12h pēc spēles: Ar galvu sienā

Par spēli
Šajā spēlē Rīgas „Dinamo” sagādāja pārsteigumu. Pārsteigums bija spēlēs taktiskais risinājums. Ņemot vērā situāciju, kurā bija nonākusi komanda – nespēlēja virkne atslēgas spēlētāji visās līnijās un tai skaitā arī abi pamata vārtsargi, biju gaidījis, ka komanda izvēlēsies spēlēt strikti no aizsardzības, atdodot iniciatīvu pretiniekam, bet maksimāli koncentrējoties spēlei aizsardzībā, ar galveno mērķi pēc iespējas palīdzēt vārtsargam, nepieļaut brīvus metienus un piespiest pretinieku izdarīt metienus no pēc iespējas neērtām situācijām, veiksmi uzbrukumos meklējot pēc pretinieka kļūdām ātros pretuzbrukumos.

Rīdzinieki izvēlējās pretējo. Centās spēlēt aktīvi, ar pirmo numuru, izdarīt spiedienu uz pretinieka vārtiem. Loģiski, ka šādi spēlējot, vidus zonā parādās brīvais ledus straujiem pretuzbrukumiem. Šāds spēles modelis, šķiet, bija sliktākais iespējamais Edgaram Lūsiņam, jo tas nozīmēja, ka viņam kopumā nebija daudz darba, bet, kad radās, tad pretinieks bija ātrā pretuzbrukumā uz brīva ledus. „Barys” ātri vien izmantoja savas pretuzbrukuma iespējas un pārliecinoši aizvadīja spēli līdz uzvarošām beigām.

Vājais ķēdes posms
Skaidrs, ka līdzjutēji grib redzēt skaistu hokeju savas komandas izpildījumā, bet komanda bija (un ir) tādā situācijā, kad bija jāupurē spēlēs skatāmība rezultātam. Protams, nav garantiju, ka arī, spēlējot strikti no aizsardzības, būtu izdevies noturēt pretinieku, bet šāda izvēle šajos apstākļos šķiet saprātīgāka. To pierāda arī nesenās spēlēs pret „Avtomobilist”, kur rīdzinieki arī centās ignorēt sastāva problēmas un spēlēt ierastā manierē, piedzīvojot bezierunu zaudējumu, un pret „Neftekhimik”, kad dinamieši nespēlēja paši un neļāva pretiniekam, spēle bija neskatāma, bet Rīgas „Dinamo” tika pie punkta.

Lūzuma punkts
Otrie zaudētie vārti. Īsā brīdī rezultāts bija kļuvis 0:2, neskatoties uz to, ka aktīvāk uzbruka rīdzinieki. Dinamieši nekādi nespēja pārspēt Jeromejevu un izmantot radītās vārtu gūšanas iespējas. Pēc šiem zaudētiem vārtiem rīdzinieki, protams centās, bet nekas vairs neliecināja, ka spēlē kaut kas mainīsies.

Vairākums/ mazākums
Rīgas „Dinamo” tikai vienu reizi izdevās piespiest pretinieku pārkāpt noteikumos un uzspēlēt skaitliskajā vairākumā. Kā jau pēdējā laikā ierasts, vairākumā, labākajā gadījumā, izdevās nostāties pretinieku zonā, bet ar to arī centieni beidzās.

Arī mazākumā rīdzinieki spēlēja vien divas reizes. Tomēr pretinieks vienā no šīm reizēm spēja apspēlēt rīdzinieku četrinieku un sodīt par izdarīto pārkāpumu.

Treneru lēmums
Trenerus šajās dienās neviens neapskauž. Situācija ir ļoti sarežģīta un izskatās, ka ar katru spēli lazarete papildinās ar arvien jauniem „Dinamo” spēlētājiem. Un nevis šādiem tādiem spēlētajiem, bet komandas vadošajiem spēkiem, kurus grūti un pat neiespējami aizstāt.

Vārtos savu debiju sagaidīja Edgars Lūsiņš. Šķita, ka ar šo faktu vien būtu jāpietiek, lai komandai nebūtu nepieciešama papildus motivācija un spēlētāji maksimāli cītīgi un uzmanīgi spēlētu aizsardzībā. Tomēr nē, Edgars regulāri tika atstāts atvairīt „Barys” pretuzbrukumus. Diemžēl Edgars nebija glābējs. Aizsardzībā, šķiet, dinamiešu rezerves ir gandrīz izsmeltas. Spēlēja visi, kas varēja, izņemot Andersonu. Pēc izlaistas spēles atgriezās Sotnieks un tieši viņš pieļāva pretiniekam tikt pie paša mestās ripas un gūt pirmos vārtus. Uzbrukumā spēlētāji paspēja uzspēlēt visdažādākajos virknējumos, bet, lai arī momenti bija visām maiņām, nevienai tā arī neizdevās mainīt spēles raksturu.

Labais sliktajā
Lūsiņa debija. Lai arī kāds ir rezultāts, debija ir un paliek debija, it sevišķi, ja cerības uz šādu pavērsienu, nemaz nebija tik lielas. Tagad atliek cerēt, ka pirmie kucēni noslīcināti un būs vēl iespējas sevi pierādīt.

Spēlētāju statistika spēlē pret „Barys”