Lī Sveta gadījums

Vai tas bija mūsu komandas aklums, neizpratne vai – vienkārši pārspīlēts taupīgums? Tāpat kā Vankūveras Canucks kreklā, arī Dinamo formā aizsargs Lī Svets debitēja ar vārtiem – tie, starp citu, komandai bija pirmie pagājušajā sezonā. Lielā mērā tas arī noteica Sveta tālākās gaitas, jo pirmais iespaids bija labs – kuram gan aizmirstas vārtu guvējs?! – un treneri saprata, ka arī turpinājumam ir jābūt. Taču nebija. Svets tika mētāts pa maiņām, pāriem – viņam tika dots laiks uzbrukumā, pēc tam viņu grūda zem tankiem mazākumā. No tā Sveta, kas ar emocijām bija izskrējis cauri pirmajai spēlei, pēc katras nākamās dienas palika pāri arvien mazāka čupiņa... Līdz noteiktam sezonas posmam, Šuplers&Co ar visām savām darbībām rādīja, ka Sveta loma Dinamo aizsardzībā ir viena no svarīgākajām, ja ne pati galvenā. Starp citu, Ozoliņš vēl tikai mēģina saprast, kur nokļuvis... Faktiski – attieksme pret Svetu bija adekvāta tam, par kādu naudu viņš tika pirkts un, kas vajadzīgs bija komandai. Līderis aizsardzībā. Taču Lī nevilka un tas bija redzams katrā spēlē, kurā viņam uzticējās. Vai Dinamo treneri neprata viņā saskatīt kvalitātes, vai hokejists patiešām tobrīd bija vājš? Drīzāk – kā viens, tā otrs. Svets nebija un nav slikts hokejists, tikai KHL mērogā viņš paklīda brikšņos. Viņš nokļuva spēles situācijās, kur apmulsa uzbrucēju ātruma priekšā vai nogulēja piespēļu kvalitāti – viņš praktiski bija nelietojams brīžos, ja vajadzēja nospēlēt pozicionāli. Šo trūkumu vēlējās aizstāt ar cenšanos, taču – pārcentās. Hokejā tas automātiski aizved līdz kļūdu pieturai... Un tad arī treneri saprot, kur tādu bēdu brāli likt.

Tikai pēc sezonas aizsargs atzīs, ka viņš KHL bija ieguvis milzīgu pieredzi, bet tobrīd, kad no viņa laukumā prasīja un gaidīja paša varējumu, amerikānis klusēja kā padomju partizāns, kas saņemts gūstā... Tas, ka Šuplers spēlētājus izprot ar psihologa aci, bet viņus absolūti nejūtu kā hokejistus, kam uz laukuma ir jāveic noteiktas darbības un pienākumi – tas vairs nav jaunums. Tāpēc daļēji Sveta pazaudēšana vai pazušana ir jāsaista ar trenera un viņu palīgu kompetenci. Bet – tikai daļēji. Aizsargs patiešām tika mazliet pārvērtēts, jo darba devēji aiz viņa statistikas saskatīja uzvaras, taču negribēja redzēt vai neredzēja spēli. Sējējs tagad noteikti var atzīt, ka tā bija arī viņa kļūda, taču – tik pat labi varam pieļaut – atbrauktu Lī uz Dinamo treniņnometni šosezon, mēs redzētu pavisam citu aizsargu. Noteikti – labāku. Gan tāpēc, ka viņš pats ir labāks, gan tāpēc, ka arī Dinamo vadība ar katru nākamo gadu iegūst tādas pašas kvalitātes. Patriekts no Rīgas, viņš atgriezās Turku (Somija), kur bija spēlējis pirms trīs gadiem. Starp citu, tieši šeit viņš bija savam CV atradis labāko atspērienu, jo tieši pēc Somijā pavadītā pirmā gada, viņu uzreiz paņēma Austrijas Red Bull, bet no turienes viņu pamanīja mūsu Dinamo... Par patriekšanu no Rīgas mazliet pārspīlēju – Svets gadu mijā pats labi saprata, ka šajā komandā viņam nekas labs nespīd un prasījās prom. Turku viņu paņēma atplestām rokām, bet Šuplers neturēja... Zīmīgi, ka pēc Somijā nospēlētajām spēlēm (21), Svetu iekļāva līgas simboliskajā piecniekā un atzina par labāko visas līgas aizsargu. Vaicāsiet – vai viņi bija stulbi?

Austrijas Red Bull amerikānis spēlēja kopā ar mūsu Oskaru Cibuļski, kurš, atceroties tās dienas, atzīst – Lī Svets patiešām ir uz laukuma demonstrējis labu hokeju. Un to saka nevis Cibuļskis, kas pērn sēdēja uz Dinamo tālākā rezervistu soliņa, bet gan tas Cibuļskis, kas šogad spēlē Rīgas pirmajā aizsargu pārī. „Lī spēlēja ātru un agresīvu hokeju, viņam treneris uzticējās un prata atrast pielietojumu. Mani vairāk izbrīnīja tas, kāpēc viņš neiespēlējās Dinamo sastāvā? Varbūt neiederējās Rīgas treneru spēles plānā vai zīmējumā? Nezinu... Katrā ziņā – par viņa debiju NHL nemaz neesmu pārsteigts, jo viņš patiešām spēlē labi. Vismaz Austrijā es to redzēju pats savām acīm...” Te nu esam atgriezušies pie jautājuma – komandas komplektācija, kas patiesībā vienmēr būs klaču un aprunāšanas objekts. Ja menedžeri un treneri trāpītu visos caurumos ar pirmo (es runāju tikai par hokeju, nevajag vilkt uz erotisko fantāziju pusi), tad šeit spēlētu Gagarina kausa ieguvēji. Kļūdas būs vienmēr, vienīgi Dinamo gadījumā diezgan uzskatāma ir kārtība – ņemam un, tad redzēs... Tā nav sistēma, taču – tā notiek. Selekcija ir daudz smalkāks darbs par to, kā tagad Dinamo uzvedas hokeja tirgū. Protams, ka Sējēja aktivitātes ierobežo finanses, tātad – par to vajadzētu aizdomāties akcionāriem. Lasot šīs rindas, Normunds droši vien smaida – sak, ko var murgot! Mēs par visiem hokejistiem ievācam maksimāli daudz informācijas, nemāciet dzīvot... Nemācu, tikai esmu izbrīnīts, ka par to pašu Svetu, kas tika ņemts uz vadošu lomu komandā, neviens (neviens!) no Dinamo nepainteresējās pie tā paša Cibuļska, kas kopā ar konkrēto spēlētāju bija aizvadījis sezonu un labi redzēja konkrētā censoņa plusus un mīnusus. Uzskatīsim, ka Oskars nav kompetents, lai spriestu par šādiem jautājumiem, taču – vai tas patiešām bija apgrūtinājums – pavaicāt tikai viedokli... Sīkums, taču no šādiem sīkumiem tā bilde kopā liekas. Rīgas Dinamo selekcijas vai skautu darbībā ir trūkumi – viņi paši tos atrāda ik pa brīdim. Lī Sveta gadījums ir nevis metiens ar akmeni viņu dārziņā, bet tikai parasts stāsts par mūsu prasmi izmantot spēlētāju potenciālu, kas nonāk mūsu rīcībā. Tagad jau var teikt, kas Svets mums nederēja, bet – vai mēs vispār zinājām, kāds Svets mums der?