Vankūveras biezpienmaize

Pārlūkojot mūsu Vankūveras olimpiešu sezonas izmaksas, nākas secināt – labi dzīvojam. Protams, vienmēr var paņemt vairāk, ja runa ir par tādu eksperimentālo laboratoriju kā bobsleja vai kamanu slieces, taču esošais finansējums, kas ticis iztērēts tā sauktajam mācību treniņu darbam, liek apgalvot, ka uz Kanādas spēlēm brauc sportisti, kurus valsts ir pratusi pieklājīgi apčubināt. Olimpiskajā sezonā vien mūsu elite ir piekopusi saviem mērķiem tuvu vienam miljonam latu, kas pat sadalot uz visiem – astoņiem sporta veidiem, neskaitot hokeju – sniedz skaidru atbildi par ambīcijām. Mēs patiešām uz Vankūveru braucam pēc labām vietām. Par labu naudu. Zīmīgi, ka atšķirībā no iepriekšējām reizēm, gandrīz nemaz nedzird runas par finansējuma nepietiekamību, kas allaž bijis lielais bubulis, runājot par konkurentu priekšrocībām.

Neņemos latviešu olimpiešus nolikt blakus lielajiem – amerikāņiem, krieviem, vāciešiem un arī kanādiešiem – šie salīdzinājumi nebūtu godīgi, jo lielvarām tomēr pastāv mazliet niknākas ambīcijas un iespējas, braucot pēc medaļām, taču – zināmu priekšstatu par Latvijas valsts atlētiem atvēlēto sviestmaizi varam gūt. Bobslejam šosezon ticis visvairāk – ap 300 000 latu, snovbordam ar tā vienīgo pārstāvi salīdzinoši vismazāk – ap 6000 latu. Naudas aprite uzskatāmi parāda, ka Vankūveras sakarā mēs liekam uz trumpjiem. Par bobslejistiem jau minēju, lai gan viņi saka, ka pilnai laimei vēl vienus simts tūkstošus vajadzēja, savukārt šī brīža favorītiem skeletonistiem tikai šogad (šosezon) vien atvēlēti 72 000 latu. Nudien nav mazs cipars, bet redzam arī rezultātu – ir vērts! Atkāpei var teikt, ka tajā lielajā miljonā nav ierēķināta, piemēram, Siguldas starta estakādes izbūve, ko vienlīdz lietderīgi pirms olimpiādes varēja izmantot uzreiz trīs sporta veidu pārstāvji. Skeletonisti kā redzams ar šo pievienoto vērtību ir tikuši galā visveiksmīgāk, ko var izskaidrot vispirms jau ar Dukuru ģimenes fanātismu un mērķtiecību. Taču par vislabāk nodrošināto Latvijas olimpieti varam noteikti saukt Eiropas čempionu šorttrekā Haraldu Silovu – viņš šosezon līdz Vankūverai būs iztērējis mazliet vairāk par 60 000 latu. Tas viss – tikai olimpiskajā sezonā! Tieši tāpēc mazliet dīvaina šķiet Silova vēlme izmantot olimpiādi kā eksperimentu, lai pamēģinātu arī startēt ātrslidošanas celiņā. Joprojām palieku pie pārliecības – uz diviem zirgiem šajā gadījumā nav labi jāt... Labā ziņa – mēs jau pirms spēlēm zinām vienu Latvijas sportistu, kas savu startu neveiksmes gadījumā nevarēs vainot nevienu.

Ko nozīmē augstāk minētā iztērētā nauda olimpiskajā sezonā? Pārsvarā tas ietver sevī treniņa un sacensību procesa apmaksu, sākot ar inventāru un beidzot ar medicīnas pakalpojumiem. Vidējā alga sportistam, kas ir iekļauts LOV sastāvā, grozās ap 250 - 300 latu mēnesī – to mēdz iegrāmatot kā stipendiju. Plus vēl katram tiek izsniegti apmēram 12-13 latu ik dienas, lai rūpētos par atbilstošu uzturu. Ja sportisti atrodas ārzemēs – treniņnometne vai sacensības – tiek izmaksātas arī komandējuma naudas, atkarībā no valsts dārdzības un Latvijas noteiktajiem normatīvajiem aktiem. Piemēram, Kanādā šis noteiktais apjoms ir 28 latu dienā. Rēķiniet paši, vai ar tādu nodrošinājumu var dzīvot jeb gatavoties startiem? Cita lieta, ka ikviens ir tikai cilvēks un māk arī rēķināt: tā kā sportistu karjeras nav garas, tad atlēti šo savu iespēju gatavošanās procesā uzskata arī par sava veida kapitāla uzkrāšanu. Pārmest viņiem par to nevar, taču skaidrs, ka visa atvēlētā nauda, kas paredzēta gatavošanās posmā, nekad netiek simtprocentīgi novirzīta tikai un vienīgi sportisko mērķu sasniegšanai. Kā smejies, ģimenēm arī ir jādzīvo... Ja likumdošanā būtu sakārtotas profesionālo sportistu sociālās garantijas (pensijas, pabalsti), tad šī aina būtu cita, taču pagaidām – no rokas mutē nedzīvojam, bet runāt par miljonāriem arī nevaram. Jāatzīmē, ka visā nosauktajā kā atsevišķs stāsts ir tās sauktās sponsoru nauda jeb tas, ko ar savām vai attiecīgo sporta veidu federācijas pūlēm, sportisti piesaista savam sporta veidam. Vienam otram tas dod papildus finanšu spilvenu, citam tā ir sega, bet vēl kāds jau runā par stabilu jumtu zem galvas.

Latvija joprojām ir viena no dāsnākajām olimpisko prēmiju solītājām: par uzvaru Vankūverā var saņemt no valsts 100 000 latu, sudraba provei šis cipars ir divas reizes mazāks, bet bronza tiek sveikta ar 30 000 latu lielu gandarījumu. Tas atlētus stimulē, turklāt – par veiksmi tiek materiāli apdāvināti arī treneri, ārsti, palīgi, federācija. Šajā ziņā motivācija mūsējiem nav jāmeklē pa kaktiem, cita lieta, ka bieži vien tā arī ir pirmā un pēdējā nopelnītā nauda sportā, jo mūsu valsts tirgus ietilpība neļauj konvertēt olimpiskos laurus sponsoru un reklāmas līgumos. Piemēram, ASV katrs olimpiskā zelta medaļas īpašnieks faktiski kļūst par miljonāru, ko diktē tirgus noteikumi. Izmaksas, kas tieši olimpiādes sakarā skar Latvijas izlasi un tā saukto nodokļu maksātāju naudu, ir visai simboliskas: olimpiskajai komitejai ir jānodrošina tikai sportistu nokļūšana līdz Vankūverai, par visu pārējo spēļu laikā gādā starptautiskā olimpiskā komiteja. Saprotams, lai komforts būtu maksimāls, LOK esot nolēmis veidot mūsu olimpiešiem spēļu laikā tādu labsajūtu, lai nekas netraucētu gatavoties un koncentrēties startam – sākot ar mobilo sakaru nodrošināšanu katram no gandrīz sešdesmit sportistu lielās delegācijas un beidzot ar mobilā interneta pieeju.

Ja tēlaini būtu jānovērtē mūsu olimpiešu sajūtas tieši finanšu ziņā, tad nevarētu teikt, ka viņi stāv putukrējumu upes krastā ar ķīseļa krastiem. Bet biezpienmaize ar rozīnēm tur sanāk. Protams, kāds ieminēsies, ka šādas summas vajag tērēt ne tikai olimpiskajā sezonā, bet arī visā starpspēļu četrgadē. Piekrītu. Sausie aprēķini rāda, ka iepriekš ir bijis par 10-15 procentiem pieticīgāks finansiālais atbalsts, kas arī nav maz. Bet svarīgākais laikam visā šajā naudas sāgā ir atziņa – nevis cik, bet kā? Daudziem no mūsu atlētiem arī tā pagaidām vēl ir sākumskola.
Novēlam saldu olimpisko pēcgaršu!

Cik viņi ir iztērējuši olimpiskajā sezonā?

(summā nav iekļautas individuālo sponsoru naudas)

Bobslejs – 300 000
Kamaniņu sports – 240 000
Biatlons – 110 000
Skeletons – 72 000
Šorttreks – 60 000
Slēpošana (kalni, distances) – 17 000
Snovbords – 6000
Hokejs – 250 000*
- hokejs šo summu saņēma 2009. gadā.