Veči, Naģeņka jāņem šogad!

„Pavasarīgs hokejs” (kā pirmajās Latvijas izlases pārbaudes spēlēs ar tālākajiem rezervistiem) vai „rudenīgs hokejs” (kā pārbaudes spēlēs pirms KHL sezonas) – tādi apzīmējumi dzirdami par Cerības kausā demonstrēto sniegumu. Kamēr Ozoliņš, Pujacs, Kulda, Rēdlihs, Dārziņš, Sprukts, Vītoliņš un Znaroks dala Gagarina kausu, pārējiem Latvijas hokejistiem nākas aprast ar domu, ka sezonas svarīgākie mači KHL notiek bez viņiem. To apliecina arī krāsu sadalījums KHL mājas lapā – baltā krāsā kosmonautu kausa, bet pelēkā – (bez)cerības kausa izcīņa. Kaut gan... Mūsu „Dinamo” jau visa sezona pagājusi tādās (bez)cerības noskaņās – jāpierod nebūs. No šīs nots nolekt nost nebūs viegli (tas jau gaidāmās sezonas kontekstā).

Lai vai kā, kvalifikāciju atšķirībā no Gagarina kausa „Dinamo” ir pārvarējis un līdz pirmajai kārtai Cerības kausā ir ticis. Te gan laikam nebūtu loģiski, ja tiktu vinnēts „Donbass”, tomēr tad jau arī pirms uzvarētajām sērijām ar SKA un Maskavas „Dinamo” mūsējiem vajadzēja mest plintes krūmos. Šobrīd visiem spēlējošajiem ir šī iespēja – spēlēt, bet, kurš to darīs nākamajā sezonā, zina labi ja dievs un svētais Juris. Protams, nevienam negribas savus kauliņus lauzt „nevienam nevajadzīgos mačos” pirms Latvijas izlases pavasara. Protams, arī izredzes izcīnīt kausu nav lielas, taču kā tur bija par to kareivi, kurš negrib izaugt par ģenerāli? Ja neviens no šī „Dinamo” sastāva (tam gan negribas ticēt) nevēlas kļūt par ģenerāli, lasi – atvest uz Savicka biroju Naģeņku, tad kam mums tādi karavīri vajadzīgi?! Katrā vienībā jābūt arī pa kādam seržantam un leitnantam, kādam pulkvedim, lai tas nebūtu tikai aunu bars, par ģenerāļiem nemaz nerunājot. Varbūt nākamajai sezonai tad lasām citus? Tādus, kuriem ir pa spēkam izaugsme gan dienesta pakāpē, gan pārdošanas vērtībā.

Visbeidzot, veči, jūs varat ieiet vēsturē! Ja KHL bosi var aizrunāties par Klusā okeāna divīziju ar Ķīnu, Koreju un Japānu, kāpēc lai viņiem, redzot mazaizpildītās tribīnes cerības vārdā nosauktā zaudētāju kausa izcīņā, neienāktu prātā doma, ka šis kauss ir bezjēdzīgs (varbūt tāda jau tur ir?)? Tādā gadījumā šā gada kausa izcīņa var būt vienīgā, un kauss uz mūžīgiem laikiem var Rīgu apzīmogot kā pēdējās cerības pilsētu. Taču ņemiet vērā, veči, uzvarētājs var būt tikai viens. Pārējie tāpat paliks tikai zaudētāji... Rakstura pārbaudei un mugurkaula taisnošanai kauss ir pašā laikā – negribēsi vinnēt šodien Cerības kausā, kur garantija, ka gribēsi (varēsi, būsi iemācījies uzvarēt) Latvijas izlasē pavasarī vai nākamā gadā Gagarina kausā, ja tāda KHL vēl pastāvēs un „Dinamo” būs iekļuvusi izslēgšanas spēlēs?

Post scriptum. Krievu valodā cerības vārds ir arī sievietes vārds Naģežda. Tāpēc mutīgākie jau paspējuši kausu nokristīt par Naģeņku. Dēvēsim kausa izcīņu par cīņu par sievieti. Un kurš vīrietis gan negrib pierādīt, ka ir skaistas sievietes vērts, ka ir labākais no visiem (kaut arī atlikušajiem)? Tas nekas, ka skaistule ir no tālienes. Viņas smaids ir jānopelna, bet pirmā spēle ar „Donbasu” brīžiem vairāk liecināja par pikniku, nevis maksimālu koncentrēšanos, bārdu nedzīšanu, sevis un pretinieka nesaudzēšanu un citiem pleiofu atribūtiem. Ar šādu spēli līdzjutēju skaitu tribīnēs nepavairot. Bet varbūt mums Naģeņka nemaz nav vajadzīga? Tādā gadījumā kas mums vispār ir vajadzīgs?! Varbūt mums arī šī līga nav vajadzīga?