Bārtulis, Ivanāns un Kulda - trīs vīri NHL laivās (gumijas)

Oskaram Bārtulim šī bija pirmā sezona ar tā saukto katra hokejista sapņu līgumu. Sapņu – tādā nozīmē, ka viņš beidzot varēja justies drošs par savu statusu un vietu Filadelfijas Flyers komandā. Ļoti sīvā konkurencē aizvadījis labu treniņnometni, Bārtulis palika klubā – nomināli viņu pierakstīja kā astoto aizsargu, taču sezonas laikā viņš bija jau stabils septītais. Ko tas nozīmē? Trenējies un gaidi savu iespēju. NHL klubos mēdz spēlēt ar trīs aizsargu pāriem – tātad, pirmais sešnieks ir skaidrs. Flyers gadījumā mēs varam runāt par ļoti labu aizsargu korpusu, kur vismaz četri spēlētāji ar šo specializāciju varētu būt jebkurā līgas komandā kā galvenie. Oskaram vietu pirmajos rezervistos garantēja jau pieminētais vienvirziena līgums, taču daudz svarīgāka par to bija paša hokejista attieksme. Var jau teikt, ka Flyers bija neizdevīgi sūtīt latvieti uz fārmklubu, kur viņam nāktos maksāt tik pat lielu algu, kā gadījumā, ja viņš spēlētu NHL. Tomēr, noticiet – priekš tāda bagāta kluba kā Filadelfija, Oskara alga, kas mērāma 600 000 dolāros, tāds nieks vien ir. Sūtot Bārtuli uz fārmu, viņi drīzāk riskēja pazaudēt hokejistu, kas būtu pēc noteikumiem uzreiz jāizliek brīvajā tirgū un nav šaubu, ka ar šādu līgumu un šajā vecumā (24 gadi) viņš tur ilgi neuzturētos. Tāpēc Flyers menedžments ļoti uzmanīgi izrīkojās ar sev piederošo aktīvu Bārtuļa personā, izmantojot visas atļautās darbības, taču ne mirkli neļaujot noticēt, ka viņiem latvieša liktenis ir vienaldzīgs. Salīdzinoši, citu aizsargu Metu Vokeru, uz rezerves komandu nosūtīja ar visu viņa brango līgumu (1,7 miljoni) un tur arī atstāja...

Bārtulis šajā sezonā laukumā varēja tikt reizēs, kad kāds no komandas biedriem guva savainojumus. Sezonas pirmajā pusē tādas lietas atgadās retāk, taču, jo vairāk spēka patērēts, jo lielāka iespēja iedzīvoties gan mikro, gan makro savainojumos. Tā tas notika pagājušajā nedēļā arī ar Šonu O‘Donelu, kas mačā pret Ņujorkas Rangers nospēlēja tikai vienu maiņu un... tā bija Oskara lielā iespēja. Divas dienas vēlāk, 22. februāra spēlē pret Fīniksas Coyotes, Bārtulis izgāja laukumā, lai palīdzētu – otrās trešdaļas sākumā, viņu pēc Coyotes pretuzbrukuma, pie saviem vārtiem ar plecu pagrūda Skotijs Apšals. Latviešu aizsargs tobrīd bija pārliecināts, ka spēles epizode ir izsmelta un viņš sadursmi negaidīja:
- Redzēju, ka vārtsargs piespiež ripu, pēc tam man no muguras pagrūda. Apmale bija diezgan tuvu, tas šo kritienu padarīja divtik bīstamu. Apšals ir bijušais Flyers hokejists, man džeki stāstīja, ka viņam bieži aizkrītot spēles gaitā širmis. Arī tajā nelaimīgajā epizodē Skotijs jau pēc pāris sekundēm teicās, ka nemaz tā nav gribējis, ka esot spēlējis uz ripu un tamlīdzīgi. Man no tā gan vieglāk nepalika. Pēc tam, kad izrādījās, ka esmu guvis ļoti nopietnu savainojumu, pat NHL vadībā sprieda, vai Apšala divu spēļu diskvalifikāciju nevajadzētu nomainīti uz bargāku sodu.

Oskaru operēs pēc nedēļas – kreisais plecs jau visādi izmērīts un nofotografēts ar modernu medicīnisku tehnoloģiju palīdzību. Viņš pats mēģina būt mierīgs, bet iztēlojieties viņa sajūtas. Tur bez emocijām – nekādi:
- Žēl, tieši šobrīd izskatījās, ka varēšu beidzot tikt sastāvā. Vienam otram pirms play off spēlēm vajadzēja ievilkt elpu, kāds cits gribēja savest kārtībā sezonas gaitā iekrātās kaites. Es burtiski degu, lai tiktu laukumā – slikti sanāca... Vēl līdz galam ārsti nav pārliecināti, kāda būs šī operācija. Pagaidām ir runa par saišu rekonstrukciju, taču atverot plecu, var sanākt, ka ir cietis arī muskulis – nāksies šūt arī to... Atlabšana vismaz pāris mēnešu, doks teica, ka no savas ierastās kustības, zaudēšu kādus piecus grādus. Tas nav nekas liels, taču – savainojums drīzāk spiež uz galvu. Psiholoģiski ir grūti... Centos menedžerim atjokot, ka uz Stenlija kausa fināla septīto maču būšu gatavs iziet laukumā, bet līdz tam – vajadzēs būt ārkārtīgi pacietīgam, lai atvesoļotos.
Savainojumu Oskars guva savā 13. sezonas spēlē...
Tostarp Flyers sastāvā uzreiz atgriezās O’Donels, kas liek paspekulēt par viņa iepriekš gūtā savainojuma nopietnību. Nedēļas sākumā sprieda, ka Šons nespēlēs divas vai trīs nedēļas. Tagad viņš ir atpakaļ. Vai tas nozīmēja, ka patiesībā Bārtuļa iziešana laukumā bija ne tik daudz piespiedu, kā komandas menedžeru taktiskā viltība. Atgādināšu, ka 28. februārī beidzas sezonas spēlētāju maiņas. Līdz šim datumam klubi saliek savu sastāvu pēdējos akcentus, izdara maiņas, pārdot vai pērk... Nav izslēgts, ka Oskaram bija paredzēta kāda loma lielajos tirgos, taču šobrīd ne viņš pats, ne komanda par to var galvu vairs nelauzīt. O’Donela zibenīgā atgriešanās izskatās ļoti divdomīga ar daudz nezināmajiem... Loģiski – lai kādu piedāvātu, viņu ir jāredz darbībā. Vai Bārtulis tika šajā nedēļā pakots? Iespējams...

Raitis Ivanāns tā arī nevar atgūties no sezonas pirmajā spēlē piedzīvotā kautiņa sekām. Viņa profesijā smadzeņu satricinājums nav nekas ārkārtējs, taču atgādināšu – pats uz savām kājām tajā nelaimīgajā oktobra vakarā latviešu spēka uzbrucējs nemācēja noiet no laukuma. Attiecīgas tagad ir komplikācijas. Maz ticams, ka Flames vēlēsies pakļaut hokejistu vēl vienam riskam, jo Raita loma tomēr ir mazliet savādāka nekā vairumam no komandas uzbrucējiem. Tāpat būs interesanti pavērot, kā Ivanāna gaitas Kanādas klubā turpināsies. Līgums viņam ir uz vēl vienu gadu, kas garantē 600 000 dolāru. Summa nav liela un, iespējams, komanda patiešām pacietīgi sagaida savu karotāju atpakaļ pēc vasaras atpūtas. Taču tik pat liela iespēja, ka Flames vienkārši izpērk Ivanāna līgumu un atbrīvo viņa vietu citam. Negribētos, lai Raitis savu pēdējo spēli NHL jau būtu nospēlējis, bet no malas tas diemžēl pagaidām izskatās tieši tā... Daudz cerīgāks skats uz dzīvi un karjeru ir aizsargam Artūram Kuldam. Viņu uz pāris mačiem Atlanta pārbaudīja – it kā ne melns, ne balts. Jādomā, ka vairāk tomēr balts, jo rezerves komandā Čikāgā mūsu aizsargs spēlē stabili. Taču pavej, kas notiek ap Thrashers azsardzību pēc tam, kad Kuldu nosūtīja atpakaļa uz fārmklubu. Vispirms tika pagarināts līgums ar Dastinu Bafiglenu, kas viņam sākot ar nākamo gadu paredz vairāk kā piecus miljonus dolāru sezonā. Tad citu aizsargu Borisu Valabiku (tobrīd spēlēja fārmklubā) aizsūtīja uz Bostonu, pretī paņemot citu aizsargu Marku Stjuartu. Visbeidzot, aizmainīts uz Monreālu tika vēl viens pamatsastāva aizsargs Brents Sopels. Šajā pašā dienā komanda paziņoja, ka menedžeris Riks Dadlijs ir saņēmis līguma pagarinājumu uz četriem gadiem. Tātad – Kuldam atliek spēlēt un skaitļot.

Paskaitīsim un paspekulēsim. Dadlijs nebija tas, kas savulaik Kuldu nodraftēja kā Atlantas Thrashers menedžeris, taču viņš par latvieša izredzēm kādreiz spēlēt viņa komplektētajā komandā, vienmēr ir izteicies ar perspektīvu pieskaņu. Pagājušajā vasarā Dadlijs par Artūru teica: „Viņš ir gatavs NHL. Vienīgais, kas atliek – nodemonstrēt uz ledus stabilitāti un domāšanas ātrumu. Jaunajiem spēlētājiem ir jāatceras, ka no viņiem neprasa neko ārkārtēju – ja Artūrs ir uz ledus un komandai palīdz vai vēl precīzāk – tai ar savu spēli nekaitē – tad viņš varētu šajā līgā spēlēt”. Kāda varētu būt šī nākotne? Solīdi līgumi uz nākamo gadu ir šādiem Atlantas aizsargiem: Ronam Heinsijam (4,5 miljoni), Tobiasam Enstromam (3,75 miljoni), Džonijam Odujam (3,5 miljoni) un Dastinam Bafiglenam (5,2 miljoni). Tad droši vien pagarināts līgums tiks ar jauniegūto Marku Stjuartu, kas šogad saņem 1,675 miljous – pretējā gadījumā nebija vērts viņu no Bostonas ņemt. Un, tad vēl vasarā paliek nopietnas sarunas ar Kuldas vienaudzi un bijušo maiņas partneri junioru līgā – Zaku Bogosjanu. Šogad viņš kopā ar prēmijām saņems vairāk par 3 miljoniem... Spriež, ka tieši Bogosjans varētu būt Atlantas „grūti audzināmais dēls”, jo viņš ir gana jauns un dārgs, tajā pašā laikā – gana talantīgs, lai viņu piedāvātu kādam citam. Turklāt, par Bogosjanu citas komandas jau šobrīd varētu dot labu kompensāciju. Maz ticams, ka Tharshers aizsardzība visa būs ar līgumiem, kas neko mazāku par 2 miljoniem sezonā vienam hokejistam neparedz (aptuvenā Stjurta līguma summa). Tā būtu liela izšķērdība! Kuldam šosezon beidzas līgums ar klubu un tagad viss varētu būt atkarīgs no viņa aģenta apķērības. Ja Artūrs paņems kaut ko līdzīgu Bārtuļa cipariem, viņš NHL spēlēs jau nākamgad. Ja sāks iecirsties – tad viņu izmetīs miskastē... Konkurence ir liela, jaunie aiz muguras ir gatavi jebkurā brīdī aizpildīt vakances. Kulda uz neko vairāk kā sestā vai septītā aizsarga vietu nevar pretendēt, taču – sākumam arī tas būtu izcili.

P.S. Tostarp Kaspars Daugaviņš var vienkārši gaidīt sezonas beigas – Otavas Senators viņu izsauks uz galveno komandu, ja menedžerim būs drudzis smagā formā un mēness aptumsums reizē. Kaspars cer, ka izmaiņas pie komandas vadības stūres var pamainīt viņa statusu, taču – ne viņš mainītājs, ne rīkotājs... Viss atkarīgs no kluba īpašnieka korporatīvajiem nodomiem. Līdz pirmdienas vakaram NHL tirgos vēl notiks lielas izmaiņas. Arī tas var noteikt latviešu hokejistu turpmāko vietu šajā līgā.