Latvijas mērķis: raķete uz Mēnesi
Šonakt Kanādā sāksies pasaules junioru čempionāts hokejā. Starp desmit elites (!) grupas komandām ceturto reizi ir arī Latvijas izlase. Nav Baltkrievijas, kur valsts atbalsts hokejam ir ļoti liels, nav Eiropas ekonomikas milža Vācijas, nav bagātās un ziemas sporta veidos tik attīstītās Norvēģijas. Nav Ukrainas un Kazahtsānas, kuru jaunatnes hokejs pirms gadiem desmit mums likās nesasniedzams. Nav tādu sīku zemju kā Itālija, Francija, Austrija, Slovēnija. Latvija ir! Un ne jau tāpēc, ka kāds onkulis mums būtu nopircis šo Ziemssvētku dāvanu, bet tāpēc, ka mūsu jaunekļi pērn 1. divīzijas čempionātā Bobruiskā ar 3:1 uzvarēja Baltkrieviju, izcīnot ceļazīmi uz šo čempionātu...
Mūsu izlasei prombraucot no Rīgas, Latvijas Hokeja federācijas valde izvirzīja mērķi - saglabāt vietu elites grupā. Vienu reizi - 2009. gadā tas izdevies. Kad komandu trenēja Andrejs Maticins un Ēriks Miļuns. Togad 1989./90. gada puikas turnīrā par palikšanu ar 7:1 uzvarēja Kazahstānu un Vāciju. Pirms spēles ar Vāciju, ko trenēja Ūve Krups, Latvijā dažs "speciālists" berzēja rokas: nu tu, Kirov, beidzot redzēsi, kas ir kas! Bet Robčiks Bukarts "ielika" trīs bankas, Aldis Pizāns, Ronalds Cinks, Vitālijs Pavlovs un Jānis Straupe pa vienai, un 1. divīzijā nonāca Vācija.
Šogad izpildīt uzdevumu - palikt elites grupā - ir mazliet vienkāršāk. Uz 1. divīziju ārā krīt tikai viena komanda. Šur tur lasu, ka mērķis - saglabāt vietu elitē - ir pārlieku sīks un zems. Jo tikai stādot augstus mērķus, esot iespējams sportā vispār kaut ko sasniegt. Kāds latvietis atradis recepti, kas jādara. Proti: "Kiram vairāk vajadzētu domāt par jaunatnes hokeja attīstīšanu, lai nebūtu šādu situāciju, ka jācīnās par palikšanu/tikšanu elitē!"
Varēja jau LHF arī izvirzīt mērķi kļūt par pasaules čempioniem. Teorētiski tas ir iespējams. Tāpat kā teoretiski iespējams, ka par Londonas olimpisko spēļu čempioniem 100 metru skrējienā kļūst jebkurš no tiem 74 sprinteriem, kuri izpildījuši kvalifikācijas A normatīvu - 10,18 s. Starp viņiem arī mūsu Ronalds Arājs. Taču reāli domajošs cilvēks Arājam nekad kā mērķi nestādītu - uzvarēt Londonā. Jo tas nav iespējams. Tāpat kā Latvijas U-20 izlasei nav iespējams kļūt par pasaules junioru čempioniem. Tas būtu tas pats, ja Arājs 100 metru finālskrējienā aiz muguras atstātu visus amerikāņus un jamaikiešus, Boltu ieskaitot.
Pasaules junioru hokejā Kanāda, ASV, Krievija un droši vien arī Zviedrija, Somija un Čehija mums ir tikpat tālu priekšā kā Bolts Arājam. Un reāli domājot, junioru hokejā noskrienams sprinteris mums ir tikai Dānija. Taču tas nenozīmē, ka pirms spēlēm ar Zviedriju un Krieviju jau izvilkti baltie karogi, ka Girgensons, Pelšs, Bļugers un Co nemēģinās "iekost" Slovākijai vai Šveicei. Ja izdosies, mazais Straupīte - Dāvis varēs 2009. g. izlases kapteini brāli Jāni ķircināt, ka viņam bijusi labāka komanda. To arī novēlu!
Bet ieskatam realitātē - pēdējo piecu čempionātu rezultāti. Un salīdzinājumam, cik šajās zemēs jauniešu līdz 20 gadu vecumm nodarbojas ar hokeju.
Valsts | 2011. | 2010. | 2009. | 2008. | 2007. | Juniori (līdz 20 g.v.) |
---|---|---|---|---|---|---|
Krievija | 1 | 6 | 3 | 3 | 2 | 61 000 |
Kanāda | 2 | 2 | 1 | 1 | 1 | 468 096 |
ASV | 3 | 1 | 5 | 4 | 3 | 302 104 |
Zviedrija | 4 | 3 | 2 | 2 | 4 | 41 053 |
Šveice | 5 | 4 | 11 | 9 | 7 | 13 775 |
Somija | 6 | 5 | 7 | 6 | 6 | 35 167 |
Čehija | 7 | 7 | 6 | 5 | 5 | 22 828 |
Slovākija | 8 | 8 | 4 | 7 | 8 | 5896 |
Latvija | 11 | 9 | 8 | 12 | 13 | 1417 |
Dānija | 12 | 13 | 14 | 10 | 11 | 2245 |
+2 [+] [-]
-1 [+] [-]
+15 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
Vai es vienīgais domāju, ka Latvijai šis ir ceturtais gads elites grupā?
+4 [+] [-]
Savukārt pārējiem - ja nepatīk, var taču nepagarināt piekļuvi. Nenāc te un viss. Būsi apmierināts un ietaupījis.
+1 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
+2 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+4 [+] [-]
[+] [-]