Nolana kotlete... Ozoliņam

Drīz būs seši gadi, kopš Sandis Ozoliņš ir pateicis, ka Latvijas izlasē turpmāk nespēlēs – ka vieta tiek dota jaunajiem, ka - mūsu hokeja rezerves nedrīkst sēdēt aiz veterānu mugurām un, ka izlase pelna plānveidīgu attīstību. To visu mēs zinām. Tāpat zinām, ka Ozoliņu visus šos iepriekšējos gadus, ir mēģinājuši atkal un atkal pieradināt izlasei, bet – nesekmīgi. Znaroks centās – bija izmisums, bet – Sandis lēmumu nemainīja. Viņam ik aizdomīgu brīdi pavasaros tiek uzdots jautājums par izlasi un nevienā no reizēm Ozoliņš nav devis pat cerību, ka pēkšņi pārdomās. Tas nav pārsteigums, ja seko līdzi šai retorikai pat pavirši... Izlasei tagad jauns treneris un, ko mēs dzirdam no viņa mutes – viņš mēģinās aprunāties ar Ozoliņu par spēlēšanu izlasē... Kā to saprast?
Būtu jauki, ja Teda Nolana pieredze un autoritāte tiktu izmantota Latvijas hokeja attīstības jaunajam cēlienam. Tā vietā treneris murgo par Ozoliņu. Vai tiešām neviens – neviens! - hokeja federācijā viņam populārā veidā nav paskaidrojis šo vispārzināmo Latvijas hokeja faktu, ka Sandis savu laiku pie valsts krāsām ir nospēlējis un – punkts! Cik dažādos veidos hokejistam tas ir jāpaskaidro? Nu, tagad viņš to izdarīs arī vēl angļu valodā... Nolans var nezināt, bet Lipmans taču zina! Vai viņi nesarunājas? Kāpēc šobrīd no Nolana mēs par izlasi esam dzirdējuši trīs tēzes:
- ka mums nav zvaigžņu...
- ka mums ir daži labi hokejisti...
- ka vajag aprunāties ar Ozoliņu...
Ja viņš saka – man vajag Ozoliņu – tad tulkojumā tas nozīmē – man deg pakaļa, jo es nezinu kā ar šo komandu dabūt rezultātu. Vēl tālāk, tulkojot šo sapni janvāra vakarā, ir skaidrs, ka Nolans pie izlases ir piesaistīts nevis kā ilgtermiņa stratēģis – kas būtu tikai normāli – bet gan kā Lipmana galma rotaļlieta. Tātad, viņš labi saprot, ka gaidāmais pasaules čempionāts ir nevis viņa pirmais pamata akmens Latvijas hokeja mājā, kas it kā viņam jābūvē, bet gan – brīvais kritiens no sestā stāva... Tātad, Lipmans jau tagad ir pateicis vai licis saprast – nepaliksi A grupā ar šo komandu, izmetīšu kā sūdu. Tāpēc Nolans, neiedziļinoties Latvijas hokeja virtuvē un ēdienkartē, grab par Ozoliņu... Ko vēl viņam vajag?

Ja šis ir gandrīz vai šobrīd vienīgais, kas Nolanam, veidojot izlases modeli, ir nācis uz mēles, tad viņš noteikti nesaprot, kur nonācis. Tad es Lipmana vietā viņam par iepriekšējiem sešiem darba mēnešiem stabili naudu nemaksātu. Jo mums nevajag Nolanu, kas runā par Ozoliņa pierunāšanu spēlēt izlasē – mums vajadzīgs treneris, kas Latvijas izlasē strādā ar mālu un dubļiem. Viņam diemžēl vajadzēs strādāt ar netīrām rokām, turklāt, labi būtu, ja tas notiktu pārdomātas programmas ietvaros, kas sniedzas tālāk par vienu pavasari. Lūk, tam ir jāskan no Nolana mutes! Ja trenerim nav dotas pilnvaras strādāt ar izlasi vismaz 3 gadus un šajā laikā salikt hokeja saimniecībā attiecīgus akcentus, tad nav jābūt indiānim, lai saprastu, ka citi nosacījumi, kas netiek skaļi pateikti, velk uz rupju uzmešanu... Tā tas, Tedi, diemžēl šobrīd izskatās. Pieņemsim, ka sabiezinu krāsas, tomēr – ota jau nav manā, bet gan Nolana rokā. Viņam būs jāmālē tā bilde, kurai pagaidām ir tikai nosaukums. Latvijas izlase. Ko viņš grib šeit paveikt kā treneris? Ja viņš kaut mazliet būtu iedziļinājies pēdās, kas redzamas sniegā, tad skaidri redzētu, ka viņa atnākšanai ir misijas raksturs. Notikumi ap „Dinamo” trenera korpusu, viņam ļauj veidot izlases kontūru ar atvieglotākiem noteikumiem, nekā tas būtu pirms gada vai diviem. Lipmans šobrīd ir lielākais ķīlnieks savā saimniecībā, jo tā ir viņa siltumnīca vai eksperimentu lauciņš – kā pats to vienmēr ir gribējis. Un tieši tāpēc Nolans var rīkoties, nevis skatīties viņa mutē. Spēlētāju resurss tam minimālajam uzdevumam – palikšanai A grupā - mums patiesībā pietiek, vajag tikai gudru galvu, kas to saliek visu kopā. Tas labi, ka Nolans daudz atsaucas uz senču gudrībām, bet, darbā ar Latvijas izlasi, viņam noteikti vajadzētu bruņoties arī ar citām ticībām... Vai man patiešām tās nosaukt? Lai pats tiek skaidrībā.
Brīdī, kad lasīsiet šīs rindas, Latvijas izlases treneris jau būs apēdis kopā ar valstsvienības kandidātiem pirmo kotleti. Par šīm pusdienām maksās federācija. Tas nozīmēs, ka Kirovam būs vēl viens iemesls, lai Nolanam atgādinātu – bet, ko tu, Tedi, esi devis izlasei? Pēdas sniegā - noteikti nebūs pareizā atbilde, jo tās jau te bija pirms viņa...
- A kur Ozoliņš? – Nolans šodien prasīs, kad pie galda redzēs Sanda tīro šķīvi... Kādam tomēr vajadzētu pateikt, ka tā ir Ozoliņa atbilde... Vismaz par kaut ko Latvijas izlases trenerim beidzot būs skaidrība.
Būs labi!