Nauda svešā makā

Cilvēks, kas man nodeva šos papīrus, nav saistīts ar hokeju. Tikai nejaušas sakritības rezultātā pie viņa bija nonākušas papīra drumslas, kas sākotnēji neko neatgādināja. Vien pēc brīža, sākot sadīrāto puzli likt kopā, viņš atklāja, ka tas ir melnraksts kādam līgumam, bet vēl pēc brīža saprata, ka tas ir vienošanās projekts starp kādu lielu hokeja klubu un kādu labu hokejistu. Saprotams, ka uz salīmētajām lappusēm var izlasīt abu pušu vārdus, taču tos mēs neatklāsim. Lai nerodas lieka ažiotāža, kas tāpat velsies apkārt ar treknu pēcgaršu. Tātad, mūsu rīcībā ir līguma projekts, kas nosaka abu pušu saistības – sākot no darba algas un beidzot ar likumā („Krievijas Federācijas likums par fizisko kultūru un sportu”) noteiktajām atvaļinājuma kompensācijām. Tā kā ļaudīm patīk skaitīt svešu naudu, uzskatīju, ka ir vērts dažas detaļas atklāt, lai izglītotu, informētu un pie reizes – izgaisinātu vienu otru mītu... Tātad – ko saņem latviešu hokejists, strādājot Krievijā?

Līgumu bija paredzēts slēgt uz trīs gadiem. Ikgadējās summas sadalījās sekojoši:
- pirmais gads 31 209 000 rubļu (visas summas minētas rubļos un tieši šajā valūtā pēc līguma projekta arī tiek izmaksāta hokejistam paredzētā alga), kas apmēram ir 546 000 latu pēc Latvijas bankas valūtas kursa;
- otrais gads 29 483 000 rubļu (516 000 latu);
- trešais gads 32 759 000 rubļu (573 000 latu).
Kā redzam, trešajā gadā vīram sola iedot visvairāk. Kas zīmīgi – visām summām jāņem nost arī Krievijas Federācijas noteiktais vienotais ienākuma nodoklis, kas ir 13 procentu. Tālāk seko prēmijas par individuālo sniegumu. Ja spēlētājs, ieskaitot play off turnīru, sezonā savāc 15 rezultativitātes punktus (vārti+piespēles), viņš saņem apmēram 2800 latu, ja savākti tiek 25 punkti – 8600 latu, ja 35 punktus – 17 200, ja 50 punktu un vairāk – 28 600... (Latos summas saucu tāpēc, lai vieglāk saprast mērogu.) Kā redzams, tā sauktais individuālais prēmiju apjoms nav nekāds dižais, ja pieņemam, ka Krievijā ar hokeju var labi uzvārīties. Bet tik pat labi var pieņemt, ka hokejists ir vēlējies vienkārši visu savu vērtību iestrādāt garantētajā algu čekā. Pie prēmijām, ko spēlētājs var vēl izcelt no sava līguma, jāmin vēl divas sadaļas. Proti, kā censonis izskatās uz komandas biedru fona? Ja, piemēram, pēc gūtajiem vārtiem un piespēlēm (summa), hokejists pēc sezonas ir komandā pirmais, tad viņam piemet klāt 14 300 latu, ja otrais – 11 400, ja trešais – 8600. Summas mazliet mainās arī citā atrunā par lietderības koeficentu: ja būs labākais komandā – 14 300, ja otrais – 8600, trešais – 5700. Zinot, par kuru kadru ir runa un salīdzinot viņa šīs sezonas veikumu, var atzīt – šī prēmiju daļa klubam ir drošībā. Tātad – nebūs jāizmaksā.

Ja spēlētājs neiztur konkurenci par vietu galvenajā komandā, viņu var nosūtīt uz zemāku līgu (fārmklubu), tiesa – saglabājot algas apjomu. Zīmīgi, ka pie šī līguma lieluma ir iestrādāta arī kompensācija par atvaļinājuma 28 dienām, kā paredz Krievijas darba likumdošana. Komanda, protams, apmaksā arī dzīvokli, ja hokejists to izvēlas īrēt un pilnībā apdrošina līgumu. Daudz vietas atvēlēts līguma laušanas nosacījumiem. Ja spēlētājs neierodas uz treniņnometnes pirmo dienu bez pamatota iemesla, līgums tiek anulēts. Ja pats hokejists vēlas lauzt šo līgumu, vēl nesasniedzis 29 gadu vecumu, tad viņš komandai atmaksā 2/3 no atlikušā līguma summas. Ja šī vēlme rodas pēc 29 gadu vecuma, tad šīs proporcijas jau ir mazākas – 1/3 no atlikušā līguma summas. Savukārt, ja komanda vēlas atbrīvoties no spēlētāja pakalpojumiem, tad ir sekojošas variācijas:
- ja hokejistu atbrīvo laika posmā no 1. maija līdz jaunās regulārās sezonas pirmajai dienai, tad komanda izmaksā 25 procentus no gaidāmās sezonas paredzētās algas un vēl 20 procentus no līgumā atlikušajām sezonām.
- ja hokejistu atbrīvo laika posmā no regulārās sezonas pirmās spēles līdz tās pašas sezonas 31. decembrim, tad komanda izmaksā 25 procentus no konkrētās sezonas atlikušās algas un vēl 20 procentus no līgumā atlikušajām sezonām.
- ja hokejistu atbrīvo laika posmā no 1. janvāra līdz play off sākumam, tad komanda izmaksā visu konkrētās sezonas algu, bet no atlikušā līguma lieluma par gaidāmajām sezonām (ja tādas ir), kompensē 20 procentus.
Kā redzam, šajā konkrētajā gadījumā hokejists nevar sajusties drošs par visu līgumu – trīs gadi uz papīra viņam patiešām negarantē arī summu, kas atrunāta par šīm sezonām. Ja gribēs, klubs izmetīs uz ielas ar salīdzinoši mazām sāpēm. Vienīgā iespēja – savainojums, kas gūts darba laikā (treniņos, spēlēs). Tad gan – komandai jāgarantē visa līgumā paredzētā alga, pat, ja spēlētājs ir jāatbrīvo no sastāva priekšlaicīgi.

Vienas KHL sezonas laikā konkrētais spēlētājs var nopelnīt apmēram vienu miljonu dolāru skaidrā (noņemot nodokli). Pielāgojot šo summu NHL tirgum, viņa brutto kontrakts būtu apmēram 2 miljonu dolāru liels. Jāatzīst, no latviešu hokejistiem tādu vai lielāku kāpostu Ziemeļamerikā savulaik pelnīja tikai Ozoliņš, Irbe un Skrastiņš. Turklāt, lomas, kādas bija uzticētas savās komandās minētajiem, nav pat salīdzināmas ar to pieticīgo pienesumu, ko savam klubam Krievijā tagad sniedz šis laimīgais latvietis... No tiem, kas strādājuši Rīgas „Dinamo” jaunāko laiku kreklā, šādu vai lielāku apjomu pelnīja tikai divi – Ozoliņš un Hosa.

Lūk, kādus papīrus dažreiz pienes klāt gluži sveši cilvēki...