Latvijas hokejistu TOP 30. Pēc Vankūveras un MVD

Parasti cietēji ir aizsargi. Jo visi labi redz, cik skaisti vārtus guvis Dārziņš un cik varens vārtos Masaļskis, bet pamanīt Pujaca vai Reķa kvalitāti ir grūtāk. Un tāpēc nemaz nebrīnos, ka interneta atsauksmēs dažs pirms Vankūveras Reķi gribēja atstāt mājās...

Skaidrs, ka Vankūvera un Gagarina kauss ir divi dažādi lielumi, turklāt dažiem, kas bijuši varoņi KHL, Kanādā galīgi negāja, un otrādi. Šosezon klātienē neesmu redzējis Kuldas, Ivanāna, Tribuncova, Māra Jasa, Macijevska spēli. Tāpēc spriedumi par viņiem pastarpināti.

Šāds, manuprāt, ir šī brīža Latvijas TOP30. Aiz spēlētāja uzvārda + un - rāda viņa kāpumu rangā vai kritumu. Nākamais rangs droši vien pēc Manheimas. Maija beigās.

1. Kārlis Skrastiņš (0).
Ja šajā laika posmā kāds būtu nospēlējis super, Dalasas zvaigzne varēja arī pazaudēt pirmo vietu. Spēle ar Slovākiju parādīja, ka par ''Dzelzs latvieti'' sauktajam Skrastiņam arī ir kauli un miesa, kas šad tad mēdz nogurt.

2. Edgars Masaļskis (+2).
Edža bija Znaroka drošā pils Vankūverā un Šuplera glābiņš ceļā pie Gagarina. Par spēlēšanu uz špricēm pret MVD pelnījis ja ne lielu goda rakstu, tad vismaz mazu prēmiju no ''Dinamo'' akcionāriem. Trešajā spēlē pret SKA pazaudējot Edžu, redzējām, cik liela loma viņam šīs sezonas ''Dinamo'' panākumos un neveiksmēs.

3. Herberts Vasiļjevs (+3).
Vankūverā spēlēja daudz un bija viens no izlases līderiem. Iemeta savu ripu Krievijai, ideāli strādāja mazākumā un ļoti redzīgi piespēlēja Sočam. Pluspunkti arī par to, ka uz izlases sniegumu pirmajās trijās spēlēs skatījās reāli un nevis mala, ka mēs cīnījāmies, mums neveicās utt.

4. Sandis Ozoliņš (-2).
Mēģināju vizuāli iedomāties Ozo Vankūverā starp NHL monstriem, kāds pirms pāris gadiem bija viņš pats. Grūti tur Sandim būtu. Jā, elkonis sāp un par cīņā saukšanu plusi, bet sezonas beigas pret MVD nebija tik spožas, kā gribētos.

5. Georgijs Pujacs (+14).
Beidzot arī Latvijas izlasē ieraudzīju to Žoru, kas tā patīk Krievijas klubu treneriem. Ja izlasē vienīgais ar pozitīvu lietderību (+1), tad komentāri lieki. Laba pozīcijas izvēle. Ja būtu arī ātrākas kājas, kazi, spēlētu nevis ''Sibirj'', bet ''Bruins''.

6. Ģirts Ankipāns (+14).
Divas ripas Vankūverā, viena Ešam starp kājsargiem. Citi tās var saukt par cūcenēm, Ģirts sauc par darba ripām. Viens no retajiem mūsu spēlētājiem, kurš visātrāk pielāgojās NHL laukumiem.

7. Arvīds Reķis (0).
Stabila Latvijas izlases vērtība. Pirmajā mačā pret Čehiju izskatījās, ka netiek līdzi viņu uzbrucējiem (četri noraidījumi), bet varbūt tas tāpēc, ka Vācijā atļauj mazliet netīrāku spēli, nekā tas bija Vankūverā. Kopā ar Pujacu stabilākais aizsargu pāris.

8. Lauris Dārziņš (+6).
Lauris guvis tik daudz skaistu un vērtīgu vārtu! Un prot to darīt arī vairākumā no vārtpriekšas. Slaloms Dārziņa izpildījumā uz ledus dažbrīd tuvojas tam, ko spējuši mūsu lielie meistari. Vankūverā ļoti aktīvi uzbruka slovāku un čehu vārtiem, taču kopā metot deviņas reizes, ripu vārtos tomēr nedabūja.

9. Oskars Bārtulis (+1).
Vankūverā apliecināja savu NHL klasi. Nu ir arī pirmā ripa NHL. NHL laukumos spēlē droši un pārliecinoši. Ja nebūtu laukumā, kad čehi iemeta trešo ripu... Tuvāko pāris gadu laikā jākļūst arī par izlases vadošo aizsargu.

10. Miķelis Rēdlihs (-1).
Ar skaistu tālmetienu ielika pamatus pirmajai uzvarai pār SKA. Iemeta ļoti svarīgu ripu čehiem, bet var nospēlēt arī nepārdomāti - piespēle cauri savai vārtpriekšai mačā ar Krieviju, noraidījums savā zonā pret Slovākiju, četras soda minūtes 4:5 pagarinājuma sākumā pret MVD. Varbūt brīžam traucē pārlieku lielā emocionalitāte, bet ceļu laukumā Miķelis negriež nevienam.

11. Jānis Sprukts (0).
Mazākuma spēles ģēnijs. Ļoti labi spēlē uz ripu un, ja ar korpusu nostūmis savu sedzēju, tad pretuzbrukums izdosies. Kā realizēt izgājienus viens pret vienu gan jāiet studēt pie Helmuta Baldera.

12. Mārtiņš Cipulis (+5).
Iemeta ļoti svarīgu ripu MVD 1:4 spēlē, atvēra čehu vārtus Vankūverā, iemeta divas ripas vāciešiem Frankfurtē. Šķiet, šogad izlasē jūtas labāk nekā klubā.

13. Oļegs Sorokins (0).
Hokeja laukumā joprojām divdabis. Var vairākumā uzlikt ripu Hosam pa metienam, bet var arī aizsūtīt pretinieku pretuzbrukumā viens pret vienu. Play-off ''Dinamo'' vērtīgākais aizsargs. Žēl, ka neredzējām Vankūverā.

14. Aleksandrs Ņiživijs (-11).
Tāpat kā ''Dinamo'' arī Ņiživijs vienu vakaru ir karalis, otru - viņa sulainis. Vankūverā Sašam no mūsu uzbrucējiem bija otrais spēles laiks, jā, viņš vairāk ir piespēlētājs nekā metējs, bet... Play-off kopā ar Hosu un Petrovicki nebija tik varens, kā pienāktos pirmās maiņas uzbrucējam. Statistiķi teic, ka skaitļi nemelojot: pērn KHL lietderības koeficients -8, šogad - 9, play-off - sliktākais komandā -5.

15. Rodrigo Laviņš (-10).
Manu acu priekšā ir divi Laviņi: tas no Vankūveras, kurš it kā esot pildījis treneru spēles plānu, nopelnot mīnus 6 un tas Rodrigo, kurš KHL čempionātā nopelnījis +14. Viens no viņiem man Kanādā naktīs neļāva mierīgi gulēt.

16. Guntis Galviņš (-8).
Tas pats, kas Laviņam. Vai Vankūvera bija neveiksme, ja KHL +12? Bet reids savu vārtu tuvumā pret Krieviju tomēr bija katastrofa.

17. Mārtiņš Karsums (-5).
Nu jau Mārtiņš ir gana daudz vilcis mugurā ''Dinamo'' formu, lai parādītu, ka NHL viņam bijis tuvāk nekā KHL. Kaut kas tomēr pietrūkst arī Eiropā - ātrums, agresivitāte, spēks? Bet varbūt jāsaved kārtībā domas un tad ripa klausīs un fani nebeigs jūsmot par hokeja Mežoni.

18. Kristaps Sotnieks (+5).
Vankūverā lielais pozitīvais atklājums. Aizsardzībā spēlēja droši un pārliecinoši. Nu bet ripa Vokuona vārtos bija ļoti skaista. Kā Ovečkinam. Viens no tiem, kurš pie Znaroka spēlē labāk nekā pie Šuplera.

19. Kaspars Daugaviņš (-3).
Vankūverā brīžiem bija kaut kas no tā Daugaviņa, ko redzēju Rīgā '06 un Maskavā '07. Spēks kaulos ir, ir arī varēšana, kļuvis pieaugušāks un nu jau arī ar vienu spēli NHL. Būs labi.

20. Jēkabs Rēdlihs (+4).
Play-off pret MVD aizvadīja stabilāk nekā vecākais brālis. To pamanīja arī izlases otrais treneris Harijs Vītoliņš: ''Zini, Jēkabs Rēdlihs nospēlēja ļoti solīdi – ar pārliecību. Labi darbojās laukuma stūros, fiziski pret viņu bija grūti spēlēt.''

21. Krišjānis Rēdlihs (-6).
Un kurš Krišjānis ir īstais? Tas, kurš pieslēdzas uzbrukumam un var iemest ripu vārtos, vai tas, kurš pret MVD divas reizes pretspēlētāju pie saviem vārtiem sagaida ar muguru?

22. Raitis Ivanāns (-4).
Spēles laiks Raitim Losandželosā šogad strauji rūk un nu jau retums nav mači, kad ''Kings'' iztiek bez latviešu policista.

23. Artūrs Kulda (+2).
Neesmu redzējis. Divas spēles NHL pirms pašas olimpiādes prasīt prasās pēc augstākas vietas, bet, ja Latvijā tik daudzu fanu slavētā aizsarga vietā Atlanta izvēlas viņa pārinieku Čeliosu. Kuldas AHL klubs jau ticis play-off, kaut Latvijā daudziem gribētos viņu redzēt Rīgā un samērot ar Pujacu, Reķi, Sotnieku...

24. Gints Meija (+2).
Žēl, ka vienam no interesantākajiem mūsu jaunā viļņa uzbrucējiem tik maz uzticas gan klubā, gan izlasē. ''Dinamo'' jau nu noteikti nav pelnījis spēlēt tik maz.

25. Sergejs Naumovs.
Iepriekšējā topā vecmeistaru neiekļāvu, jo 36,6 min pret ''Sokil'' šķita par maz. Labi nospēlēja pārbaudes maču Frankfurtē, nopelnot otrā vārtsarga vietu olimpiskajā aptverē.

26. Roberts Bukarts (+1).
Nu ļoti labs gola ņuhs! Var iemest jebkuram un jebkurā spēlē. Arī MVD.

27. Roberts Jekimovs (-6).
Neesmu redzējis kopš decembra vidus, bet 1. vieta ir pirmā arī Somijas otrajā līga (D2).

28. Armands Bērziņš (+2).
Ir brīži, kad uzplaiksnī kaut kas no vecā Bērziņa. Tā bija arī pēdējā mačā Kanādā. Bet ledus ir jāgrauž arī tad, kad mugurā ''Dinamo/Juniora'' forma.

29. Aleksejs Širokovs (-7).
Kaut kā Vankūverā tomēr nepārliecināja.

30. Aleksandrs Jerofejevs (-1).
Augot jaunajiem aizsargiem var pazaudēt vietu gan izlasē, gan TOP 30.