Uzvaras? Varbūt – sāksim ar spēli...

Video fragments, ko esmu izvēlējies, ir no iepriekšējās Dinamo spēles pret minskiešiem. Toreiz zaudējām pēcspēles metienos, taču mača gaitā divreiz atspēlējāmies. Tāpat spēles raksturs piespieda jau cīņas laikā pārkārtot ne tikai sastāva virknējumus, bet arī spēlētāju galvas, kas tovakar maldījās. Noskaņošanās allaž ir bijusi Dinamo lielā bēdu māsa, taču – domājiet, citi ar šo spēles elementu tiek galā, pīpējot? Raug, esot vadībā ar 2:1, Minska sagaida trešo trešdaļu. Viņi spēlē labāk, viņiem pieder iniciatīva un - met pa vārtiem viņi vairāk. Atsākoties spēlei, viņi izcīna pirmo iemetienu un, izrādās – pretinieks ir dzīvs... Tieši mūsu aktivitāte piespiež Minsku kļūdīties un iegūtais skaitliskais vairākums ir kā formalitāte. Ārēji viss ir vienkārši, bet rezultāts mainījās, jo spēlētāji kārtīgi izdarīja savu darbu. Trenerim Rautakalio patīk apzīmējums – on the same page – kas tiešā un vulgārā tulkojumā nozīmē – uz vienas lapas. Hokeja terminoloģijā tas varētu būt – visi saprot, ko un kāpēc viņi dara uz ledus. Ņiživijs saprot, kāpēc viņš ar savu manevru baida aizsargus, Miķelis saprot, kāpēc viņš ir pie apmales, Varjs saprot, ko viņš dara viduszonā, Cibuļskis zina, kāpēc viņam ir jānoslēdz viduszonas savasn puses zilā līnija un Ozoliņš aizkadrā apzinās, ka ir mazliet vairāk jādomā par aizsardzību, lai gan nagi niez... Iegūtajā vairākumā kā otrs aizsargs ir likts uzbrucējs Lundmarks – gan tāpēc, ka viņš ir labs saspēles veidotājs, gan arī nūjas labā tvēriena dēļ. Lūk, vēl viena nianse, kas vairākumā nav mazsvarīga. Viss tālākais kā ābecē...

Minska to spēli vinnēja un trenerim Rautakalio bija četras dienas, ko pārcilāt. Tieši tāda sprauga turnīra kalendārā ir mūsu priekšrocība, jo veči šajās dienās dabūja gan domāt, gan svīst. „Kļūdas un zaudējumi būs – tāda ir šī spēle. Taču es sagaidu no komandas vienotu izpratni par rīcību laukumā un attieksmi, cīņā par katru ripu, par katru laukuma metru. Tu vari nebūt meistarīgāks par savu pretinieku, bet cīņassparā un darba ētikā nedrīksti piekāpties ne vienu mirkli. Tagad redzu, ka katra spēle, katrs treniņš nostiprina hokejistos šo morāli. Spēlēt hokeju jau nav grūti – to viņi māk. Grūtības sākas brīdī, kad viņiem jāizprot – kāpēc viņi to dara. Jo visām darbībām laukumā ir kaut kāds pamats, iemesls. Gudra komanda pratīs apspēlēt meistarīgāku komandu. Līdzīgas pārdomas man ir par Latvijas hokeju kopumā. Mēģiniet atbildēt uz jautājumu – kādu hokeju jūs spēlējat? Kas ir Latvijas hokeja īpašā iezīme, rokraksts? Tādam ir jābūt, jo jūs esat hokeja valsts. Nevar tā iet vienkārši laukumā un skriet pakaļ ripai, ja jums nav skaidrs – kāpēc to dariet? Tas sākas jau no bērna kājas – no pirmā treniņa. Tāpat jums nav jākaunas par to, kas jums nav, bet - jābūt lepniem par to, kas ir. Katrs somu puika saprot, ka būt hokejā, spēlēt hokeju – tā ir viņa privilēģija, viņa iespēja. Viņš grauž ledu un strādā, jo otrs ceļš – ir slaucīt ielu vai stāvēt rūpnīcā pie konveijera. Arī tie ir cienījami darbi, taču hokejs tomēr ir skaistāka profesija. Dinamo ir savākta labu spēlētāju kopa, tagad atliek viņiem veidot vienotu izpratni par spēli. Cik ilgi tā var veidot? Labs jautājums. To pašu man prasīja komandas vadība, kad mani aicināja darbā. Teicu – vienā divos gados – tas notiks. Vienā mēnesī vai vienā vasarā – nekādi. Lietas mainās, spēlētāji mācās un liek savu hokeja puzli pa gabaliņiem kopā pēc katras sarunas, pēc katra vingrinājuma, ko izpildām treniņos. Es atlaides nedošu, jo labi zinu, ka neprasu neko neizpildāmu. Tikai elementāro, bet jau ar to pietiks, lai šī komanda būtu reāls spēks. Tāds spēks, kuru tu redzi laukumā, nevis tāds – kad nav skaidrs, kad viņi spēlēs, kad nē, kad viņiem sanāks, kad neizdosies un tā tālāk. Jau tagad redzu, ka spēlētājiem acis spīd, kad manis mācītais nostrādā – hei, trener, jums bija taisnība! Uzvaras? Ziniet, tām ir nozīme, lai komanda un līdzjutēji justos labi, taču – pašatdeve laukumā uzvaras negaidīs. Pašatdevei ir jābūt vispirms!”

Lūk, tāds rāms Rautakalio monologs pirms spēles ar slovākiem. Treniņos viņš vālē niknāk... Sastāvā gaidāmas dažas izmaiņas. Sotnieks pēc diskvalifikācijas būs atpakaļ uz zilās līnijas, paredzams, ka Melins spēlēs. „Bjornam bija grūti šajās nedēļās... Stefans Līvs (Lokomotiv vārtsargs) bija viņa labākais draugs. Es redzēju, ka šī nelaime viņu burtiski salauza – gan morāli, gan fiziski. Pamazām Melins atgriežas apritē – viņš palīdzēs komandai, taču – viņam bija ārkārtīgi grūti. Skrastiņa aiziešana bija smaga un nomācoša realitāte komandai kopumā, bet – tas nav labojams, nav maināms. Diemžēl.” Slovāku klubs, pret kuru Rīga spēlēs šovakar, nav nekādi peramie zēni, lai gan uzvaras vēl nav guvuši. Tieši tāpēc šos trīs it kā iekavās ieliktos punktus mēs savā pusē vēl neliekam, jo vispirms ir jābūt spēlei. Ja tā būs – būs arī uzvara. Izklausās vienkārši.