Oļegs un Haris to bija pelnījuši

Oskars Cibuļskis, "Rīgas 20" bijušais kapteinis: "Znaroks kā treneris vispirms ir stiprs taktikā. Arī mūsu komandā, tāpat kā tagad Maskavas "Dinamo" skanīgu uzvārdu nebija, bet viņš ļoti labi prot izmantot tos spēlētājus, kas ir viņa rīcībā. Maskavas "Dinamo" tas bija ļoti labi redzams. Objektīvi "Avangard" varbūt bija spēcīgāks, bet treneris, pacietīgi strādājot, katram spēlētājam ir atradis labāko pielietojumu un viņš arī ļoti strikti pieprasa, lai katrs ir savā vietā un izpilda to, kas vajadzīgs. Znaroka hokejs noteikti ir hokejs no aizsradzības, vispirms lai ir drošība par saviem vārtiem. Viņš ir arī ļoti labs psihologs un motivētājs, prot komandu noskaņot. Tā noteikti ir arī disciplīna laukumā un spēles plāna ievērošana. Tā kā Znaroks pats ir bijis ļoti labs hokejists, viņš savas gudrības mācīja arī mums - cīņu iemetienos, vārtpriekšā. Izlasē mēs vairāk klausījām Znaroku - viņš tomēr bija galvenais, taču Vītoliņš arī deva savus padomus un mācīja mūs visus. Kā viņi sadalīja darbu? Praktiski jau abi divi darīja visu, bet Oļegs tomēr bija galvenais, Harijs - viņa palīgs. Man ir prieks, ka viņi izcīnīja Gagarina kausu. Sevišķi prieks par Oļegu - viņš četrus gadus mani trenēja Rīgas komandā un bija mans pirmais treneris pieaugušo hokejā."

Leonīds Beresņevs, treneris, Znaroka un Vītoliņa kolēģis: "Man ir ļoti liels prieks, ka Oļegs un Haris uzvarēja - viņi to bija pelnījuši. Latvijas izlases bijušie treneri... Malači! Ļoti uzmanīgi sekoju līdzi šai sērijai un man liekas, ka "Dinamo" uzvarēja tāpēc, ka viņiem bija vairāk laika atpūsties pēc pusfināla. Beigu beigās viņiem bija vairāk spēka nekā "Avangard", bija svaigākas kājas un līdz ar to arī svaigāka galva. Pirmajā finālspēlē "Dinamo" gan uzvarēja, taču sērijas sākumā "Avangard" viņus pārspēlēja, tāpēc bija 1-3, taču sērijas beigās dinamiešiem bija vairāk spēka, bet "Avangard" sāka tā trūkt, lai noslēgtu uzbrukumus.
Haris un Oļegs uzvaru bija pelnījuši. Pirmkārt jau ar attieksmi pret trenera darbu. Viņi uz to gāja diezgan ilgi. Bija pirmais gads ar MVD, tad zaudējums "AK Bars", taču bija redzams šis process, ka viņi abi iet uz priekšu. Tāpat bija redzams, ka "Dinamo" ir labs kolektīvs, tas nāca ārā no komandas, bet, ja ir kolektīvs, tas var daudz izšķirt. Viņi bija kā viena ģimene. "Dinamo" arī ne viss gāja gludi - bija zaudējumu sērijas, taču kluba vadībai pietika pacietības un viņi bija tālredzīgāki. Pirmo reizi četru gadu laikā uzvarēja Rietumi.
Kas Znarokam un Vītoliņam ir spēcīgs? Ja uzvarēja, tad spēcīgs ir viss... (smejas). Viņi ir lielisks tandēms, kur viens otru psiholoģiski papildina. Galvenajam trenerim tā ir liela laime - atrast labu palīgu, un Oļegs var būt laimīgs. Droši vien vecākās paaudzes lasītāji atceras Černišova un Tarasova, Tihonova un Jurzinova treneru tandēmus, kā cilvēki viņi bija ļoti atšķirīgi, mēs visi zinām, ka Haris un Oļegs arī ir atšķirīgi. Vai viņi jau sasnieguši iepriekš nosaukto tandēmu varenību? Oļegs un Haris kā treneri vēl ir jauni, taču ceļā uz Černišova/Tarasova, Tihonova/Jurzinova spēku viņi ir jau tikuši pāri ekvatoram... Man vienmēr ir prieks, ja uzvar savi puikas - tad šajā uzvarā ir arī kāda daļiņa no manis."

Andrejs Maticins, treneris, Latvijas izlases bijušais aizsargs: "Apsveicu Oļegu un Hari ar čempionu kausu! Savs ieguldījums ir arī fiziskās sagatavotības trenerim no Rīgas - Jurijam Ždanovam. Kāpēc uzvarēja "Dinamo"? Viņi bija svaigāki, fiziski labāk sagatavoti un tas it sevišķi bija redzams pēdējās divās spēlēs. Maskavai varbūt bija arī mazliet lielāka vēlme uzvarēt un arī mazliet vairāk veiksmes. Es šo "Dinamo" salīdzinu ar veco Rīgas "Dinamo" - strādājoša komanda bez lielām zvaigznēm. Kurš gan pirms dažiem gadiem zināju tādu Kokarevu vai Mosaļovu? Spēlēja Krievijas augstākajā līgā, un viss. Oļega nopelns ir tas, ka viņš spēja izveidot šādu strādājošu hokejistu kolektīvu. Un parādīja ceļu arī citiem, ka nevajag dzīties pēc zvaigznēm. Vajag savākt puišus, kas grib strādāt un kuriem vairākas reizes nav jāsaka, ka ir jāskrien. Visi spēlē tā, kā treneris prasa. Man patika visi trīs aizsargu pāri, kur viens otru papildina, plus vārtsargs Jerjomenko.
"Dinamo" ir taktiski labi sabalansēta komanda - viņi neļāva iesākt omskiešiem uzbrukumus, viens vai divi visi laiku traucēja, komanda spēlēja ļoti disciplinlinēti, vēlreiz pierādot, ka kārtība sasit meistarību. Skaidrs, ka šāda uzvarētāju komanda neradās šodien, tas ir vairāku gadu darbs, kad spēletāji stāv viens par otru kā klints.
Es neesmu iekšā šajā komandā, taču mēs zinām, ka Oļegs ir ļoti spēcīgs komandas noskaņošanā, Haris - taktikā, tagad ir tādi laiki, kad viens treneris vien neko izdarīt nevar, nevar visu paspēt. Ja KHL daudzas komandas cenšas spēlēt padomju hokeju ar skaistām piespēlēm un tādā garā, tad Maskavas "Dinamo" spēlē ātru, mūsdienīgu hokeju, ar presingu visā laukumā. Jā, šādam hokejam vajag fiziski spēcīgus, labi trenētus hokejistus, taču neko nepadarīsi - tāds ir šodienas uzvaru hokejs."