Artūrs Irbe: „Ar talantu vien NHL nav ko darīt...”

Kopš pagājušā gada sezonas, 11 NHL klubi ir nomainījuši savus vārtsargu trenerus. Šajā pārmaiņu virpulī tika ierautas arī agrāko gadu līgas zvaigznes, starp kurām viens mums ir īpašs – Artūrs Irbe nomainīja Vašingtonā savu agrāko gadu skolotāju kolēģi Deivu Praioru. Zīmīgi, ka atšķirībā no vairuma, Praiors aizgāja no „Capitals” pats, ģimenes apstākļu dēļ, iesakot komandas vadībai painteresēties par mazo latvieti – sak, atceros viņu personīgi no Sanhosē laikiem, varbūt šim dūša uz trenēšanu ir tikpat liela kā bija uz vārtu sargāšanu. Bija ar’.

Tagad Artūrs vairs nenožēlo rudenī pieņemto izvēli, taču atceros – dienā, kad šis piedāvājums uzpeldēja, Irbe šaubījās. „Jūtos lieliski – man viss šeit ir saprotams, var teikt, ka peldu kā zivs ūdenī”, pavadot sezonas pirmo pusi kopā ar Vašingtonas „Capitals”, sarunā ar šo rindu autoru atzīst 42 gadus vecais latvietis. „Sākumā domāju, vai mani pieņems, vai pratīšu, bet, tad novērtējot situāciju, sapratu – es taču šito putru esmu ēdis vairāk kā padsmit gadus, kāpēc lai man nesanāktu.”

Nav noslēpums – un Artūrs to pats arī netur zem pagultes – ka viens no būtiskākajiem iemesliem, kāpēc „Capitals” vēlējās vārtsargu trenera stratēģisko maiņu, bija fakts, ka iepriekšējos gados organizācija bija labi pastrādājusi jauno spēlētāju izvēlē, kur šie salasījuši zem sava jumta bija labus jaunuļus. 1988. gadā dzimušie krievs Varlamovs un čehs Neuvirts, par gadu jaunākais kanādietis Holtbijs – viņi jau tagad simbolizē kluba nākotnes panākumus, par ko vašingtoniešus apskauž daudzi. Varlamovam, protams, starp šiem trīs ticis lielākais avanss, jo pērn - kā šo iemeta Stenlija kausa izcīņā, tā pavej – aplauzās tikai pret nākamajiem kausa īpašniekiem no Pitsburgas. Tam, ka Varlamovam un Irbem ir viens aģents – Pols Teofanus – arī bija liela loma, bet mūsējā krievu valodas prasme un spēja izprast cilvēkus/sportistus no Austrumeiropas, bija noteicošais pluss. „Redzēju, ka puika vēl ir baigi zaļš, taču talants milzīgs. Uzskatu, ka Semjons ir īsts tīrradnis – ar pareizu attieksmi pret dzīvi, hokeju. Viņš mīl šo spēli un ir gatavs tai atdoties par vairāk kā simts procentiem. Tas traucē brīžos, kad viņš iedzīvojas savainojumos – pietrūkst pacietības, lai sevi savestu kārtībā. Vēlas mesties vārtos jau nākamajā mirklī, līdz sāpes ir gājušas mazumā. Man nākas viņu skolot...”

Blakus pieminētajiem brašuļiem Irbes padomos ieklausās arī pieredzējušais Hosē Teodors. „Viņš ir labs”, pieklājīgi savus padotos liela Artūrs. „Sākumā mēs viens otrā ieklausījāmies, ļāvu viņam vaļu, lai rīkojas... Tagad šī sadarbība ir pāraugusi patiešām radošā darbā ar visām no tā izrietošajām sekām. Vārtsargi ir raksturā īpatnēji – savādāki nekā citi hokejisti. Mums ir sava pasaule un savas lietas, par ko runājam. Viņiem mācu un rādu piemērus, ko pats uz savas ādas esmu pārbaudījis laukumā. Viņi brīnās, sākumā mazliet neticīgi. Tad nācās mazliet padarboties praktiski – vienā otrā vingrinājumā puiši man svaru zālē ir aiz muguras. Paši netic, prasa, lai atklāju noslēpumus... Pūš un elš, bet es šiem pretī – ko tad, jūs, domājāt, man viegli ar šito mazo augumu bija NHL līmenī noturēties? Saku – izmantojiet savas priekšrocības. Bet, lai to izdarītu, vispirms tās ir jāapzinās – tā pamazām es viņus noskaņoju par pirmajām vijolēm. Par inventāra izvēli arī vajadzēja nolasīt īsā kursa paplašināto versiju, jo nav jau tā, ka jāvelk mugurā viss, ko piedāvā viena vai otra firma. Jāapskatās, kāds ir tavs spēles stils, kā mēdzi atsist ripas – kā darbojies ar nūju. Man savulaik šī metodika tika izslīpēta līdz smalkām niansēm, jo tikai tā varēju konkurēt ar citiem”.

Irbem nav par ko šosezon gausties – „Capitals” ir viena no NHL līdervienībām un tas nav tikai tāpēc, ka pie viņiem spēlē uzbrukumā Aleksandrs Ovečkins. Liela loma ir arī vārtsargu spēlei. „Puikas ir malači, sajutuši spēles un uzvaras garšu. Mēs strādājam kopā, man ir interesanti – darbam veltu pilnu darba dienu un vēl mazliet. Var teikt, ka atkal esmu laika badā. Bet nesūdzos. Viendien skatos, šie nokopējuši internetā manus spēles fragmentus – nāk klāt un prasa, lai paskaidrojot dažas lietas. Ahā – esam klāt! Saprotu, ka tomēr manu hokeja filozofiju grib iepazīt vēl dziļāk un man nav problēmu to izskaidrot. Ja vēl blakus ir uzskatāms piemērs videoversijā, tad man mute ciet nestāv. Zini – paskatos uz sevi no malas un saprotu: nekā citādi es nevarēju nokļūt šajā līgā, ja nebūtu fanātiski strādājis. Ar manu augumu tam vajadzēja divkāršu piepūli, ko jaunie tagad redz un saprot. Viņiem noteikti vajag mazāk, bet, laikam pareizais vārds būtu – savādāk. Jo NHL bez darba nevar – ar talantu vien neizbrauksi. To arī mācu...”