Caur krūmiem uz zvaigznēm
Ir aizvadīts pirmais riņķis UEFA Čempionu līgas apakšgrupu turnīrā. Un pašlaik iet karsti, pat necerēti karsti! Reti kurš nosacītais grands otro apli var sagaidīt perfektā noskaņojumā un ar perfektu bilanci. Grūti pateikt, vai pie vainas koncentrācija, vai arī tiešām līmenis ir izlīdzinājies, taču mums, pārsvarā neitrāliem vērotājiem, Eiropas stiprākais klubu turnīrs pagaidām sniedz izcilu izrādi. Šoreiz pieskarsimies „čempionu kaitei”; itāļu vietai futbola hierarhijā; Baltkrievijas un Ukrainas krūmiem; kā arī četriem neuzvarētajiem klubiem.
Čempionu kaite
Ko nozīmē šis vārdu salikums? Klubi, kas ir triumfējuši savā nacionālajā čempionātā, visas spēles aizvadot vienā – dominējošā un uzbrūkošā – manierē, nonākot Eiropas laukumos, tiek atsēdināti. Reizēm to tik uzskatāmi nevar redzēt uz tablo, taču laukumā neko nenoslēpsi. Tieši spēle ir vislabākais komandas rentgens. Ar interesi gaidīju, ko šosezon Čempionu līgā iespēs Turīnas „Juventus”. Komanda pēc dažu sezonu pārtraukuma atkal ir spēcīgākā klubu turnīra apritē, bet, godīgi sakot, pagaidām nerada pārliecību, ka varētu sasniegt vismaz ceturtdaļfinālu. Ja A sērijas skatītājiem „Juventus” piedāvā jaunu redzējumu par Itālijas futbolu, klasiskās vērtības apaudzējot ar modernā futbola tendencēm, tad Čempionu līga ir labs pārbaudījums kluba spējai aizsargāties, spēlēt no otrā numura pozīcijām. Aizsardzība, kuru veido Itālijas izlases aizsargi, ir nestabila, Bufons visus ugunsgrēkus nevar nodzēst, līdz ar to bieži jeb, precīzāk, vienmēr šosezon sanāk vispirms nonākt iedzinējos, lai pēc tam, kad pretinieks ir atdevis iniciatīvu, „Juventus” kā lieli varoņi atspēlētos, jo komandas uzbrukuma potenciāls ir teicams. Lieliski komplektētajam un stabili spēlējošajam klubam ir savs rokraksts jānoslīpē arī Čempionu līgā, citādi turnīrs var beigties un droši vien, ka arī beigsies jau pēc grupu turnīra.
Citi čempionu – „Manchester City” – jau otro sezonu pēc kārtas ir kā mazi kaķēni, kuriem actiņas vēl nav atvērušās. Simpātiski, taču – vēl bezspēcīgi. Protams, var vaimanāt, ka otro sezonu pēc kārtas ir ielozēta „nāves grupa”, taču – ja esi stiprs, tad kāda gan starpība, ar ko ir jāspēlē? 1 punkts trijās spēlēs, tas pats pret Dortmundi, kur faktiski bija jāzaudē. „Manchester City” bija apjukuši pērn, kad „Napoli” un „Bayern” piespieda spēlēt bez bumbas, un ir tikpat apjukuši arī šajā sezonā, kad visas komandas, daudz nedomājot, burtiski smejas par Anglijas čempionu vidējo un aizsardzības līniju, starp kurām kārtīga tilta laikam nemaz nav. Pret šo komandu uzvaras recepte ir pavisam vienkārša – liec viņiem spēlēt bez bumbas, izmanto iespējas. Protams, tas viss ir jāizdara laukumā, bet Mančestras klubs ir neapskaužamā situācijā. Kas kopīgs ar „Juventus” – beigu ofensīva, kas ir vajadzības gadījumā var būt vēl iespaidīgāka. Galu galā – tā arī tika izcīnīts premjerlīgas tituls. Kāda būs otrā riņķa ofensīva?
Tikmēr arī Spānijas čempioniem Madrides „Real”, kā redzams, neiet perfekti. Zaudējums pret prātīgi noregulēto talantu kalvi Dortmundes „Borussia” bija likumsakarīgs. Vācijas čempioni ir „nāves grupas” līderi, turklāt viņiem šāds statuss piestāv. Komanda ir jauna, talantīga, teicami organizēta un, atšķirībā no iepriekšējās sezonas, gatava cīņai par visaugstākajiem mērķiem Eiropā. Lai nemulsina klupieni bundeslīgā – bieži komandas, kam kaut kādu iemeslu dēļ nesekmējas nacionālajā čempionātā, teicami spēlē citos turnīros. Kas attiecas uz „Real”, tad arī viņiem ir jāsaprot, ka Čempionu līga – tas ir mazliet cits līmenis, kurā nevar kā Spānijas čempionātā atļauties iesist tik vārtus, cik vajadzēs. Aizsardzībā, kā jau vienmēr, ir robi, turklāt tie uz delnas tiek izklāti, tuvojoties spēles beigām, jo, ja kāds ir ievērojis, tad spēles pirmajā pusē komanda vienkārši teicami spēlē aizsardzībā, mēdz arī presingot, bet ne vienmēr šādu līniju izdodas noturēt visas spēles garumā. Labi, ka vārtos ir Kasiljass...
Itālijas futbola rentgens
Divi – tieši tik Itālijas klubi šosezon spēlē Čempionu līgā. 90. gados veselas 6 reizes kāds no itāļu klubiem bija finālā, 2003. gadā 3 itāļu klubi bija pusfinālā, divi – finālā. Tagad, gandrīz 10 gadus vēlāk, itāļi ir nodzīvojušies līdz tam, ka atdevuši savas pozīcijas (iespēju spēlēt četriem klubiem) Vācijai, uz papēžiem pēdējās sezonās ļoti plānveidīgi min Portugāle. Tas, ka klubu skaits ir sarucis uz pusi, - tā vēl būtu pusbēda. Otra puse – un tā ir liela visa Itālijas futbola bēda – ir sniegums, ko klubi rāda. Ja par „Juventus” jau rakstīju mazliet augstāk, tad „Milan” vispār šosezon ir bēdu ieleja visur, kur viņi piedalās. Neiegrimstot sīkākos komentārus – tos liksim galdā, kad beidzot atlaidīs treneri -, šis vairāk ir stāsts par visu itāļu futbolu. Par A sēriju, tās klubu (ne)spēju konkurēt. Šie divi klubi, kas piedalās, aizvadītajā sezonā patiešām bija labākie, bet ne jau tāpēc, ka, piemēram, „Milan” rādītu vicečempionu cienīgu, stabilu sniegumu. Nē! Vienkārši pārējie bija vēl vājāki. Kāds ir izlases vidējais vecums? Kāds ir gados pavisam jauno futbolistu īpatsvars A sērijā, par grandiem nemaz nerunājot? Kāds ir spēļu apmeklējums? Kāds ir stadionu stāvoklis? Kāds vispār ir futbola kā sporta karaļa prestižs? Atbildes uz visiem šiem jautājumiem vietām varētu būt arī saistītas, taču to, ka ir problēmas, var noliegt tikai tie, kas vēl joprojām ir sajūsmā par Eiropas čempionātā redzēto. Šis turnīrs nekādā gadījumā neliecina par to, ka futbols atdzimst un itāļi tūlīt atkal atgūs pozīcijas.
2007. gadā no veterāniem būvētā „Milan” izšāva pēdējo reizi. Turpmāk ar katru gadu rezultāti pasliktinājās, jo – tā dabā ir iekārtots. 2011. gadā Milānas „Inter” uzvarēja Čempionu līgā (lai arī bez itāļiem, bet tomēr), un uzreiz, kā ar knipja sitienu, izjuka pa visām vīlēm, jo – tā dabā ir iekārtots. Cik nopirksim, tik labi arī būsim, bet – ja naudas nav, tad...Apmēram tā šobrīd ar pārejas vecumu strādā Itālijā, kas ir viena no daudzajām problēmām, kas atspoguļojas rezultātos. Vai būs 2003. gada fināla atkātojums? „Juventus” trijās spēlēs trīs punkti, „Milan”, spēlējot ļoti pateicīgā grupā, - četri. Viss skaidrs...
Baltkrievi un ukraiņi – grupu līderi
E grupā ar septiņiem punktiem vadībā ir Doņeckas „Shakhtar”, kas apsteidz „Juventus” un „Chelsea”, angļus bez variantiem uzvarot. Nevērtējiet par zemu šo komandu, tā dzeļ nedomājot un ļoti sāpīgi. Jāatzīst, ka neko ārkārtēju laukumā šī vienība nerāda, taču bumbas kontrole, prasme iegūt iniciatīvu vidējā līnijā – šķiet, slavenie klubi kam tādam nebija gatavi. Dienvidnieku sejas vaibsti un spēles maniere, komplektā ar ukraiņu allaž pieklājīgo individuālo meistarību un godkāri – tas pagaidām ir labs salikums. Vai izdosies izkļūt no grupas? Hmmm, patiešām grūti prognozēt, un, iespējams, viss izšķirsies jau nākamajā spēlē. Ja izdosies atņemt kādu punktu „Chelsea”, tad izdosies. Bet varbūt bešā tiks atstāta „vecā sinjora”?
Skatoties Minhenes „Bayern” un Borisovas BATE spēli, nācās secināt – bavārieši ar savu pārdrošību un pašpārliecinātību ar savu vāģi ierāva krūmos. Rupjas kļūdas aizsardzībā, neveiksmes un vēlmes sadarboties trūkums uzbrukumā. „Bayern” tas ir pirmais un līdz šim vienīgais zaudējums šosezon. Prognoze – Minhenē baltkrievi atrausies tāpat, kā „Basel” aizvadītajā sezonā. BATE tiešām spēlē organizēti, prot uzbrukt – pateicoties šīm īpašībām, jau ir divas uzvaras un pirmā vieta grupā, kas gan jādala ar „Bayern” un „Valencia”. Maz ticams, ka baltkrievi izkļūs no grupas, tomēr par sevi ir likuši runāt, droši vien ļaujot uz brīdi iemirdzēties arī Lukašenko acīm, kurš, panākumu apdullināts, savāca pilnas tribīnes uz spēli pret Spāniju, kur nelaimīgais 0:4...
Četri pagaidām neuzvaramie
Tikai četras no 32 komandām ir spējušas izcīnīt tikai un vienīgi uzvaras. Starp viņiem jau tradicionāli „Barcelona” futbolisti. Mazliet nervozēt ir likuši visi pretinieki, bet agrāk vai vēlāk viss sastājas savās vietās. Hordi Alba ir teicams papildinājums, pārējie – turas savā līmenī, kas komentārus neprasa. Jaunā trenera vadībā sevišķi nekas daudz nav mainījies, vienīgi mazāk emociju laukuma malā, mazāk interesantu komentāru – medijos. Nemanāms, bet – vai tas ir slikti?
„Porto”, neskatoties uz visiem zināmajiem manevriem transfēru tirgū, arī ir izcīnījuši trīs uzvaras, turklāt godam pārspēti arī PSG futbolisti. Tiesa, A grupa ( vēl arī Kijevas „Dynamo” un Zagrebas „Dinamo”) nav no tām stiprākajām, taču vāju pretinieku, kā zināms, šajā turnīrā nav. „Porto” komanda ir ļoti jauna, ļoti skatāma un – ļoti pieprasīta. Portugāles futbols ir pārņēmis tās funkcijas, kuras kādreiz pildīja Nīderlande. Precīzāk – Portugāle tās veic labāk. „Porto” bieži izdodas tālu aizspēlēties Čempionu līgā, redzēsim, kā zvaigznes sastāsies šosezon. Materiāls ir. Gan jau, ka apņēmība arī.
„Manchester United” ir unikāli – uzvarējuši trijās spēlēs, visās nonākot iedzinējos. Kā parasti, Fergusons tieši Čempionu līgā plaši eksperimentē ar sastāvu, kas atstāj savu iespaidu uz tā jau šķobīgo komandas stabilitāti. Pagaidām – tikai ir viegliem nobrāzumiem un izbīli „United” soļo cauri grupu turnīram. Bet – sajūsmai nav iemesla.
„Malaga” panākumi pārsteidz visvairāk, liekot vilkt paralēles ar „Monaco” 2003./2004. gada sezonas skrējienu. Uzvaras visās trijās spēlēs, neielaižot nevienus vārtus – teicami! Turklāt vēl bez Santi Kasorlas, kurš ir Londonā. Zinot nostāstus par „Malaga” finansiālo situāciju, viņiem šis turnīrs ir laba peļņas iespēja. Redzēsim, cik asi zobi otrajā aplī būs tādiem klubiem kā „Milan” un „Zenit”, kuriem jātiek tālāk par katru cenu. Bet vēlreiz pie skaitļiem – septiņi gūti vārti, nevieni ielaisti! Ne velti vilku paralēles ar „Monaco”, jo līdzīgi kā toreiz spridzināja Morjentess, šosezon cer, iespējams, pēdējo vārdu teikt Demikelis, Tulalans, Saviola, Baptiste un Santakruzs. Slavenu spēlētāju netrūkst, bet par jauniem ar vairs nenosauksi...
Futbola gardēžu vēderi pildās, jo sezona tikai uzņem apgriezienus. Nākamās trīs spēļu dienas būs ļoti, ļoti saistošas, saspringtas, ar emocijām, gūtiem, vārtiem, uzvarām un – varbūt nobirs arī kāda asariņa...Sekosim līdzi, šosezon tas ir galvenais notikums futbolā.