Vai Belokoņs izvēlēsies Latvijas preci?

Lai atkausētu sasalušo Latvijas ekonomiku, mūspusē atcerējās saukli ar mudinājumu izvēlēties Latvijas preci. Tagad varētu domāt, ka to ir sadzirdējis arī uzņēmējs Belokoņs, kurš iepriekš kūtri iegādājas Latvijas futbolistus. "Blackpool" komandā pusotru sezonu nospēlēja aizsargs Kaspars Gorkšs, un to pašu izdevās dabūt par brīvu, jo viņam bija beidzies līgums ar "Ventspili". Vēl dažus mēnešus Blekpūlē padzīvoja vārtsargs Pāvels Šteinbors, kurš padeldēja soliņu, un tas arī viss.

Visvieglāk būtu pārmest Belokoņam to, ka Latvijas uzņēmējs nesauc uz Angliju mūsu futbolistus un tādējādi neveicina viņu izaugsmi. Bet jāsaprot, ka Belokoņs ir viens no diviem kluba īpašniekiem, nevis filantrops. Biznesā primārais ir nauda, nevis tiekšanās uz kaut kādiem cēliem mērķiem. Domājot par naudas pelnīšanu britu futbolā, Belokoņs gan neaizmirsa arī Latvijas futbolu. Klubā "Blackpool" paviesojās tādi mūsu futbolisti kā Andris Vaņins, Andrejs Butriks, Gatis Kalniņš - viens uz dažām dienām, cits pat uz pārbaudes mačiem. Prasīt Blekpūles kluba saimniekiem iegādāties kādu no šiem spēlētājiem tikai tāpēc, ka viņam ir Latvijas pase, nebūtu īsti godīgi. Sava atbilstība Anglijas Līgas čempionāta klubam ir jāpierāda ar spēlētprasmi laukumā, nevis ar patriotismu rosinošām uzrunām pie galda. Iepriekš pareizo ceļu spēja iziet vienīgi Kaspars Gorkšs.

Kaspara pārejā uz Blekpūlu bija vēl viena nozīmīga nianse. Proti, viņš piekrita spēlēt par salīdzinoši nelielu atalgojumu ar šādu vīziju - nokļūt Anglijā, parādīt sevi un nopelnīt ienesīgāku kontraktu. Viņš to soli pa solim īstenoja un saņēma vilinošu piedāvājumu no "Queens Park Rangers". Diemžēl daudziem citiem Latvijas futbolistiem, kurus uzrunāja Belokoņa palīgs Blekpūles klubā - Normunds Malnačs, nebija šādu ambīciju. Viņi uzmanīgi klausījās Malnača stāstījumu līdz tam brīdim, kad tika nosauktais provizoriskais atalgojums - 1000 sterliņu mārciņu nedēļā (pirms nodokļu nomaksas). Par tik mazu summu braukt uz Angliju? To nu gan nē.

Tikmēr "Blackpool" atrada papildinājumu citur un turpināja kāpt Anglijas futbola hierarhijā, paceļoties no trešās uz otro līgu un šosezon pat sākot pretendēt uz iekļūšanu premjerlīgā. Arī Blekpūles klubs ir izaudzis. Drīz kluba stadionā svinīgi tiks atklāta jaunā tribīne, kas ļaus uzņemt vēl par 3500 skatītājiem vairāk. Arī spēlētāju atalgojums kļuvis lielāks, taču, kurš no Latvijas futbolistiem to ir pelnījis saņemt. Klubā, kas cer iekļūt premjerlīgā, ir daudz augstākas prasības sastāva komplektācijā nekā pirms dažiem gadiem. Piemēram, pussargu līnija šobrīd ir labi nokomplektēta, un grūti iedomāties, kur tanī atradīsies vieta Kosmačovam, lai arī cik perspektīvs viņš ir. Vai vilciens uz Blekpūli mūsu futbolistiem jau ir aizgājis? Nē, bet tikai tādā gadījumā, ja spēsim ar samērīgiem finansu nosacījumiem piedāvāt kādu no Latvijas izlases pamatsastāva spēlētājiem.

Bet Kosmačovam un Solovjovam nevajadzētu noskumt, ja šī nedēļu ilgā paviesošanās Anglijas izklaižu pilsētā beigsies bez taustāma līguma. Tā noteikti būs vērtīga pieredze, lai vēlāk sekmīgi adaptētos kādā ārzemju klubā. Arī Vaņins kādreiz ciemojās Blekpūlē, un tas viņam noteikti palīdzēja ātri iejusties "Sion" rindās.