12 personības, kas ietekmējušas Latvijas sportu

Jānis Lūsis

20. gadsimta izcilākais Latvijas sportists – visu kaluma olimpisko medaļu īpašnieks. Latvijas vieglatlētika var pateikties tikai un vienīgi Lūsim par šī sporta veida popularitātes spodrināšanu sešdesmitajos un septiņdesmitajos, kas stadionos pulcēja desmitiem tūkstošu līdzjutēju. Jā, bija tādi laiki! Latvijas šķēpa mešanas svētbilde, kas bija un paliks kā simbols latvieša zemniekdēla pasaules varenībai.

Helmuts Balderis

Ar vienu pašu treneri Viktoru Tihonovu un viņa Rīgas „Dinamo” bija par maz, lai tauta sajuktu prātā hokeja dēļ. Bija vajadzīga latviešu zvaigzne. Vēlākos Latvijas izlases panākumus kaldināja puikas, kuru tēvi septiņdesmitajos pacietīgi vadāja savus lolojumus uz agrajiem ledus treniņiem, iztēlojoties, ka viņu priekša aug nākamie balderi. Uz Sporta pili gāja skatīties Helmuta Baldera meistarstiķus, viņš lika sapņot vairākām paaudzēm.

Mihails Tāls

Pasaules čempions šahā, sešdesmito un septiņdesmito gadu spilgtākā un atraktīvākā zvaigzne pie prāta spēļu galdiņiem. Šahu spēlē visur, šaha žurnāli piedzīvo rekordlielas tirāžas, šahs pat tiek pieņemts kā pašsaprotama sporta biedrības „Vārpa” sporta spēļu sastāvdaļa. Tāla ekspresīvās atklātnes un teorija ir pasaules šaha zelta fonds – viņš ticis nēsāts uz rokām šī vārda tiešajā nozīmē. Viņu droši var saukt par šaha Mocartu.

Valdis Valters

Valters ir basketbola ģēnijs. Iespējams, ka astoņdesmitajos par viņu labāk pasaulē saspēli laukumā vadīja tikai Lerijs Bērds un Maģiskais Džonsons. Vefiņš lidoja uz Valtera spārniem, viņš kā artilērijas lielgabals birdināja pretinieku grozos tālmetienus, palīdzot arī PSRS izlasei uzvarēt pasaules čempionātā. Fanātiski mīl savu sporta veidu un pratis piesaistīt basketbolam desmitiem tūkstošu bērnu. Kā pirmais izveidoja Latvijā savā vārdā nosauktu sporta skolu.

Zintis Ekmanis

Sarajevas olimpisko spēļu bronzas pārsteigums. Personība, kas ne tikai noteica šī sporta veida attīstību, bet ar piemēru un raksturu nodemonstrēja, ko nozīmē cīnīties par neatkarīgu valsti. Tieši pateicoties Ekmanim, bobslejs kā visnotaļ elitārs sporta veids kļuva par latviešu nacionālo īpatnību – viņš meklē sponsorus, pārliecina funkcionārus, auklējas ar sportistiem. Ja vajag, viņš iet komentēt televīzijā un skaidro – bez Ekmaņa mūsu bobslejs noteikti būtu miris.

Jānis Daliņš

Trīsdesmito gadu sporta zvaigzne, soļotājs no Valmieras Jānis Daliņš, iedvesmoja ar piemēru – viņu varam uzskatīt par pirmo nopietno Latvijas sportistu, kurš sevi ar tādu vērienu pieteica pasaules konkurencē. Kopš tiem laikiem soļošana, lai arī no malas izskatās kā neveikla skriešana, diezgan dabiski iederas mūsu kopjamo lauciņu sarakstā. Nav daudz sportistu, kam par godu dziesma sacerēta. Kaut mums visiem Daliņa kājiņas būtu (lasi – apņēmība, centība).

Kristers Serģis

Tēva Jāņa piemērs pieteica Latvijai sportistu, kas deviņdesmitajos sagrieza kājām gaisā pasaules motokrosa druvu. Piecas reizes kļūdams par pasaules čempionu (kopā ar Arti Rasmani), Kristers ir atdarināšanas un pielūgsmes vērts paraugs. Arī kā cilvēks, kurš apzinās ceļu, kā nokļūt lielajā pasaulē. Tagadējie Latvijas motokrosistu panākumi lielā mērā notiek pateicoties Serģa izlauztajam ceļam – viņš pierādīja, ka mēs to varam! Varētu būt labākā humora izjūta starp Latvijas sportistiem.

Artūrs Irbe

Nacionālās pašapziņas simbols – šķiet, nav neviena Latvijas sportista, kurš tik pārliecinoši aizstāv savus uzskatus un vērtības. Ideālists, darba cilvēks. Viņa piemērs astoņdesmito gadu beigās apreibināja pagalmus, kur katrs puika gribēja sargāt hokeja vārtus kā Artūrs. Īstens paraugs ikvienam viņš bija neatkarības cīņās uz barikādēm, kad atteicās PSRS izlases sastāvā braukt pēc pasaules čempiona zelta medaļas (tik droša tā bija). Viņa NHL karjera drīzāk atgādina pasaku par Pelnrušķīti – Irbe to paveica bez burvju palīdzības.

Jānis Krūmiņš

Piecdesmito un sešdesmito gadu pasaules basketbola izcilākais tornis – personība, kas ar savu klātbūtni lika citiem būt labākiem. Sācis profesionālā sportista gaitas salīdzinoši vēlu, Lielais Jānis kļuva par stūrakmeni ne tikai ASK kluba slavas gadiem – bez viņa nebija iedomājams toreizējā PSRS izlase. Amerikāņi bija gatavi viņu uz rokām aiznest līdz NBA. Jānis bija zemes cilvēks šī vārda visās nozīmēs, tāpēc līdzjutēji viņu mīlēja. Tautas varonis.

Maigonis Valdmanis

Vēl viens Jāņa Krūmiņa laikabiedrs – izcils saspēles vadītājs, uzskatāmi atklājot baltiešu īpašās prasmes - spēlēt basketbolu ar galvu un uzvarēt. Valdmanis ir kapteinis visās komandās, kurās viņš spēlē – viņš ir paraugs laukumā un sadzīvē. Ļoti labs treneris, kas skoloja esošās paaudzes personības. Tā viņš arī aizgāja – basketbola laukumā. Tolerance un labestība – mūsu basketbola gaišais tēls.

Uļjana Semjonova

Vienīgā dāma šajā sarakstā, kura nevarēja šeit nebūt. Lai arī Uļas laikā tika plūkti lauri abām rokām un TTT burti vēl tagad krievu treneriem uzdzen panikas lēkmes – tik liels bija mūsējo pārsvars zem groziem, ko balstīja Semjonovas centra spēlētājas prasmes - vēl lielāks ir viņas devums, izveidojot sociālo fondu sporta veterāniem. Sirsnīga, atsaucīga, arī prasīga. Pirmā un pagaidām vienīgā no Latvijas, kas iekļauta pasaules Basketbola Slavas zālē.

Sandis Ozoliņš

Populārākā un, iespējams, veiksmīgākā jaunāko laiku sporta personība. Stenlija kausa īpašnieks, daudzu NHL Zvaigžņu spēļu dalībnieks, tagad Rīgas „Dinamo” kapteinis. Ozoliņa slavas virsotnē mums nebija tādu tehnisko iespēju, lai sekotu līdzi viņa izcilajai karjerai NHL laukumos, taču arī 37 gadu vecumā Sandis prot līdzjutējiem un pretiniekam parādīt pasaules klasi. Cīnoties ar personiskajām ligām, Ozoliņš ar piemēru cenšas būt labāks cilvēks. Tautai viņš patīk! Apbrīnojams talanta un rakstura sakausējums.