Melbārdis – visu laiku labākais!?

Kopš 1980. gada leģendas, kad PSRS komunistiskās partijas ģenerālsekretārs Leonīds Iļjičs Brežņevs esot pavēlējis sākt nodarboties ar bobsleju, lai vairs nepieļautu tādu kaunu, ka PSRS savāc par vienu medaļu mazāk nekā draudzīgā sociālistiskā Vācijas Demokrātiskā Republika, pagājuši 34 gadi. Latvijas bobslejistiem ir bijušas medaļas gan PSRS laikos, gan brīvvalsts gados, bet kurš tad ir bijis visu laiku labākais bobsleja pilots?

Labāko Latvijas pilotu topu noteikt ir ārkārtīgi grūti. Arī piloti, lūgti nosaukt labāko sešinieku, parasti norādīja uz šo uzdevumu apgrūtinošiem apstākļiem. Kādiem? Laika gaitā bobslejs ir mainījies, un līdzi tam – arī prasības pilotiem. Pilota prasmju, kurās agrāk noteicošā bija stūrēšanas māka, neatņemama sastāvdaļa šobrīd ir arī izcili fiziskie dotumi. Šodienas stūmēji un pat piloti ir kļuvuši tik plati, ka toreizējās kamanās nemaz iekšā netiktu. Protams, pilots nav nekas bez spēcīgiem stūmējiem aizmugurē un, jo īpaši, bez panākumiem.

Laikam jau nav daudz iemeslu, lai topa priekšgalā nenoliktu pagaidām vienīgo olimpisko čempionu bobslejā no Latvijas Jāni Ķipuru. Pretī varētu likt faktus, ka otrajā braucienā Kalgari viņam noveicās pa trasi nosprukt, kamēr savu ļauno darbu vēl nebija sācis činuks, sapūšot trasē visādus netīrumus, pa kuriem bija jābrauc galvenajam pretendentam uz zeltu no VDR Volfgangam Hopem. Tomēr Ķipurs nav viendienītis, kas uzlidojis debesīs vienreiz mūžā. Viņa kontā arī pasaules čempionāta bronza, Eiropas zelts un sudrabs. “Paņem protokolu, apskatās, un viss,” vaicāts par pilotu topu, atbildēja savulaik labāko pilotu trijniekā PSRS bijušais Māris Poikāns, kuram autors tāpat kā Jānim Ķipuram ir lielu pateicību parādā par šī raksta tapšanu. “Ķipurs stabili bija pasaules elitē. Viņam nebija vājās vietas – psiholoģiski stabils, lielu uzmanību pievērsa braukšanas nianšu izzināšanai, aizmugurē bija gandrīz vienalga, ko likt, jo bija fiziski ļoti spēcīgs.”

Jau ceturtajā gadā kopš bobsleja sēklas krišanas padomijā Zintis Ekmanis Sarajevas olimpiskajās spēlēs aizstūrēja līdz bronzai divniekos. “Pirmo medaļu Sarajevā nenovērtēju, sak’, būs vēl daudz!” atzīst Ekmanis. Olimpisko vairāk nebija, bet par pirmo no latviešiem olimpisko medaļnieku viņš kļuva. Olimpiskajā sezonā viņa kontā divniekos bronza Eiropas čempionātā, zelts pēc gada un sudrabs 1990. gadā, bet 1985. gadā kā pirmais no latviešiem bobslejā Ekmanis izcīnīja pasaules bronzu. Neatkarība atnāca ar pilotu briedumu, bet tehnikas mazspēju... “Ekmanis bija labs pilots, un atsevišķus mačus varēja ļoti labi nobraukt, bet viņš vairāk bija emociju braucējs. Kad kāda trase uztrāpījās emocionāli, viņš ļoti labi aizbrauca,” vērtē topa galvenais favorīts Jānis Ķipurs. “Zintis sezonā kādus divus mačus nobrauca tā, ka labāk nav iespējams. Četriniekos viņam tik labi neveicās, bet divniekos pat Ķipurs tur tā nenobrauca,” Ekmaņa spēju atsevišķās trasē “braukt kā dievam” atzīmē arī Poikāns.

“Manā laikā, kad es braucu, mums bija spēcīga komanda,” atceras Ķipurs. “Mēs bijām trīs piloti, kas sacentāmies savā starpā un konkurējām par pirmo numuru, par to, kurš būs labākais. Tie bija: es, Zintis Ekmanis un Māris Poikāns.” Poikāna kontā lielajos mačos ir “tikai” Eiropas bronza, taču viņam ir pasaules kausa uzvarētāja lauri divniekos un divnieku un četrinieku summā. “Man bija psiholoģiskas problēmas. Atlases mačos četru ekipāžu konkurencē par divām – trijām vietām mačos varēju vinnēt gan Ķipuru, gan Ekmani, bet divas dienas vēlāk mačus “noraku”,” ar grūto uzdevumu – raksturot sevi kā pilotu – Poikāns godam tiek galā. “Aiz Ķipura biju otrais fiziski spēcīgākais un labi braucu bīstamajās trasēs ar lielām virāžām un augstām trajektorijām. Negribētu sevi likt aiz Melbārža, jo braucu labāk par viņu.”

Kopā ar Latvijas bobsleja celmlaužiem paguva gan patrenēties, gan olimpiskajās spēlēs nostartēt Sandis Prūsis, pašreizējais Latvijas izlases vecākais treneris. Augstākās vietas olimpiskajās spēlēs viņam bija piektā divniekos un sestā četriniekos, taču viņš kļuva par Eiropas čempionu cīņā, apsteidzot tādu talantu kā vācietis Andrē Lange. Iespējams, būtu sasniedzis vairāk, taču tāpat kā celmlaužu trio, Latvijas neatkarības gadu sākumā bija spiests iztikt ar tādu finansējumu un tehniku, kāda nu bija. “Kad Prūsis kļuva par Eiropas čempionu, cītīgi skatījos sacensības. Kaut arī sacensībās viņš palika trešajā, ceturtajā vai piektajā vietā, viņš brauca labāk par visiem,” Poikāns ar baudu atceras Sanda līnijas trasē.

Jānis Miņins joprojām ir vienīgais Latvijas pilots, kurš pasaules čempionātā spējis izcīnīt medaļu četrinieku sacensībās. Tāpat uzvarēts Eiropas čempionātā četriniekiem. Tomēr nepamet sajūta, ka varēja būt labāk. Jānis nebija starp sava laika spēcīgākajiem pilotiem, kas ierobežoja sniegumu startā, un lieku enerģiju atņēma neauglīgās vairāku gadu diskusijas ar valstsvienības vadītāju Sandi Prūsi. “Personiski nepazīstu Miņinu,” saka Poikāns. “Man liekas, ka divus – trīs gadus, kad viņš varēja būt elitē, viņš cīnījās ar Prūsi, nevis pretiniekiem... Taču arī Miņins psiholoģiski varēja labi saņemties, un bija ļoti labi braucieni.” Par braukšanas dotībām vienisprātis ar savu komandas biedru Poikānu ir arī Ķipurs: “Jānis Miņins ir nobraucis labus mačus. Viņš bija nedaudz emocionāls, nedaudz saraustīts pēc dabas, bet arī varēja ļoti labi nobraukt. Talantīgs pilots ar labu izjūtu.”

Visbeidzot svaigais Soču olimpisko spēļu sudraba medaļnieks un iepriekšējās sezonas pasaules kausa kopvērtējuma divu disciplīnu summā uzvarētājs Oskars Melbārdis, kurš, iespējams, vēl līdz galam nav sapratis, ko tikko Sočos ir paveicis un kāpēc viņš tiek minēts Latvijas labāko pilotu sakarā. “Tagad Oskars laikam jau ir Miņinam priekšā...” pārdomās par grūto tēmu ir Poikāns. “četros gados sākt braukt pa eliti – tas ir super! Ir izlases pirmais numurs, kuram strādā visi – arī federācija un Sandis Prūsis ar savu milzīgo pieredzi. Tas attaisnojas, bet Oskars vēl nav “baigais superpilots”.“ Ar Jāni Ķipuru runājām kad olimpiskā medaļa vēl nebija izcīnīta: “Oskars Melbārdis arī var braukt. Un turpat ir arī Oskars Ķibermanis. Tā ir iekšējā konkurence. Tas ir tas, kas visu laiku neļauj apstāties, kas visu laiku dzen uz priekšu.”

P.s. Runājot par labākajiem pilotiem, nevarējām paiet garām arī Jānim Skrastiņam, Rodžeram Lodziņam, Gatim Gūtam, Edgaram Maskalānam un citiem.

P.s.2. Māra Poikāna tops:
1. Jānis Ķipurs
2. Sandis Prūsis
3. Zintis Ekmanis
4. Oskars Melbārdis
5. Jānis Miņins un Māris Poikāns

P.s.3. Tradicionālais panākumu tops, par pamatu ņemot medaļas lielajās sacensībās:
1. Jānis Ķipurs
2. Oskars Melbārdis
3. Zintis Ekmanis
4. Jānis Miņins
5. Sandis Prūsis
6. Māris Poikāns

P.s.4. Autora tops:
1. Jānis Ķipurs
2. Zintis Ekmanis
3. Sandis Prūsis
4. Māris Poikāns
5. Jānis Miņins
6. Oskars Melbārdis