Kāda būs KHL/Rīgas Dinamo spēlētāju tirgus cena?

Taču tā nav, tāpēc, pārlasot jau minēto nolikumu, jāpatur prātā – ikviens hokejists ir pieejams brīvajā hokeja tirgū bez ierobežojumiem. Saprotams, KHL ietvaros ir noteikta sava kārtība, kas patiesībā ir salīdzinoši stingra, taču – ja esmu labs, pieprasīts, noderīgs un vajadzīgs hokejists, tad spēlēju tur, kur labāk jūtos un, kur vairāk var nopelnīt.

Pārskriešu pāri tikai galvenajiem punktiem, kas līdzjutējiem ļautu izprast līgumu parakstīšanas/piedāvāšanas procedūru. Šķiet, galvenā izmaiņa, sākot ar jauno sezonu – visa nopelnītā darba alga tiks dalīta pēc principa 70+30. Septiņdesmit attiecas uz regulāro čempionātu un trīsdesmit uz play off jeb Gagarina kausa izcīņu. Ja pieņemsim, ka jūsu sezonas alga ir 100 000 dolāru, tad 70 000 jūs saņemsiet par darbu regulārajā sezonā, bet 30 000 kā prēmiju par veiksmēm play off. Tiesa, tie trīsdesmit visiem nemaz netiks, jo tiks piešķirti, vadoties pēc noteiktas kārtības, kas atgādina formulu – 10+10+5+5=30. Ja komanda iekļūst play off pirmajā kārtā, tad spēlētāji nopelna 10% no atvēlētajiem pēcsezonas 30%, ja tiek sasniegta otrā kārta – vēl 10% nāk klāt, ja trešā kārta – saņem vēl 5% un arī ceturtās kārtas plaukts tiek noteikts ar 5% atzīmi. Faktiski, visus 30% pie algas saņems tikai Gagarina kausa abas finālistes. Rīgas Dinamo gadījumā te runa varētu būt par play off vietas izcīnīšanu, kas būtu uzreiz 10% liela piemaksa pie algas. Ja šī kārtība darbotos šosezon, tad mūsējie par iekļūšanu otrajā kārtā būtu pie garantētajām algām saņēmuši klāt vēl 20%. Vēl viena būtiska nianse: klubi saviem hokejistiem algas un darbu nodrošina līdz regulārā čempionāta izskaņai. Tie, kas iekļuvuši kausa izcīņas sietā, sāk skaitīt jau augstāk aprakstītos procentus, bet pārējie ir brīvi kā putni debesīs. Nekādu citu saistību, treniņu vai sapulču. Piemēram, šogad Dinamo sistēmā visi hokejisti pēc parakstītajiem līgumiem ir nodarbināti līdz 30. aprīlim. Ar šo kārtību KHL mēģinās paglābt play off izcīņā neiekļuvušās komandas no liekiem tēriņiem. NHL ir līdzīgi, tikai tur par spēlēšanu Stenlija kausā nekādas prēmijas neviens nesaņem. Tajā pašā laikā princips 70+30 klubam nevis atvieglos, bet tikai sarežģīs sarunas ar spēlētājiem. Ja mans nodoms ir pelnīt 100 000 dolāru sezonā, tad es uzreiz Normundam Sējējam prasīšu 100 000 dolāru, kas būtu par darbu regulārajā sezonā, bet tos pāri palikušos 30 procentus, ko varu nopelnīt kopā ar komandu par dalību play off, lai klubs rēķina klāt... Faktiski, man kā hokejistam pats princips 70+30 ir vienaldzīgs, jo zinu, ka regulārajā sezonā ir jāizvada noteikts spēļu skaits par ko saņemšu algu. Kas notiks pēc tam – lai paliek pavasarim... Starp citu, līgumi, kas jau noslēgti un ir spēkā arī jaunajā sezonā (piemēram, kā Jānim Spruktam vai Jēkabam Rēdliham), šādam dalījumam netiek pakļauti.

Ar šo sezonu KHL nosaka spēlētāju minimālo algu apmērus. Vecumā no 17 līdz 21 gadam tie būs 750 000 rubļu jeb apmēram 13 500 latu. Hokejistiem, kas vecāki par 22 gadiem, nedrīkst noteikt mazāku algu kā 3 miljonus rubļu jeb apmēram 54 000 latu sezonā. Starp citu, ja ar hokejistu tiek slēgts divvirziena līgums, tad fārmklubā viņš nedrīkst saņemt mazāk par 450 000 rubļu jeb apmēram 8100 latu sezonā (attiecas uz vecākiem par 22 gadiem). Minimālās algas ieviešana savā ziņā Rīgai nav parocīga, jo šogad mums komandā bija tādi, kas šos apmērus nesasniedza. Piemēram, tam pašam pirmās maiņas aizsargam Oļegam Sorokinam maksāja mazāk. Ja Sējējs vēlas Oļegu paturēt komandā arī nākamgad (hokejista aģents apgalvo, ka no Dinamo puses par viņa klientu interese vispār neesot), tad neko mazāku par 54 000 latu sezonā piedāvāt spēlētājam nevar. Bet tā, starp citu, ir ļoti laba alga Eiropas dažādu līgu komandās. Minimālās algas olekts ir jāpiemēro arī tiem hokejistiem, kam spēkā līgums ar komandu uz nākamo gadu, bet tā apjoms ir mazāks par jau minētajiem 54 000 latu sezonā. Tādā gadījumā klubam ir jāpalielina spēlētāja alga līdz noteiktajam minimumam, bet – ne mazāk.

Tieši šī nedēļa būs pēdējā, kad komandas saviem hokejistiem var izteikt tā saukto kvalifikācijas piedāvājumu. Ja līdz 30. aprīlim klubs formāli to nav veicis, tad spēlētājs kļūst par neierobežotu brīvo aģentu un viņa vecajam klubam nav nekādu pienākumu un tiesību paturēt hokejistu savos grožos. Bet, ja kvalifikācijas piedāvājums ir izteikts, tad komanda ir nodemonstrējusi savu vēlmi izmantot hokejista pakalpojumus jaunajā sezonā. Vecumā līdz 28 gadiem komandām jāpiedāvā vismaz divus gadus ilgas darba attiecības – starp citu, šis noteikums jau bija spēkā KHL, sākot ar pirmo sezonu un lielā mērā pateicoties šai kārtībai, Sējējam pagājušā gada pavasaris sagādāja daudz mazāk problēmu nekā tas notiek pašlaik. Atkarībā no līdzšinējās izpeļņas, hokejistam tiek piedāvāts algas palielinājums. Uz vairumu no Rīgas jaunajiem hokejistiem šī kārtība attiecas šādi: viņiem piedāvā algas palielinājumu, kas nākamajā gadā būs ne lielāks par 30 procentiem no vecā līguma apjoma, bet kontrakta otrajā gadā šis palielinājums nedrīkst būt lielāks vēl par 20 procentiem. Ja kāds cits KHL klubs piedāvā, piemēram, Laurim Dārziņam jaunu līgumu, tad tas nedrīkst būt lielāks par jau zināmajiem 30 procentiem pret iepriekšējo līgumu. Protams, dažos gadījumos var būt tā, ka arī šāds sadārdzinājums nav Rīgai pa kabatai. Tad – Dārziņš spēlē citur. Bet, ja Dinamo septiņu dienu laikā pasaka, ka viņi tomēr spēj pacelt šos 30 procentus šogad un vēl 20 procentus gadu vēlāk, tad KHL ietvaros Lauris paliek savā iepriekšējā klubā bez jebkādām diskusijām.

Ar spēlētājiem, kas ir vecāki par 28 gadiem (piemēram, Masaļskis, Ņiživijs, Cipulis), Rīgas Dinamo par algu lielumu var runāt bez ierobežojumiem. Ja vien komanda var atļauties, tad tā var dažādu mērķu vadīta, piedāvāt gan simtus, gan tūkstošu, gan miljonus. Citas komandas šajā sakarā ir ierobežotas, jo tās neko vairāk par 30 procentiem pret veco līguma apjomu, šāda vecuma un brīvā aģenta statusa ieguvušam spēlētājam nedrīkst piedāvāt. Bet, protams, pastāv iespēja variēt ar tā saukto bonusu apjomu, kas šajā sezonā daudzos KHL bagātajos klubos būs būtisks instruments. Rīga šajā ziņā neko daudz piesolīt nevar. Salīdzinājumam, der atgādināt, ka par uzvaru šīs sezonas play off pirmajā kārtā kopējais prēmiju fonds Dinamo komandai neesot pārsniedzis 100 000 eiro uz visu baru (sākot ar hokejistiem un beidzot ar treneriem), kamēr Krievijas komandās par līdzīgu sportisko sasniegumu katrs no komandas spēlētājiem saņēma pa 50 000... Jūtiet atšķirību, vai ne?

Sākot ar šo sezonu līgā darbosies tā sauktā arbitrāža jeb Konfliktu komisija. Ja hokejists uzskata, ka viņa pakalpojumi tirgū ir novērtēti par zemu, salīdzinot, piemēram, ar citiem līgas tāda paša ampluā spēlētājiem, tad Konflikta komisija var šīs lietas izskatīt un pamainīt. Starp citu, ja bagātajos klubos arbitrāža parasti netiek izmantota kā arguments, tad ar budžetu pieticīgāk apveltītie, šeit var saskatīt savu izdevīgumu. Taču, šajā gadījumā runa ir par hokejista, nevis komandas vadības priekšrocībām. NHL šāda kārtība ik pa brīdim klubiem piespiež pieņemt algu apjomus, kurus viņi patiešām negribētu maksāt. Tajā pašā laikā, ja spēlētāja pārvietošanos tirgū ierobežo viņa statuss, tad komandai tomēr ir jāvadās pēc tirgus konjunktūras. Visbiežāk, šādi gadījumi attieksies uz spēlētājiem līdz 28 gadu vecumam. Rīgas hokejistu aģentiem šī arbitrāžas kārts ir jāpatur prātā, ja vien viņi rūpējas par sava klienta labsajūtu. Jo noteikti nebūs tā, ka to pašu Dārziņu mēs te ekspluatēsim zem tirgus vidējās cenas. Arbitrāža var mierīgi noteikt klubam maksāt spēlētājam algu, kas ir ne mazāka, kā hokejists ar savu pakalpojumu spētu saņemt tirgū... Tajā pašā laikā uz hokejistiem, kas vecāki par 35 gadiem (Ozoliņš), ierobežojumi neattiecas vispār. Cik tirgū maksā, tik viņi var paņemt vai prasīt.

Lai gan uz Rīgas Dinamo tas pagaidām vēl neattiecas, tomēr svarīgi ir saprast, kā Krievijas klubos tiks risināta tā sauktā leģionāru kvota. Jaunajā sezonā katrā klubā ir noteikts leģionāru ierobežojums – pieci spēlētāji. Sesto var pieteikt tikai tad, ja komanda par viņu samaksā līgai nodokli 7,5 miljonus rubļu jeb apmēram 135 000 latu. Tajā pašā laikā kopējais algu fonds komandām nedrīkst pārsniegt 700 miljonus rubļu, kas latos, rupji rēķinot ir ap 12,6 miljoniem. Šajā ciparā netiek iekļauta viena hokejista – tā sauktās Zvaigznes – alga, kas var būt neierobežota. Piemēram, ja runā, ka Medvedevs vēlas SKA sastāvā dabūt Iļju Kovaļčuku, tad viņam var mierīgi iedot līgumu, kas būtu kaut vai visas komandas sezonas algas budžets, taču tas netiks saukts par pārkāpumu... Rīgas komandai tas būtu sapnis, sasniegt šādu rocību, tajā pašā laikā Krievijas bagātākajiem un ambiciozākajiem klubiem tas kopumā sagādās radošas galvas sāpes. Kāpēc radošas? Nolikumā var atrast juridiskas spraugas, kas ļauj komandām ar prēmiju svirām piemest hokejistam vēl klāt pie viņa garantētās izpeļņas un to viņi arī darīs, lai dabūtu savos tīklos labākos.

Starp citu, līdz 1. jūnijam klubiem noteikti ir jānorēķinās ar hokejistiem un treneriem par šajā sezonā paveikto darbu. Ja tas nenotiks, tad komanda tiek sodīta vai sliktākajā versijā – tās dalība KHL čempionāta tiek apturēta. Ja atmiņa neviļ, tad Rīgas Dinamo vēl joprojām nav samaksājusi visu solīto aizsargam Georgijam Pujacam par pagājušā gada līguma saistībām. Nu, šis ir brīdis, kad Žora var pieklauvēt pie Savicka durvīm, turklāt – bez jebkādas šantāžas vai kompleksiem. Jo tā paredz KHL nolikums.