Karš zem šaha galdiņa

Šodien abām komandā rīta treniņš bija tā sauktais brīvais apmeklējums. Maskavieši nolēma savus nenokautos, nenodzītos un tālākos rezervistus izvest uz ledus deviņos no rīta. Bars solīds – var teikt, ka Znaroks vadā līdzi vēl vismaz pusi komandas. Pats galvenais treneris uz šo rīta rosmi nebija. Kad satieku Oļegu pēc stundas, pa ledu skraida jau Rīgas puikas:
- Kas notiek ar tavu komandu? – daudznozīmīgi pavaicāju.
- Ta’ nekas nenotiek – viss ir kartībā. Būtu realizējuši savas izdevības, sērija būtu jau praktiski izšķirta...
- Bet nemācējāt...
- Tur neko padarīt tagad nevar. Viss būs kārtībā, redzu, ka pretinieks fiziski nosēžas. Mēs, savukārt, tādā režīmā varam skriet vēl ilgi. Nesaku, ka mums pēkšņi vairāk spēka būs, taču tempu saglabāsim...
Oļegs ir kopā ar Ļoņu Beresņevu – acīmredzot, pārspriež arī kaut ko izlases sakarā. Pieļauju, ka apmainās arī ar domām, par abu Dinamo divkauju. Znaroks ir vienkāršs kā prievīte – sev raksturīgi draudzīgs, tajā pašā laikā – ieturēts, nopietns, pirms gada bravūras bija vairāk. Treneris atklāj, ka piektajā spēlē Maskavā ārā nāks arī Šatans, kas kopā ar komandu ir arī šajā izbraukumā, trenējas, taču – vēl pietaupa savu sadziedēto roku. Tāda atklātība Oļegam nav raksturīga – tiec nu gudrs, vai tas tāpēc, ka nervozē, vai – gluži vienkārši savu pārliecību viņš mēģina pielipināt savas komandas izplūdušajai aurai.

Rīgas Dinamo rīta ledu noslogo ar sešiem laukuma spēlētājiem (Laviņš, Andersons, Karamnovs, Štāls, Bukarts, Džeriņš) un diviem vārtsargiem. Malā ziemas mētelī stāv Telkvists:
- Vai krāj spēkus vakaram? – pavaicāju zviedram.
- Nē, šovakar sāks Kriss (Holts).
- Vai pašam kādas problēmas?
- Komentāru nebūs...
Mikaels neatcērt – vien nosaka... Man jau pašam liekas, ka komandai ir viens galvenais vārtsargs, kas var izvilkt ne tikai spēli, bet arī sēriju. Telkvists tāds šobrīd ir! Tiesa, Rīgas komandas treneri savu iespēju klāstu redz plašākā izkārtojumā – ja viņu rīcībā ir divi labi šīs pozīcijas spēlētāji, tad spēki jāsadala. Zināmā mērā – loterija. Iespējams, ka viņiem paveiksies ar šo mīklu, vien nespēju iztēloties, kā emocionālais Holts sevi savāks pret maskaviešu agresiju. Telkvists tomēr ar savu mieru izstaroja pārliecību, kas pārnesās arī uz spēli aizsardzībā kopumā. Holtam pagaidām ir bijusi viena nelaimīga pieslēgšanās noskaņu strāvojumiem otrajā mačā un – tas viss. Maskavas spēlētāji taču arī savā priekšā kārto iepriekšējo dienu ainas – ar Holtu vārtos tās viņiem var atsaukt atmiņā patīkamo... Redzēs, intriga šajā ziņā būs. Kas zin’ – Holts izrādīsies labākā atbilde pēc vakardienas paģirām.
Satieku treneri Šupleru, viņš treniņu uzmana vien formāli – darbīgs, sarokojamies... No ģērbtuves iznāk fiziskās sagatavotības treneris Vilnis Klucis. Izstāstu viņam Znaroka vīziju par Rīgas fizisko gatavību. Mūsu treneris pasmaida:
- Mēs fiziski esam gatavi viņu spiedienam, neredzu nekādu problēmu. Treniņi šajā laikā ir īsāki, bet intensīvāki. Lai Oļegs apskatās vakardienas maču – kurš tur bija trešajā trešdaļā nosēdies? Karsums tā aiznesās pāri visām zonām, ka maskavieši viņam knapi tika līdzi...
Vilnis pagražojas, ka viņš labprāt gribētu šo treniņu savādāku. Ne tā, ka uz ledus būtu viss vakardienas pamatsastāvs – nē, vienkārši būtu labi, ja hokejisti savu ikdienas ritmu saglabātu kā kaujas apstākļos. Tagad viņiem esot ļauts izgulēties, kas fiziskās sagatavotības treneraprāt, nav īsti labi:
- Mājas apstākļos organisms atpūšas, tajā pašā laikā – ir daudz blakusapstākļu, kas var ietekmēt vakara sniegumu. Piemēram, rīta sekss. Sievietēm tas palīdz, večiem – paņem spēkus. Viņi ir lieli cilvēki, paši saprot, kas vislabāk palīdz, taču – mums ir jārēķinās, ka ne visi to respektēs... Vajadzēs šodien pirms mača pamainīt pirmsspēles iesildīšanos rutīnu – mēģināšu citus vingrinājumus, kas vairāk būs domāti lokanībai. Citkārt puikas spēles dienā vēl pagulēja diendusu – tagad zinu, ka liela daļa no viņiem savu miegu būs jau izgulējuši no rīta. Tie ir sīkumi, kas ietekmē.

Nav jau tā, ka Rīgas Dinamo pamatsastāva hokejisti ir aizmirsuši par vakara cēlienu - ap desmitiem ir klāt Ozoliņš, pēc pusstundas arēnā ierodas arī Ņiživijs, Petrovickis, bet ap vienpadsmitiem teju vai visi atlikušie. Neviens viņus te nespieda būt, taču veči nav mierīgi – saprot, ka šis vakars ir sērijas nagla. Iespējams, nagla Maskavas Dinamo zārkā. Satieku Kristapu Sotnieku – viņš uzvilkts kā atspere:
- Var būt, ka vajadzēja paslidot, bet nolēmu – šoreiz iztikt... Saimons ir baigais kuilis – tā vien skaties, kā no viņa tvēriena paiet malā, jo viņš īpaši nevienu nešķiro. Pirms Janka (Sprukts) atrāvās, es biju Saimonam pa ceļam. Bail man nav, drīzāk esmu pārsteigts, cik viņi stūrgalvīgi un agresīvi uzvedas. Tādi kā nokaitināti, aizvainoti... Mums tas nāk tikai par labu.
Šovakar nespēlēs Hartigans, viņa vietā Petrovickis. Laviņš ģērbsies, bet vēl nezina – vai ies laukumā. Štālam vakardien bija temperatūra – ceturtie varētu būt ar Bukartu, Džeriņu, Podziņu. Lai gan – Juris rīta treniņā bija aktīvs. Ar Spruktu viss ir kārtībā, citiem tāpat:
- Daudz mazu savainojumu, jo pretinieks spēlē slēpti netīri, taču kopumā – nekādu lielo nelaimju nav, - secina dakteris Āris Aivars: - Zini, kas man no šīs sērijas visvairāk patīk – ka Komarovs slido gar mūsu soliņu un rāda mēli. Nu, vajag būt cilvēkam, kas šitā uzvedas...
Mēle pagaidām ir teju vai vienīgais ierocis, ko Komarovs šajā sērijā izmantojis. Nekas nebūtu pretī, ja viņš tā turpinātu, jo ar muti jau vārtus negūst.
Vakars solās būt karsts. Būs labi!