra, pirms nonāca Atlant paspārnē, bija pagājušajā vasarā pierakstīts Rīgas Dinamo sastāvam? Arī „kā raksta Krievijas mediji”... Domājiet, ka ar treneriem ir citādi? Kā lai viņi sarunājas par saviem darba līgumiem, kā lai izspiež no klubu īpašniekiem prasīto? Pērn ar Šupleru tā bija un viņš to labi atceras...

Teorētiski, abi minētie klubi patiešām var izrādīt interesi par Šuplera pakalpojumiem. Kāpēc nē? Slovāka vadībā taču Rīgas Dinamo spēlē labi. Vai tāds treneris nebūtu pelnījis uzmanību? Tomēr šo informāciju jums neviens nedz apstiprinās, nedz noliegs. Izņemot gadījumus, ja starp klubiem ir draudzīgas attiecības un, piemēram, Sējējs jau ir piezvanījis savam draugam menedžerim uz Spartak un pavaicājis – klau, vai tas ir nopietni? Protams, nav teikts, ka tirgū, kur visu pērk un pārdod par skaidru naudu, jums viena puse pēkšņi no sirds izkratīs savus plānus – tur jau arī pretī sēž barakudas, bruņojušās ar dakšiņām un nazīšiem. Tomēr, šāda domu apmaiņa pastāv, lai būtu vieglāk saprast – ko viena puse perina vai rok? Laikam jau tāpēc, paredzot, ka Rīgas pusei nav nekādas problēma izčekot abu Maskavas klubu nostāju Šuplera sakarā, slovāks tomēr tagad vēl saka daudznozīmīgo – sak, ne jau viņi vien ir interesējušies... Ziņa par Šuplera lielo pieprasījumu tirgū ir labs instruments kā panākt savu, ja runājam no trenera pozīcijām. Tajā pašā laikā jāatceras, ka Rīga noteikti savu „vissliktāk atalgoto līgas treneri”, pēkšņi negrasās padarīt „par vienu no vislabāk atalgotajiem”... Juris Savickis pat bez mājieniem ir teicis – trenerim esam piedāvājuši palikt komandā, ar tādiem pašiem noteikumiem. Ja Šupleram ir kur skriet, viņš uz tādiem pašiem noteikumiem neparakstīsies. Ja nav – tad sekos preses paziņojums, ka abas puses ir vienojušās, kas tomēr nozīmēs – Jūlis ir padevies.

Šuplers savu kampaņu par līgumu spēlē labi – tā tam ir jābūt! Citi, kas arī cīnās par darba līgumu, no šī varētu pamācīties. Tautai patīk, turklāt – ir nostrādājusi ēsma no sērijas „kā raksta Krievijas mediji”. Kad apskatās - nav ne mediju, ne rakstītāju, bet – kuru tas interesē? Lielās ziņas izpeld no ļoti anonīmām un nenopietnām vidēm, bet nopietnie, kad sāk šo fonu šķetināt, saņem tādas atbildes, ka ne no brīnieties. Zemapziņā Šuplers vēl meklē tādus kā atkāpšanās ceļus, tādu kā aizsardzību. Ko vērts ir šis viņa teikums sports.ru žurnālistam: „Man daudz reižu ir prasījuši, kas pietrūkst Dinamo, lai kļūtu par čempioniem. Atbildēšu kā cilvēks, kā treneris; varbūt vajag pārmaiņas...” Un tad seko tālāk grūtsirdīgā nopūta par kluba vadību, kas viņam tomēr neuzticas. Kluba eksistenciālisma jautājums nekad nav bijis saistīts ar čempionu godiem, tā kā šajā sakarā Jūlis smagi pārspīlē, taču – ne jau Rīgai ir domāts šis teikums. Treneris ļoti normāli sarunājās ar potenciālajiem darba devējiem, vai – mēģina viņus ieinteresēt. Ja izdosies – visu cieņu! Ja nē – trenēs Rīgu. Ja Šupleram patiešām ir varianti citos KHL klubos, tos viņam noteikti vajadzētu izmantot. Sevi jāpārdod brīdī, kad esi pieprasīts. Rīga nemaksās – par to nav šaubu! Jo pārāk labi zina gan trenera vājumus, gan spēku. Šupleram jāpieņem lēmums, kas viņa šos trīs gadu iekarojumus pie Dinamo stūres, ļauj konvertēt reāli taustāmā labumā - naudā. Galvenais, ka viņš pats to grib. Atklāts paliek jautājums – kuri metīsies ar līdzīgu gribēšanu viņam pretī?